Šogad paredzams algu kāpums

© Depositphotos.com

Pagājušais gads Latvijas iedzīvotājiem bija finansiāli saspringts, un nekāda medusmaize nav gaidāma arī šajā gadā, tomēr ikdienas finanšu situācija varētu būt nedaudz pozitīvāka nekā 2022. gadā. Iemesls, kādēļ iedzīvotāju finanšu situācija pērn sarežģījās, ir saistīts ar straujo cenu lēcienu, taču tajā pašā laikā situācija darba tirgū saglabājās labvēlīga darba ņēmējiem, jo pieprasījums pēc darba rokām saglabājās un algas turpināja augt.

No ekspertu teiktā izriet, ka līdzīga situācijas attīstība varētu būt šajā gadā, tiesa, scenāriju var ietekmēt arī kādi pēkšņi strauji ekonomiskie pavērsieni.

Dažādu ātrumu kāpums

Lai novērtētu, kā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā jaunās ekonomiskās tendences ietekmējušas atalgojumu, ir vērts palūkoties uz pagājušajā gadā jau notikušajām izmaiņām. Pērn vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,5% līdz 1373 eiro, bet bruto darba samaksas mediāna par 8,8% līdz 1081 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kāpums ir visai straujš, tomēr jāteic, ka mazs ir algu apmērs, ja to mēģina sabalansēt ar dzīves dārdzību. Tādēļ, lai situācija mainītos uz labo pusi, algām ir jāturpina augt vismaz tikpat strauji. Vai temps šogad būs līdzvērtīgs pagājušajā gadā sasniegtajam, skaidras atbildes nav, taču kopējā ievirze varētu būt pozitīva.

Personāla atlases kompānijas “Amrop” vadošās partneres Aigas Ārstes-Avotiņas skatījumā ir pamats domāt, ka ekonomiskā recesija varētu apstādināt darba samaksas pieauguma tendenci Latvijā. “Vērā ņemamais cenu pieaugums un inflācija darījuši savu, un liela daļa nozaru nav spējīgas šo pieaugumu kompensēt ar būtiski lielāku produktu vai pakalpojumu cenu un attiecīgi - algu pieaugumu darbiniekiem. Tomēr arvien izteiktāk varam redzēt, ka darba samaksas pieaugumā vērojams atšķirīgs ātrums - atkarībā no nozarēm un tajā strādājošo kvalifikācijas. Straujāko izaugsmi spēs īstenot tie sektori un uzņēmumi, kuru peļņas daļu nenodeldēs arvien augošās algu izmaksas un ražošanas izejvielu sadārdzinājums,” secina “Amrop” vadības pārstāve.

Pēc viņas domām, galvenais faktors, kas ietekmē algu pieaugumu, nenoliedzami ir tas, kā attīstās nozare, kurā darba ņēmēji nodarbināti. “Arī šobrīd ir jomas, kas arvien ir stabili augošas, piemēram, enerģētikas jaunie risinājumi, tehnoloģijas, telekomunikācijas, farmācijas nozare. Tajās arvien vērojam darba samaksas pieaugumu. Līdzīga tendence vērojama arī uzņēmumos, kuru ienākumu nozīmīgāko proporciju veido eksports,” vērtē Aiga Ārste-Avotiņa. Vienlaikus var pieņemt, ka gan nozaru, gan profesiju griezumā plaisa starp straujāk un gausāk augošu atalgojumu tikai palielināsies.

“Daudzi uzņēmumi turpinās pārskatīt iekšējos procesus, mēģinot apzināt iespējas - kā ar mazāku skaitu cilvēku izdarīt vairāk. Līdz ar to arvien biežāk varēsim vērot pieeju maksāt relatīvi augstas algas mazākam skaitam produktīvu darbinieku, nevis mazākas algas lielam skaitam tāda veida darbinieku, kuru darba funkcijas var arī automatizēt,” secina eksperte.

Iepriecinošie aptauju rezultāti

Lai arī Latvijas ekonomikā ir vērojama neliela recesija, būtisku darbinieku samazinājumu uzņēmumos un strauju bezdarba kāpumu mēs darba tirgū nenovērojam, atgādina darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas “Figure Baltic Advisory” vadošā konsultante Dace Tauriņa. Pēc viņas teiktā, dažādas aptaujas, tajā skaitā “Figure” atalgojuma pētījuma ietvaros veiktās, rāda, ka darba devēji plāno saglabāt esošo darbinieku skaitu vai pat to atsevišķās nozarēs audzēt šī gada laikā. “Lai arī aptuveni viena ceturtdaļa uzņēmumu norāda, ka šis gads būs tiem izaicinošs, lielākā daļa organizāciju gaida labākus biznesa rezultātus nekā iepriekšējos gados. To apliecina gada sākuma mēnešos notikušie un notiekošie (plānotie) algu pārskati un palielinājumi uzņēmumos, kā arī pagājušā gada nogalē pieņemtie lēmumi attiecībā uz algu paaugstināšanu augstās inflācijas ietekmē,” stāsta D. Tauriņa.

Pēc viņas teiktā, gan “Figure” atalgojuma pētījuma dalībnieku, gan arī ekonomistu prognozes šim gadam norāda uz pietiekami strauju gaidāmo algu kāpumu - vidēji par 7-8%. “Kā uzņēmumu individuālie lēmumi ietekmēs vidējās darba samaksas pieaugumu Latvijā kopumā, ir grūti spriest, tomēr tas noteikti būs,” vērtē D. Tauriņa.

Trūkst darbinieku

Komentējot darba tirgus virzītājspēkus, “Figure” atalgojuma eksperte teic, ka galvenais faktors, kas ietekmē un turpinās ietekmēt algu kāpumu, ir saspringtais darba tirgus jeb darbinieku trūkums. “Pat šī brīža ekonomiskās nenoteiktības laikā tas joprojām tiek norādīts kā viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē lēmumus attiecībā uz atalgojumu. Turklāt nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā var kļūt par bremzējošu faktoru uzņēmumu attīstībā, atsākoties ekonomikas izaugsmei,” brīdina D. Tauriņa. Pēc viņas teiktā, to vēl vairāk pastiprina darbinieku trūkums augstas kvalifikācijas amatos dažādās nozarēs. Tāpat arī augstajai inflācijai ir ļoti būtiska nozīme šogad notiekošajās atalgojuma pārmaiņās.

“Būtiskāka ietekme inflācijai ir zemāk apmaksātajās darbinieku grupās, kur cilvēku pirktspēja samazinājās straujāk. Tomēr ekonomikas prognozes norāda uz inflācijas tempa mazināšanos šī gada laikā. Vēl viens faktors, kas šogad virza algu pieaugumu, ir minimālās algas kāpums,” stāsta D. Tauriņa.

Viņasprāt, lai arī algu mazināšanās šogad netiek gaidīta, šādu iespēju nevar pilnībā izslēgt, ja tomēr piedzīvosim būtisku un strauju ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Tajā pašā laikā ir jānorāda, ka šādos gadījumos Latvijas uzņēmumi primāri meklē citus veidus, kā samazināt izmaksas, nevis uzreiz ķeras klāt algām, piebilst darba tirgus speciāliste. Viņa teic, ka šogad algu kāpums noteikti turpināsies augsti kvalificētiem darbiniekiem, īpaši tehniskajās un IKT jomās, kur pieprasījums pēc darbaspēka joprojām ir augstāks nekā piedāvājums.

Ekonomika

Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.