Negatīvās pazīmes, ko pēdējos mēnešos demonstrē Latvijas rūpniecības sektors, ir visai skaidrs signāls dziļākām problēmām tautsaimniecībā. Tās var skart ne tikai pašus rūpniecības uzņēmumus, bet arī tos, kuru darbība ir saistīta ar šī vitāli svarīgā sektora finansējumu (nevalstiskās organizācijas, sports, mediji utt.), kā arī dažādas saistītās nozares – izejvielu piegādātājus, gatavo preču transportētājus un tirdzniecības nozares uzņēmumus.
Ja pašreizējā situācija turpinās ieilgt, tad problēmas skars ne tikai pašā ražošanā strādājošos, bet arī tos, kuru darbība ar to visai cieši saistīta. Problēmas apmērs pagaidām vēl nav skaidri nojaušams, taču var novest pie augstāka bezdarba līmeņa, nekā tas bija, dažādiem uzņēmumiem veroties ciet Covid-19 pandēmijas laikā. Toreiz valdībai bija iespēja meklēt risinājumus un tos atrast, līdz ar to mūsu tautsaimniecība varēja visai strauji atgūties. Taču šoreiz sadursme nav ar vīrusu, ko var apārstēt vai ierobežot, bet gan nu jau gadu desmitiem uzkrātām globālām problēmām.
Pagaidām mēs redzam visai nepatīkamas indikācijas, kas saistītas ar piena iepirkumu cenām un uzkrātiem kokmateriāliem, taču situācijas tālākā ievirze ir saistīta ar negatīvas ekonomiskās spirāles veidošanos, kas nesīs aizvien jaunus un jaunus nepatīkamus notikumus. Tie, kuri līdz šim domāja, ka Latvijas tautsaimniecībā ir krīze, ir stipri pasteigušies ar secinājumiem vai neizprot ekonomisko procesu būtību. Patiesībā, ja pašreizējās grūtības ieilgs, īstā krīze vēl ir tikai gaidāma. Rūpniecība ir ekonomikas spogulis, un, vēl pāris ceturkšņus atrodoties negatīvu tendenču varā, Latvija var piedzīvot negatīvu ekonomisko procesu aizsākšanos, kuru laikā iedzīvotāju maki var tukšoties vairāk nekā augošās inflācijas laikā.
Ja vētījam Latvijas rūpniecības kritumu - šā gada janvārī salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo mēnesi tās kopējais apjoms ir krities par veseliem 9,8% - uzmanību piesaista ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes dati. Šeit produkcijas izlaides apjoms gada laikā ir sarucis pat par 20,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šīs nozares sniegumu visai bieži ierobežo laika apstākļi, taču šķiet, ka šī nav tā reize. Proti, laika apstākļi, vismaz temperatūras ziņā, šogad janvārī bijuši samērā līdzīgi kā pērn tajā pašā laikā. Šogad vidējā gaisa temperatūra janvārī Latvijā ir bijusi -0,6 °C, pērn bija -0,9 °C. Vidējais nokrišņu daudzums gan ir bijis nedaudz lielāks, sasniedzot 78,6 mm, salīdzinājumā ar 72,7 mm pērn. Arī vismaz šķietami nebūtiska starpība, lai ieguves apjoms kristos par piektdaļu. Drīzāk izskaidrojums ir meklējams apstāklī, ka krītas pieprasījums pēc būvmateriālu rūpniecībā nepieciešamajām izejvielām. Krītas tāpēc, ka, ekonomikas ciklam ieejot negatīvajā fāzē un to visu vēl vairāk pastiprinot aizvien pieaugošajām procentu likmēm, sarūk būvniecības aktivitāte.
Eiropas iedzīvotāju makus pērn tukšoja un šogad turpina tukšot inflācija, augstākas procentu likmes un dabiska tautsaimniecības korekcija pēc tam, kad bija vērojama iepriekšējā ekonomikas burbuļa veidošanās. Gala rezultātā iespējas nopelnīt būvniekiem samazinās, bet tālākās ķēdes laikā viņiem sāk sekot arī būvmateriālu ražošanā un karjeros nodarbinātie. To, ka šāda virzība patiešām notiek, norāda arī CSP dati par to, ka nemetālisko minerālu rūpniecībā (tā ietver būvmateriālu ražošanu) šā gada janvārī saražots par 21,9% mazāk nekā atskaites mēnesī pērn. Papildus vēl slikta ir ziņa, ka šī ir ceturtā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare. Savukārt apstrādes rūpniecība ir Latvijas ekonomikas lielākā sfēra. Procesa negatīvā ievirze vēl tā īsti nav sākusies, taču, visticamāk, drīz sāksies, jo pagaidām nav tādu īstenu faktoru, kas to apturētu.
Lielākā krituma ietekme uz iedzīvotāju labklājību varētu būt sagaidāma reģionos, jo tur nodarbinātība lielā mērā ir saistīta ar preču sagādi, kas nepieciešamas augstāk minētajam būvniecības procesam. Proti, jau minētajā ieguves rūpniecībā, kā arī mežizstrādē un kokapstrādē strādājošie, kuri galu galā būs tie, kas cietīs, ja būvniecība Eiropā apstāsies. Tikmēr Rīgā un Pierīgā ekonomiskā struktūra pret krīzēm ir elastīgāka, jo sevī vairāk ietver augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, kas adaptēšanos krīzes situācijām padara vieglāku.
Cita starpā kopējais apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms gada laikā ir krities par 6,1%. Tajā skaitā lielākajā tās apakšnozarē kokapstrādē produkcijas izlaide kritusies par 4,7%. Ir nozares, kurām Covid-19 laiks bija stimulējošs apjomu kāpumam, bet tagad apjomi strauji zūd. Šeit var minēt ķīmisko rūpniecību ar 31,6% vērtu kritumu gada laikā.
Lai arī kopējā aina nevēsta neko labu, tomēr šis tas tomēr ir atrodams. Janvāris bija mēnesis, kad ar īpašu uzrāvienu var palepoties apstrādes rūpniecības piektā lielākā apakšnozare - datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošana. Tās ietvaros tika saražots par 43,4% vairāk nekā pirms gada. Tāpat labi veicies elektrisko iekārtu ražotājiem, saražojot par 11,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ar iespaidīgu kāpumu sevi piesaka nozare, kas tiek klasificēta kā iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, gada laikā apjomiem augot par 48,9%. Tajā ir ietverts kuģu un laivu remonts un apkope, visādu veidu iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana.
Vēl pie labajām ziņām var pieminēt, ka janvārī izdevies apstāties pārtikas ražošanas apjomu kritumam, apjomam paliekot pagājušā gada līmenī. Var vien cerēt, ka ieilgušais pārtikas ražošanas apjomu samazinājums ir sasniedzis savu izskaņas punktu, pēc kā situācijai varbūt būs iespēja uzlaboties.
