Latviju ir pāršalcis piena iepirkšanas cenu skandāls, kas lauksaimniekiem ir kļuvis diezgan nepatīkams, taču no patērētāja viedokļa jau ir radījis pozitīvas cenu pārmaiņas veikalu plauktos. Notiekošais ar pienu un tā produktiem ir vien neliela un patērētājam tikai viena no redzamākajām cenu pārmaiņām. Taču vienlaikus tā ir diezgan nozīmīga sadaļa vispārējā pārtikas cenu mozaīkā, kura vēsta par to, ka dzīve kļūs lētāka. Tiesa, ceļš uz lētāku ikdienu nebūs tik ātrs un vienkāršs, kā daudziem varētu šķist.
Lai arī kopumā patlaban pasaulē ir ļoti daudz spēku, kas inflāciju spiež lejup, cenu virzības mehānisms ir samērā daudzšķautņains, un to redzam arī pašreizējā patēriņa cenu vispārējā virzības virpulī, kad daļai produktu vai pakalpojumu cenas vēl aizvien skrien augšup, kamēr citiem tās samazinās. Lai arī cik tas varētu šķist nepatīkami, cilvēku rīcībā aizvien ir daudz naudas, lai turpinātu pirkt preces par pašreizējām ļoti augstajām cenām, kas inflāciju uzkurina vēl vairāk. Cenu veidošanās aisberga neredzamā daļa vienkāršam patērētājam ir tā, kas nav tiešā veidā saistīta ar viņu algām, bet ar reālo naudas apriti ekonomikā. Uzņēmumu apgrozījumu un peļņas pieaugums, kas pārsniedz inflācijas rādītāju, norāda, ka tautsaimniecībā ir nauda, kas spēj ģenerēt pieprasījuma pieaugumu, kaut arī, skatoties uz algas un cenu pieauguma tendencēm, iedzīvotāju nosacītā pirktspēja samazinās.
Tomēr vidējās pirktspējas izmaiņas ir tā dēvētā vidējā temperatūra slimnīcā. Tās neattiecas uz tā dēvēto dārgo segmentu, kas cita starpā attiecas uz pārtikas tirgu. Proti, tajos segmentos, kur situāciju diktē pārprodukcija, kā jau minētā piena gadījumā, cenas krītas, kamēr segmentos, kuri nesaskaras ar izteiktu pieprasījuma trūkumu, cenas turpina augt. Vienkāršā valodā runājot, patlaban piedzīvotajam piena produktu cenu kritumam var paredzēt turpinājumu. Tomēr vienlaikus ir tā dēvētie "premium" klases produkti, kuriem ir pamats tālākam cenu kāpumam. Turklāt arī jau minētajā piena produktu segmentā. Daļai preču, sevišķi dārgajā segmentā, cenas var turpināt pieaugt tāpēc, ka ļaudis, kuri pieskaitāmi pie turīgajiem, būs atvērti pirkšanai pat tad, ja cenas pieaugs vēl pat par divciparu procentos mērāmu skaitli. Vienlaikus ir paredzams, ka tā dēvētajā tautas segmentā cenas arī varētu sarukt tā iemesla dēļ, ka veikalniekiem esošajā tirgus situācijā neatliek nekas cits kā pārprodukcijā esošo cenu kopumā sākt samazināt, sekojot reālajām ekonomikas tendencēm, kas nozīmētu arī realizācijas apjomu un cenu sabalansēšanu. Vārdu sakot, cenu līmeņa atrašanu, kas ir piemērots tam, lai uzturētu visaugstākos pārdošanas apjomus.
Runājot ar pārtikas tirgus ekspertiem apmēram pirms mēneša, sāka rasties viedoklis, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt visās preču grupās Tas gan nenozīmē, ka pārtika varētu kļūt lētāka nekā pirms inflācijas lēciena sākuma 2021. gada vasarā, bet par konkrēto produktu Latvijas iedzīvotājs varētu maksāt lētāk nekā šā gada mijā, kad pārtikas sadārdzināšanās bija tuva savam pēdējā ekonomikas cikla augstākajam punktam. Ja runājam par pēdējām ievirzēm, tad ir vērts palūkoties uz pārtikas cenu pārmaiņām šā gada martā. Ja paraugāmies, kā ir mainījušās pārtikas produktu cenas šā gada martā salīdzinājumā ar februāri, tad ir redzams, ka pārtikas produktu grozs viena mēneša laikā aizvien ir kļuvis dārgāks, cenām šajā segmentā palielinoties caurmērā par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. To gan lielā mērā sadārdzināja svaigi dārzeņi, kuriem cenas salīdzinājumā ar februāri pieauga vidēji par 15%. Tikmēr dažādiem piena produktiem cenas kritās visai plašā amplitūdā no 1% līdz pat 4%. Tāpat, neraugoties uz vietējo krājumu izsīkšanu, lētāki kļuva kartupeļi, kuriem cenas kritās caurmērā par 2,3%. Kritumus var saskatīt arī citās preču grupās, no konservētiem augļiem, saldētām zivīm, atsevišķiem konditorejas izstrādājumiem līdz brokastu pārslām un liellopu gaļai. Taču šķiet, ka tas ir tikai sākotnējais deflācijas pagrieziens pārtikas segmentā un aprīlī, kā arī maijā sekos jauni ierindas pircējam patīkami pavērsieni, kuri kaut kādā mērā varētu būt saistīti ar Ukrainas pārtikas preču aizvien intensīvāku ienākšanu Eiropas tirgū.
Pēdējās ziņas, kas saistītas ar Polijas un Ungārijas paziņojumiem par Ukrainas lauksaimniecības produkcijas importa pārtraukšanu, galvenokārt norāda uz to, ka tirgū esošās lauksaimniecības produkcijas apjoms cenas spiež lejup. Viena no galvenajām niansēm pašreizējā neapmierinātības jūklī ir saistīta ar lētajiem Ukrainas graudiem. Taču tā ir tikai viena mozaīkas daļa. Pēc tam, kad ziema sākās ar dažnedažādām negācijām piena produkcijas tirgū, minētie paziņojumi par tālāku Ukrainas lauksaimniecības produkcijas importa apturēšanu ir saistīti ar to, ka tirgus ir ierauts pārprodukcijā, kas cita starpā nozīmē tirgus pārsātinājumu, kam seko cenas lejupslīde. Tā kā Latvija nav atrauta no kopējā Eiropas lauksaimniecības tirgus, varam izdarīt secinājumu, ka arī Latvijā ir gaidāma pārtikas cenu lejupslīde.
