Pēc pašreizējos apstākļos samērā laba gada sākuma tā turpinājums šķiet Latvijas tautsaimniecībai mazāk daudzsološs. Tas diemžēl var nozīmēt arī to, ka iedzīvotāju iespējas nopelnīt dienišķo iztiku var samazināties. Vienlaikus, visticamāk, arī cenas saruks.
Par to, ka gads bija iesācies visai optimistiski, liecina gan tā dēvētie uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji kaut vai attiecībā uz prognozējamās nodarbinātības izmaiņām, gan arī ekonomikas izaugsmes dati. Runājot par tiem, Latvija šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn varētu būt piedzīvojusi 0,7% vērtu iekšzemes kopprodukta izaugsmi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Ja tas apstiprināsies arī gala datos (parasti tā faktiski arī notiek), tad varam uzskatīt, ka mūsu tautsaimniecībai izdevies tikt pie pozitīvākas dinamikas, nekā to varēja gaidīt. Neskatoties uz nepārliecinošo ārējo un iekšējo ekonomisko vidi, kāpums ir spējis apsteigt pagājušā gada sākumā sasniegto, kad tautsaimniecība bija tobrīd vēsturiski augstākajā punktā. Līdz ar to var teikt, ka ekonomikai ir izdevies tikt jaunā augstākajā punktā, neraugoties uz visām negatīvajām peripetijām, kas pēdējā laikā birst kā no pārpilnības raga.
Jāpiebilst, ka tautsaimniecībai tik labs veikums zināmā mērā ir izdevies, pateicoties iepriekšējās ekonomiskās aktivitātes inercei. Tai vēl var šo to “piemest” saistībā ar Covid-19 atkāpšanos un pulcēšanās ierobežojumu krišanu. Vēl šo to kopējai statistiskajai augšupvirzībai deva arī atsevišķos segmentos inflācijas pieauguma laikā gūtā peļņa.
Tomēr ir arī citi faktori. Komentējot situāciju mūsu valsts tautsaimniecībā, “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija vērš uzmanību arī uz to, ka palīdzējusi gan ne pārāk bargā ziema, gan aizvien vēl spēcīgais darba tirgus, kas iedzīvotājiem ļāva attiecīgi saglabāt vai tikt pie līdzekļiem, ko tērēt, tādējādi stimulējot arī ekonomiku. Taču tautsaimniecības eksperte nav optimisma pārpilna.
“Tā nu izskatās, ka Latvijas ekonomika kopš pērnā gada vidus stāv uz vietas, kamēr skaitļu ziņā kopējo skatu uzlabo nodokļu ieņēmumi. Ziema pārlaista veiksmīgāk, nekā bažījāmies, kas ir labi, taču nākotne nerādās ļoti spožās krāsās. Patēriņu stutēs fakts, ka gada otrajā pusē atjaunosies darba ņēmēju pirktspējas kāpums, algām atkal augot straujāk nekā inflācijai. Savukārt prognozes par attīstību ārējās tirdzniecības partnervalstu tirgos ir pasliktinājušās, kas nozīmē mazākas iespējas mūsu eksportētajiem,” brīdina ekonomiste.
Tādējādi daudzu pozitīvo faktoru grūdiens sevi pamazām izsmeļ. Attiecībā uz tālāku spēcīgu patēriņu šķietami lielam optimismam nav pamata. Savukārt viss minētais nozīmē, ka saruks iedzīvotāju iespējas nopelnīt kaut ko papildus vai arī ienākumi var pat kristies.
Viens no faktoriem, kas norāda uz iespējamajām problēmām, ir iedzīvotāju aktivitātes samazināšanās mazumtirdzniecībā. Ja cilvēki pērk mazāk un tas ieilgst, tas nozīmē, ka ir mazāka nepieciešamība pēc rūpniecības precēm, transporta pakalpojumiem un tirdzniecībā nodarbinātajiem. Dati no Latvijas mazumtirdzniecības nozares ne tuvu nav iepriecinoši, un, ja tos aplūko plašākā kontekstā, ir pamats zināmām bažām. Viena no pēdējām ziņām, kas saistās ar mazumtirdzniecību, ir fakts, ka segmentā, kas saistās ar metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas pārdošanu, apjomi gada laikā ik kritušies turpat par desmitdaļu. Te der atgādināt, ka vēl pagājušā gada rudenī šajā tirdzniecības segmentā, rēķinot salīdzināmajās cenās (tātad atrēķinot inflācijas ietekmi), apjomi salīdzinājumā ar analogu periodu 2021. gadā auga pat vairāk nekā par 40%. Protams, kaut ko no kāpuma nodrošināja jau minētā pulcēšanās ierobežojumu krišana saistībā ar Covid-19 pandēmiju, tomēr šķiet, ka tas ne tuvu nebija vienīgais izaugsmi nodrošinošais faktors. Vienkāršā valodā runājot, tobrīd plašākam ļaužu slānim nekā šobrīd pietika naudas, lai būvētu un remontētu. Tagad daļai sabiedrības finanšu iespējas strauji gājušas mazumā, lai gan aizvien netrūkst to, kuri ar tēriņiem var sildīt tautsaimniecību. Šobrīd galvenais jautājums ir par to, cik liela ir šo ļaužu proporcija kopējā ekonomiski aktīvajā sabiedrībā. Atbilde tad arī noteiks, vai mūsu ekonomikai būs lemts augt vai krist.
Pašlaik var arī novērot visai atšķirīgus attīstības tempus dažādu nozaru vidū. Kamēr IT un biznesa pakalpojumiem varētu veikties labi, jau pieminētajā mazumtirdzniecībā saskaramies ar aizvien dziļākām problēmām. Proti, šīs nozares apjomi šā gada martā salīdzinājumā ar pagājušā gada sērsnu mēnesi kritušies par 9%. Turklāt ļoti bēdīga aina paveras pārtikas mazumtirdzniecībā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada martu ir kritusies par 11,4%. Pārtikas tirdzniecību pārmaiņu ziņā tradicionāli var uzskatīt par diezgan stabilu nozari, taču divciparu procentos mērāms kritums norāda, ka lielai iedzīvotāju daļai trūkst līdzekļu elementārai iztikai. Par laimi, esam tikuši līdz brīdim, kad aizvien vairāk parādās paziņojumi par komunālo tarifu samazināšanu un cenas krītas atsevišķām pārtikas precēm. Līdz ar to no cenu un dzīves dārdzības viedokļa šobrīd sliktākais ir aiz muguras.
Patēriņš augs, jo šī gada vidū un beigās patērētājiem pamatvajadzību segšanai vajadzēs tērēt mazāk naudas nekā pirms gada, tātad paliks vairāk naudas kaut kam citam, galvenokārt tāpēc, ka augstākās mājokļu uzturēšanas izmaksas jau ir pagātne, uzskata “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. “Šā gada pirmais ceturksnis bija laiks, kad mājsaimniecības saņēma vislielākos rēķinus par siltumu, gāzi un elektrību, taču turpmāk šis izmaksu slogs samazināsies. Elektrības sadales tarifs jūlijā pieaugs, taču, tā kā elektrības cena “Nordpool” Latvijas zonā šogad visdrīzāk būs mazāk par pusi no pērnā gada vidējā līmeņa, šī gada otrajā pusē kopējie elektrības rēķini tik un tā būs mazāki. Turpina vairoties priekšnosacījumi pārtikas cenu kritumam,” labās ziņas ieskicē P. Strautiņš.
Taču ar to problēmas var nebeigties, jo šķiet, ka atšķirībā no ziemas mēnešiem ekonomiskās konjunktūras rādītāji pasliktinās. Tas var nozīmēt mazāk nopelnītas naudas, mazākus tēriņus un galu galā mazāku nepieciešamību pēc strādājošajiem. Šobrīd nav īsti pamata domāt par drīzu krīzes atnākšanu, tomēr ir daudz negatīvu strāvojumu gan pasaulē, gan tepat, kas ekonomiku var vilkt uz leju. Tas nozīmē, ka arī “ierindas strādājošajiem” attiecībā uz finansiāli ļoti ietilpīgu pirkumu izdarīšanu jāraugās ar lielāku piesardzību nekā iepriekš, sevišķi vēl tad, ja tas notiek uz aizņēmuma rēķina.
