Ražošana krīt dziļāk, raujot ekonomiku atvarā

© Neatkarīgā

Jaunākie rūpniecības produkcijas izlaides dati aizvien skaidrāk apliecina, ka iepriekš izteiktās prognozes par to, ka Latvijas tautsaimniecība šogad varētu piedzīvot pieticīgu izaugsmi dažu procentu desmitdaļu apmērā, var nepiepildīties. Gada sākums mūsu ekonomikai ir bijis visai daudzsološs uz kopējā pasaules un kaimiņvalstu fona, taču pavasara atnākšana diemžēl nesusi tik negatīvas korekcijas, ka cerības uz pozitīvu dinamiku dilst kā karstā pannā iemesta sviesta pika.

Lai arī nereti tiek uzskatīts, ka mūsu valstī neko neražo, patiesībā apstrādes rūpniecība (tā, kas parastam cilvēkam asociējas ar ražošanu) ir mūsu valsts tautsaimniecības lielākā sfēra. Kopā ar otro lielāko - mazumtirdzniecību - tās veido tuvu 30% mūsu ekonomikā radītās vērtības. Un abām klājas tik slikti, ka tad, ja atskaitām Covid-19 laiku, to prezentētie rezultāti jeb krituma apmērs uzrāda sliktākos rezultātus kopš iepriekšējās finanšu krīzes laikiem, kas sākās 2008. gadā, plīstot patēriņa un kreditēšanas burbulim. Par negācijām tirdzniecības sfērā “Neatkarīgā” jau nesen ir izteikusies, tāpēc šobrīd ir laiks pievērsties nule kā publiskotajiem datiem par situāciju rūpniecībā, kurai ir gan plašāka ietekme uz kopējo ekonomiku, gan arī indikatīvs raksturs par to, kas turpmāk gaida gan sabiedrības turīgāko daļu, gan “vienkāršos” strādājošos, kuru tēriņi veido mūsu valsts saimniecības mugurkaula būtiskāko daļu.

Nauda aizplūst no tirgus

Viens no Latvijas rūpniecības stimuliem līdz šim ir bijusi pasaules centrālo banku maigā monetārā politika, kas pērn mainījās un tika uzsākta procentu likmju celšana. Tomēr vienlaikus naudas iepludināšanas pasākumi, lai arī ar mazāk izteiktu pompu nekā iepriekš, aizvien turpinās. Kamēr naudas plūdi bija īpaši izteikti un procentu likmes zemas, radās labvēlīgi apstākļi kāpināt arī Latvijā saražotās produkcijas apmērus, sevišķi ja runa ir par kokmateriāliem un dažādām citām lietām, kas nepieciešamas būvniecībai. Arī Latvijas mēbeļniekiem un mašīnbūvētājiem radās papildu iespējās. No šo ražojumu realizācijas ārvalstīs Latvijā ieplūda nauda, un vietējiem bija ko tērēt.

Tagad situācija ir kardināli mainījusies un minētās nozares ir to vidū, kurās ir vērojami izteiktākie ražošanas apjomu samazinājumi. Piemēram, lielākajā apstrādes rūpniecības sfērā - kokrūpniecībā - ražošanas apjoms šā gada martā salīdzinājumā ar pērnā gada sērsnu mēnesi ir sarucis par 19,3% un kopējā tendence ir vērsta uz to, ka situācija pasliktinās. Salīdzinājumam - gada pirmajā ceturksnī kopumā šajā ražošanas apakšnozarē kritums pret atbilstošu laika periodu pērn tiek lēsts 11,8% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Minētais pamatā saistīts ar kokmateriālu uzkrājumiem, kas apgrūtina realizācijas iespējas.

Patlaban ir redzams, ka centrālo banku procentu likmju celšana aizvien izteiktāk bremzē būvniecības procesus, un tas neapšaubāmi ietekmē negatīvi arī Latvijas ražotājus, kuru eksporta portfelis lielā mērā ir būvēts tieši uz celtniecības nozares vajadzības apmierināšanu. Cita starpā izskatās, ka vienā no mums būtiskajiem tirgiem - Zviedrijā - ir plīsis nekustamā īpašuma tirgus burbulis, līdz ar to tur apsīkst realizācijas iespējas. Tādējādi nav nekāds brīnums, ka trešajā ceturtajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē - nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - gan martā, gan gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgu periodu pērn statistikas ailē ir rakstāms vairāk nekā 20% vērts kritums. To, ka būvniecības izaugsmes iespējām gan Latvijā, gan ārvalstīs situācija nav labvēlīga, norāda straujš samazinājums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kur apjomi šā gada pirmajā ceturksnī bijuši par 26,3%, bet martā - par 28,5% mazāki nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā. Kritums ir arī lielā mērā uz būvniecību orientētajā trešajā lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē - gatavo metālizstrādājumu ražošanā, apjomiem pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgu laika periodu pērn sarūkot par 10,8%. Tāpat ir vērts piebilst, ka, krītoties patērētāju aktivitātei, ir redzama arī mēbeļrūpniecības sarukšana, produkcijas izlaidei pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgu laiku pērn krītoties par 12,3%. Savukārt Covid-19 atkāpšanās acīmredzami ir negatīvi ietekmējusi ķīmiskās rūpniecības izaugsmi, kur šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem saražots par ceturtdaļu mazāk.

Ar elektroniku un pārtiku

Šobrīd labā ziņa ir tā, ka kritums nenotiek visās ražošanas sfērās. To vidū ir arī tādas, kas aug, turklāt ļoti strauji. Kā piemēru var minēt piekto lielāko apstrādes rūpniecības apakšnozari - datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošanu, kur martā saražots par 61,4%, bet pirmajā ceturksnī kopumā par 54,2% vairāk nekā pirms gada. Arī mūsu mašīnbūvē var atrast pa kādai ļoti labai ziņai, piemēram, to, ka elektrisko iekārtu ražošana martā gada izteiksmē augusi par 21,5%, bet pirmajā ceturksnī kopumā izaugsmes skaitlis sasniedzis 17,3%. Arī otrajā lielākajā Latvijas ražošanas sfērā, proti, pārtikas rūpniecībā, iepriekšējais kritums, iespējams, ir sevi izsmēlis, un pirmajā ceturksnī šī nozare var lepoties ar 4,7%, bet martā vien ar 2,4% vērtu kāpumu.

Statistika nepārprotami norāda, ka arī pārtikas tirdzniecības apjomi Latvijā samazinās, kas nozīmē, ka kāpums tiek nodrošināts uz eksporta rēķina. Jāpiebilst gan, ka pārtikas tirdzniecības kritumam, visticamāk, būs pārejošs raksturs, tādējādi šī nozare varētu nostiprināties un kļūt vēl lielāka. Nevar izslēgt, ka tā kādu ilgāku periodu varētu kļūt par lielāko apstrādes rūpniecības nozari Latvijā.

Tomēr, lai arī mums ir pozitīvas ziņas no atsevišķiem ražošanas dzinējspēkiem, kopējā rūpniecības makroekonomiskā virzība, kas var atstāt iespaidu uz kopējiem iedzīvotāju ienākumiem, ir negatīva. Kopumā mums pirmais ceturksnis, rēķinot gada izteiksmē, ir beidzies ar 5%, bet marts ar 6,2% vērtu kritumu. Tas norāda, ka kritums kļūst dziļāks, un ir maz cerību, ka ekonomiskā situācija valstī nepasliktināsies.

Ekonomika

Par peļņu nesošo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā; ko nozīmē “Latvenergo” “zaļā meita”; cik veiksmīga ir “Latvenergo” komercdarbība kaimiņzemēs; kā uzkrāt vēja un saules enerģiju; kādēļ mums nepieciešams savs elektropārvades kabelis ar Zviedriju, par šiem un citiem jautājumiem intervijā “Neatkarīgajai” valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns.

Svarīgākais