Pārtikas mazumtirdzniecības dati pēdējā laikā vieš aizvien lielāku satraukumu. Apjomu kritums, kas tiek mērīts salīdzināmajās cenās (tātad atrēķinot cenu izmaiņu ietekmi), vēsta, ka, rēķinot fiziskā izteiksmē, mūsu valstī realizētās pārtikas apjoms turpina samazināties.
To daļēji var skaidrot ar slikto demogrāfiju un nemitīgu iedzīvotāju skaita sarukšanu. Taču vienlaikus aizvien nepārprotamāk šķiet, ka ļaudis no daudz kā bijuši spiesti atteikties saistībā ar kopējo dzīves dārdzības pieaugumu. Piemēram, šā gada martā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi pārtikas mazumtirdzniecības apjomi Latvijā sarukuši par 11,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Veikalu tīkla “top!” valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte atgādina, ka Latvijā iedzīvotāji vidēji apmēram ceturto daļu savu ienākumu tērē par pārtiku. Līdz ar to inflācijas ietekmi izjuta visi - gan ražotāji, gan tirgotāji un, protams, arī pircēji. “Mainījās un vēl aizvien mainās pircēju paradumi, kamdēļ tirgotājiem nācās un nākas pielāgoties, mainot sortimentu un piedāvājot aizvien vairāk produktu par akcijas cenām. Pircējiem aizvien mazāk groziņos nonāk zīmolu un augstākās kvalitātes preces. Tā vietā aizvien vairāk tiek pirkti akcijas un privātās preču zīmes produkti. Tāpat pirkumi ir kļuvuši pārdomātāki, un aizvien mazāk ir impulsa pirkumu - cenas faktors kļūst par noteicošo, veicot ikdienas pirkumus,” izmaiņas ieskicē veikalu tīkla pārstāve.
Zināmā mērā līdzīgu situācijas raksturojumu sniedz SIA “ELVI Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa norāda, ka iedzīvotāji ir kļuvuši taupīgāki un maina savus paradumus, atsakoties no dažādām precēm vai aizstājot iepriekš iecienītus produktus ar lētākām alternatīvām. Tāpat ELVI pārdošanas dati apliecinot: nav pamata uzskatīt, ka pircēju interese par akcijas precēm būtu būtiski mainījusies. “Neatkarīgi no tā, kāda ir ekonomiskā situācija un cik līdzekļu pircēji var tērēt ikdienas produktiem, cilvēki vēlas iepirkties iespējami izdevīgi, tālab pēc akcijas precēm vienmēr ir nemainīgi augsts pieprasījums, un arī aizvadītais gads nav bijis izņēmums,” vērtē L. Vārtukapteine.
Akciju preces ir cieņā arī veikalos “top!”. Tur, pēc I. Priedītes teiktā, pirkšanas īpatsvars ir palielinājies visās preču grupās un jo īpaši tas izjūtams svaigo preču kategorijās: piens, sviests, svaiga gaļa un gaļas izstrādājumi. Jautāta, kurās preču grupās pērn bijuši visstraujākie apjomu kāpumi un kritumi, I. Priedīte teic, ka, salīdzinot 2022. ar 2021. gadu, visstraujāk pieaudzis pieprasījums pēc eļļas un sausajām brokastīm (+8%), alkohola (+5%), kā arī pēc Latvijā audzētas svaigas gaļas un saldumiem (+4%). Turpretī lielākais kritums izjusts svaigo preču kategorijās - sviests un margarīns (-20%), majonēze (-13%) un piena un siera produkti (-10%).
Arī veikalu tīklā “Maxima” tiek novērots, ka pircēji kļuvuši apdomīgāki un rūpīgāk plāno iepirkšanos un produktu izvēli. “Piemēram, svētku laikā novērojām, ka gatavošanās notiek jau laikus, attiecīgi, ieplānojot iegādāties preces un produktus tad, kad tie pieejami visizdevīgāk,” teic “Maxima Latvija” korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā. “Ja salīdzina pagājušā gada pirmos četrus mēnešus ar šī gada pirmajiem četriem mēnešiem, var secināt, ka īpaši pieprasīta ir atsevišķu ražotāju saulespuķu eļļa, sviests, piens, biezpiens, olas un baltmaize. Savukārt nedaudz sarucis pieprasījums pēc atsevišķu ražotāju cukura, avokado un banāniem,” teic “Maxima” pārstāve. Savukārt, ja salīdzina šā gada aprīli un pagājušā gada sulu mēnesi, tad īpaši audzis pieprasījums pēc atlaidēm un īpašajiem piedāvājumiem tādās kategorijās kā saldētas zivis un zivju produkti, saldējums un saldēti miltu izstrādājumi. Pieaug pieprasījums arī pēc īpašajiem piedāvājumiem produktiem dārzeņu un sausās bakalejas kategorijās, kur tas palielinājies teju par 30%, pircēju izvēli ieskicē L. Bagātā.
Runājot par pārdošanas apjomu izmaiņām ELVI veikalos, L. Vārtukapteine uzsver atgriešanos pie normālas ikdienas, kādā dzīvojām pirms Covid-19 pandēmijas. Minot straujāk augošos preču segmentus, viņa norāda, ka strauji auga pieprasījums pēc gatavās kulinārijas produktiem, konditorejas precēm. Piemēram, ELVI otro ēdienu un zupu pārdošanas apjomi aizvadītajā gadā trīskāršojās, bet smalkmaizītes pirka uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt izjūtot kara trauksmi, bažas par ģimenes ekonomisko situāciju un drošību, esot bijusi manāma iedzīvotāju vēlme veidot uzkrājumus, iegādāties pārtikas rezerves.
Šobrīd aizvien vairāk varam teikt, ka augstā inflācija iedzīvotāju maksātspējā un līdz ar to pirkšanas paradumos ir radījusi ievērojamus kontrastus. Liela daļa sabiedrības taupa, pērkot lētāko, citi turpretī savus tēriņu paradumus nav mainījuši. Turklāt, kā redzams no citiem ekonomikas segmentiem, ir iedzīvotāju slānis, kura pirktspējas līmenis varētu būt pieaudzis, neraugoties uz augsto inflāciju, piemēram, tie, kuri strādā ļoti pieprasītās darba tirgus nišās, vai arī dārdzības pieaugums viņiem pašiem ir ļāvis nopelnīt vairāk. Tādējādi arī produktu “dārgais gals” nav nolemts miršanai. To apliecina arī L. Vārtukapteines teiktais. Viņa saka, ka, neraugoties uz lētāku alternatīvu meklējumiem daļā sabiedrības, nav pamata uzskatīt, ka pircēju uzvedība mainījusies tik strauji, lai vispār atteiktos no dārgākām precēm. “Pēdējo gadu laikā kopumā iedzīvotāji ir sākuši dzīvot veselīgāk, un ļoti daudzi tā vietā, lai pirktu lētus pusfabrikātus, izvēlas mazāku daudzumu tiešām labas kvalitātes produktu, tāpēc arī augstākas kvalitātes precēm ir savs pircēju loks. Protams, pircēji vienmēr vēlas ietaupīt un neatkarīgi no tā, kāda līmeņa produktus pērk, labprāt meklē izdevīgus piedāvājumus,” piebilst ELVI pārstāve.
“Interesanti, ka pārdošanas dati par 2022. gadu ļāvuši secināt, ka pērn cilvēki vairāk audzējuši pārtiku paši, gatavojuši konservējumus - pavasarī strauji auga pieprasījums pēc sēklām, rudenī saruka Latvijai raksturīgo dārzeņu, ievārījumu un saldo konservējumu pārdošanas apjomi. Tā kā ekonomiskās prognozes jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā signalizēja, ka rudens būs finansiāli smags, un daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir lauki vai mazdārziņi, acīmredzot arī tie, kas iepriekš visu labprāt pirka veikalos, izvēlējās daļu dārzeņu audzēt paši,” stāsta L. Vārtukapteine. Pēc viņas teiktā, vēl cilvēki taupības nolūkos veikalos mazāk pirka lietošanai jau sagatavotus (un attiecīgi dārgākus) pārtikas produktus, kam veikalā ir lētākas alternatīvas, piemēram - šķēlītēs sagrieztas desas, gaļu. “Vienlaikus strauji auga pieprasījums pēc kvalitatīviem gataviem ēdieniem - kulinārijas precēm, salātiem, zupām, konditorejas izstrādājumiem, jo cilvēki pēc pandēmijas atgriezās skolās, darbavietās un iespēja ietaupīt laiku maltītes sagatavošanai atkal kļuva ļoti svarīga,” iedzīvotāju paradumu izmaiņas ieskicē ELVI vadības pārstāve.
