Jaunākās pasaules ekonomikas prognozes Starptautiskā valūtas fonda (SVF) skatījumā nav neko iepriecinošas, proti, šogad globālās ekonomikas attīstība būs vārga un lēnāka nekā iepriekšējā gadā. Monetārās organizācijas prognozēs gan nav iekļauti radikāli scenāriji, kas būtu saistīti ar tālāku banku sektora šūpošanos, Ķīnas nekustamā īpašuma sektora sabrukumu vai parādu krīzes atkārotu atsākšanos.
Ja SVF scenārijs īstenosies dzīvē, Latvijas ekonomikai tas nenozīmēs ne būtisku kāpumu, ne kritumu. No parastā iedzīvotāju maka viedokļa varētu teikt, ka situācija nepasliktinās, bet drīzāk var nedaudz uzlaboties, taču galvenais noteicošais faktors būs pasaules notikumu attīstība, kas norādīs, cik daudz varam eksportēt, vai šeit nāks investīcijas un cik dārgi vai lēti būs aizņemties naudu.
Tomēr vien no akcentiem, uz ko savā jaunākajā ekonomikas apskatā uzmanību vērš SVF, ir pasaulē valdošā nenoteiktība. Ekonomikas speciālistu vidū valda bažas par to, ka, piemēram, Krievijas iebrukuma Ukrainā vai Covid-19 ietekme varētu izpausties kādos vēl līdz šim nepieredzētos un neparedzētos veidos. Šķiet, ka ar abām problēmām pasaule jau ir iemācījusies sadzīvot, tomēr var atgadīties kaut kas neparedzēts. Piemēram, ja karš Ukrainā ieilgst, var mainīties rūpnieciskais pieprasījums, rietumvalstīm to vairāk pakārtojot militārajiem mērķiem, kas var novest pie resursu pārdales par sliktu civilajai sfērai. Tāpat Covid-19 laiks pārvirzīja naudu no pakalpojumu sfēras uz rūpniecisko preču lielāku pieprasījumu, kas nozīmē, ka šo ražojumu patēriņš ir pārvietojies laikā un tas, kas iepriekš tika pirkts ļoti daudz, tagad piedzīvos mazāku patērētāju interesi.
Tomēr ar to neziņa pasaules ekonomikā nebeidzas. Citu faktoru vidū SVF norāda uz zināmu nestabilitāti finanšu sektorā. Finanšu institūcija gan izsaka viedokli, ka banku sektors ir spēcīgs un var izturēt monetārās pārmaiņas. Tomēr ir jārēķinās, ka ne visi banku biznesa modeļi ir piemēroti strauji augošam procentu likmju kāpumam, kā tas bija ASV bankas “Silicon Valley” gadījumā. Lai arī šī un citas cietušās ASV bankas nav ar globālu sistēmisku nozīmi, tās rada aizdomu ēnu un veicina neuzticības pieaugumu finanšu tirgū, kas var veicināt naudas aizplūšanu no banku sistēmas, un tas var nodarīt postu arī bankām, kas ir stabilas un nesaskaras ar likviditātes problēmām. Tā vai citādi aizdomu ēna pār finanšu tirgiem aizvien turpina klīst, un tas pasaules ekonomikas prognozes liek uzturēt piesardzīgas.
Ja runājam par tām valstīm, no kurām pamatā ir atkarīga mūsu valsts labklājība, tad vairums no tām, saskaņā ar SVF prognozēm, šogad varētu piedzīvot ievērojami lēnāku izaugsmi nekā pagājušajā gadā. Lai arī preču eksporta ziņā ASV Latvijai ierindojas kaut kur pirmā desmitnieka beigās, šīs valsts izaugsmes tempiem un piekoptajai politikai ir liela tieša un netieša ietekme uz mūsu valsts ekonomisko attīstību. Valūtas fonda ekspertu skatījumā ASV tautsaimniecība šogad varētu pieaugt par 1,6% salīdzinājumā ar 2,1% iepriekšējā gadā, bet nākamgad izaugsme var sarukt līdz 1%. Tas nozīmē, ka pieprasījums ASV strauji nepieaugs un visdrīzāk šī valsts turpinās sirgt ar vāju pieprasījumu, ko būs izraisījusi iepriekšējā ASV Centrālās bankas īstenotā procentu likmju kāpināšana, sadārdzinot aizdevumus. Tas nav labs signāls Latvijas kokmateriālu eksportam, jo, lai arī ASV nonāk salīdzinoši maz Latvijas koksnes produktu, minētais liecina arī par vāju globālo kokmateriālu tirgus pieprasījumu. Tas nozīmē lielu konkurenci un mazas cerības uz augstām cenām. Līdzīgi ir arī ar citu būvniecībai nepieciešamo produkciju.
Arī eirozonas ekonomiskā izaugsme tiek solīta visai vārgulīga. Šogad SVF skatījumā tā visās valūtas zonas valstīs kopumā varētu sasniegt 0,8% salīdzinājumā ar 3,5% pērn, savukārt nākamajā gadā tā var pieaugt līdz 1,4%. Tas gan ir atkarīgs no tā, kā Eiropas Centrālajai bankai izdosies tikt galā ar aizvien visai augsto inflāciju. Ja tas neizdosies tūlīt, tad, patēriņā nokurinot aizvien vairāk naudas, eirozonas ekonomika šogad var pieaugt straujāk, taču pēc tam, piedzīvojot patēriņa kritumu, ekonomiskā atgūšanās var būt daudz grūtāka un ilgāka. Arī Latvijai tā nozīmētu grūtības sasniegt labklājības pieaugumu, jo ekonomikas attīstību bremzētu dažādu ārējo stimulu trūkums. Runājot konkrēti par mūsu valstij nozīmīgiem tirgiem, tajā skaitā ārpus eirozonas, diezgan nepatīkama situācija var izveidoties Vācijā un Lielbritānijā, kuru ekonomikas apjomi SVF skatījumā šogad var sarukt attiecīgi par 0,1% un 0,3%. Tā, protams, nav nekāda krīze, taču vienlaikus ir norāde, ka pieprasījums šajās valstīs saglabāsies samērā vājš un kāpināt eksportu uz šim zemēm kopumā būs sarežģītāk nekā iepriekš. Savukārt, ja runājam par pasauli kopumā, tad uz kopējā fona izceļas prognozētā Ķīnas ekonomiskā pieauguma palielināšanās. SVF lēš, ka šogad pasaules otrā lielākā ekonomika varētu augt par 5,2% salīdzinājumā ar 3% pagājušajā gadā.
Neraugoties uz to, ka ārējais ekonomikas fons ir samērā nepārliecinošs, kā jau presē ir izskanējis, valūtas fonds mūsu tautsaimniecībai paredz kāpumu. Taču tas ir neliels, un salīdzinājumā ar pagājušo gadu mūsu valsts ekonomikas apjoms varētu palielināties par 0,4%. Mums tradicionāli patīk sevi salīdzināt ar kaimiņiem, taču arī šis pieticīgais kāpums ir labāks rādītājs par to, ko šogad SVF prognozē Lietuvai un Igaunijai, kur ekonomikas kritums varētu sasniegt attiecīgi 0,3% un 1,2%. Attiecībā uz ziemeļu kaimiņiem ir jāpiebilst, ka pērngad viņu ekonomiskais sniegums ar katru ceturksni kļuva aizvien vājāks un gada pēdējos trijos mēnešos pret šo periodu 2021. gadā valsts iekšzemes kopprodukts samazinājās par 4,1%. Saglabājoties stagnācijai Rietumu eksporta tirgos, komplektā ar vājāku pieprasījumu pašā Igaunijā, kas skaidrojams ar sagurumu pēc diezgan dinamiskās izaugsmes iepriekš, kaimiņiem varētu būt grūtības tikt pat pie valūtas fonda lēstā pieticīgā 1,6% vērtā krituma. Tās cita starpā ir sliktas ziņas Latvijai, jo Igaunija ir otrais lielākais mūsu eksporta partneris un viņu likstas nepaliks nepamanītas arī šeit.
