Lai arī pēdējā laikā atsevišķi makroekonomiskie pavērsieni, tajā skaitā arī lielā inflācija, ir ļoti nepatīkami un var likt šaubīties par finansiālo drošību nākotnē, atsevišķu uzņēmēju aptauju pēdējie rezultāti arī vienkāršajam darbarūķim var šķist visai iepriecinoši. Proti, ir liela iespējamība, ka jau tuvākajos mēnešos pieprasījums pēc darba rokām palielināsies, bet tas savukārt liecina, ka pieaugs arī caurmēra darbarūķa algu saņemoša iedzīvotāja iespējas nopelnīt un justies finansiāli labāk.
Gan pasaules, gan arī Latvijas tautsaimniecībā aizvien valda visai liela nenoteiktība, un inflācijas lēnā atkāpšanās, šī procesa veicinātie monetārie procesi aizvien rada lielas finanšu krīzes draudus. Taču tajā pašā laikā ir redzams, ka ekonomikai aizvien labāk izdodas sadzīvot gan ar inflāciju, gan ar dažādām ģeopolitiskajām negācijām un pasaulē noskaņojums uzlabojas gan investīciju, gan citos ekonomiskās vides parametros. Aizvien var uzturēt viedokli, ka ekonomika aizvien vairāk ieslīgst patēriņa un augstu cenu burbulī, taču šis laiks tradicionāli ir arī labs, lai dažādu sfēru uzņēmumiem rastos iespēja uzlabot savus finanšu rādītājus, un, pārdodot vairāk, nereti rodas vajadzība palielināt darbinieku skaitu. Ar šādu atziņu var caurvīt arī Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) organizētās pēdējās uzņēmumu aptaujas par konjunktūras rādītājiem.
No šīm aptaujām patlaban var redzēt, ka iepriekšējā mēnesī vai divos ir uzlabojušās uzņēmēju prognozes attiecībā uz tajos esošo nodarbinātību. Citu jautājumu vidū CSP aptaujās ir arī tāds, kas lūdz atbildēt par prognozējamo nodarbinātību tuvāko triju mēnešu laikā. Latvijas lielākajā ekonomikas nozarē - apstrādes rūpniecībā vēl šā gada janvārī uzņēmumu atbildes bija visai skeptiskas. Taču jau februārī un martā apkopjot rādītājus par to cik uzņēmumu gatavi palielināt, samazināt vai saglabāt iepriekšējā līmeni savu strādājošo skaitu bija kardināli mainījušies uz pozitīvo pusi. Proti, no prognozes, kas vedināja domāt par došanos samazinājuma virzienā apstrādes rūpniecība ir atgriezusies pie neliela kāpuma, kas norāda gan uz to, ka pašā rūpniecībā ekonomiskā situācija stabilizējas, gan arī to, ka saistībā ar šajā nozarē notiekošo nav jābaidās par bezdarba līmeņa pieaugumu. Ražošanas sektors ne tuvu nav vienīgais, kur ir vērojams progress attiecībā uz nodarbinātības prognozēm. Tas sevišķi labi izpaužas arī būvniecībā. Tāpat arī mazumtirdzniecības sfērā ir jūtamas pozitīvas vēsmas. Pozitīvi signāli ir vērojami arī no pakalpojumu sektora, tomēr ja aplūkojam situāciju no gada sākuma tad ļoti pozitīvs prognožu līmenis bija vērojams jau janvārī, bet martā skatījums kļuvis nedaudz piezemētāks. Vēl ir jāpiebilst, ka prognozējamās nodarbinātības skaitļi ir ļoti mainīgi un realitāte var atšķirties no prognozēm. Tomēr šeit svarīga ir konjunktūra un tās izmaiņu tendence, kas patlaban ir vērtējama kā esošajiem apstākļiem ļoti laba.
Konjunktūras uzlabojums attiecībā uz gaidāmo nodarbinātību ir visai skaidra pazīme tam, ka tuvāko mēnešu laikā bezdarba līmenim vajadzētu samazināties. Pavasarī un vasarā to tradicionāli veicina arī tā dēvētie sezonālie faktori, proti, pieaug vajadzība pēc darba rokām tādās ekonomikas sfērās kā lauksaimniecība, būvniecība, izmitināšana, ēdināšana un mazumtirdzniecība. Izskatās, ka šī vasara no strādājošo viedokļa varētu būt pozitīva arī tāpēc, ka pasaules ekonomika aizvien uzrāda aktivitātes pieauguma pazīmes, neraugoties uz to, ka dažādas problēmas, ko rada inflācija, aizvien pieaugošā parādu nasta un politiskā nestabilitāte, kas var radīt aizvien jaunus negatīvus ekonomiskos pavērsienus, nekur nav pazudusi. Tā vien šķiet, ka lielo negāciju atnākšana globālajā tautsaimniecībā ir nedaudz pabīdījusies uz priekšu laikā, paverot lielākas iespējas strādāt un pelnīt šobrīd. Par to zināmā mērā liek domāt arī bezdarba līmeņa izmaiņas valstī. Proti, arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas darba tirgus saglabājās spēcīgs un ekonomikai pārāk liels posts netika nodarīts. Par to zināmā mērā liecina arī bezdarba līmeņa pārmaiņas valstī. Kopumā pat var teikt, ka Ukrainā notiekošais karš Latvijas darba tirgum ir nodarījis mazākus postījumus nekā Covid-19 atnākšana. Pandēmijas laikā bezdarba līmenis Latvijā bija pārsniedzis pat 8,5% atzīmi, savukārt šā gada februārī CSP aprēķinātais faktiskā bezdarba līmenis bija 7%, kamēr Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrētā bezdarba līmenis 6,3%. Salīdzinājumam - pagājušā gada februārī faktiskais bezdarba līmenis bija 7,3%, bet reģistrētā bezdarba līmenis - 6,8%.
