Neraugoties uz to, ka pērn Latvijas ekonomika ievērojami sabremzējās un gadu noslēdza uz recesijas robežas, vairumam uzņēmējdarbības sektoru nebūtu pamata lielām sūdzībām. Aizgājušā gada ceturtais ceturksnis vainagojies ar visai ievērojamu peļņas kāpumu, kas lielā mērā ir skaidrojams ar valstī pieaugošo inflāciju. Proti, lai arī izmaksas ir lielākas, pieliekot pie preču vai pakalpojumu cenas, pieaugošās izmaksas ir iespējams ar uzviju kompensēt.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija, Latvijas nefinanšu uzņēmumu (tātad ārpus jau bieži apspriestā lekno dzīvi piedzīvojošā banku sektora) peļņa pēc nodokļiem sasniegusi nepilnus 854,3 miljonus eiro, kas ir par 61,7% vairāk nekā atbilstošā laika periodā gadu iepriekš. Šobrīd var teikt, ka uzņēmumu pelņas pieaugums, rēķinot gada izteiksmē, ir pat trīskārt apsteidzis inflācijas rādītāju valstī. Tiesa, šis nav ceturtā ceturkšņa peļņas rekords. Piemēram, 2019. gada ceturtajā ceturksnī nefinanšu sektora uzņēmumiem pēc nodokļu nomaksas bija izdevies nopelnīt miljardu un septiņus miljonus eiro. Tas arī bija brīdis, kad tautsaimniecība bija sasniegusi savu apjoma “pīķi” pirms Covid-19 atnākšanas. Pašlaik Latvijas ekonomikas apjoms ir lielāks nekā tobrīd, bet uzņēmumu peļņa mazāka, tomēr ir redzams, ka atgūšanās no koronavīrusa sekām notiek itin veiksmīgi un inflācija tai kalpojis kā labs palīgs. Tiesa gan, tas var radīt nepatīkamas sekas, ja paraugāmies uz potenciālo notikumu attīstību ilgtermiņā, kad cenām neizbēgami vajadzēs samazināties, taču vienlaikus uzņēmēju saistību apjoms būs lielāks, jo papildus nāksies piemaksāt par dārgajiem aizdevumiem. Tie būs saistīti ar Eiropas Centrālās bankas īstenoto procenta likmju kāpumu un, likteņa ironija - tieši saistībā ar augošo inflāciju, ko veicina kāre pēc aizvien lielākas peļņas. Šobrīd būtiskākais aspekts - vai peļņas pieaugums tiks izlietots saprātīgi, domājot, ka tikko labajiem laikiem sekos daudz grūtāki, vai arī tiks no uzņēmumiem izņemts un notērēts īstermiņa gandarījumam, kam notiekot Eiropā masveidā atkal tiks celta inflācija, līdz ar to aizvien augstākas virsotnes sasniedzot arī procentu likmēm un aizdevumu dārdzībai, tādējādi veicinot ekonomikas “burbuļa” tālāku uzpūšanos.
Raugoties uz kopējo uzņēmējdarbības sniegumu pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, ir redzamas veiksmīgi strādājošas nozares pat krituma laikā, tādas, kuru darbība sašaurinās, bet peļņa pieaug, gan arī ekonomikas sfēras, kam tādu vai citādu iemeslu dēļ neklājas sevišķi labi, piemēram, tiek zaudēti tirgi vai to daļas. Cita starpā ir jomas, kuras atgūstas pēc iepriekšējiem tirgus sarežģījumiem vai kuru darbības rādītājus uzlabo pēdējā laikā veiktās investīcijas. Minēto var attiecināt uz Latvijas mašīnbūvi un pārtikas ražošanu. Pirmajā no minētajām ir apakšnozare, kura gada izteiksmē var lepoties ar vislielāko peļņas pieaugumu. Tā ir “citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”, kurai peļņas apjoms gada laikā pieaudzis par itin solīdiem 6828,5%. Izklausās fantastiski, taču notiekošais ir skaidrojams nevis ar inflāciju, bet ar plašāku šīs nozares uzņēmumu darbību dažādos tirgos, kas gada laikā ir ļāvis kāpināt peļņu no 98,4 tūkstošiem līdz 6,8 miljardiem eiro. Labi veicies arī citai mašīnbūves apakšnozarei - elektrisko iekārtu ražošanai, kur peļņas apjoms pērn ceturtajā ceturksnī sasniedza 6,6 miljardus eiro jeb par 270,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Jāpiebilst, ka ir nozares, kas no zaudējumiem ir spējušas tikt pie peļņas, un var minēt otro lielāko apstrādes rūpniecības sfēru - pārtikas ražošanu, kurai no 1,5 miljonu eiro zaudējumiem 2021. gada pēdējos trijos mēnešos ir izdevies tikt pie 13,4 miljonu eiro peļņas gadu vēlāk.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušais gads bijis izaicinājumu pilns būvniecības nozarei, kurai radās problēmas ar izejmateriālu piegādēm, turklāt tos sagādāt par cenām, kas ir izdevīgas, lai celtniecības procesu vispār varētu turpināt. Dažādiem uzņēmumiem klājas visai atšķirīgi, tomēr ir redzams, ka celtniecības sektoram izdevies arī visai labi nopelnīt, turklāt palielināt peļņas apjomu straujāk, nekā aug būvniecības izmaksas. Kopumā būvniecības nozare pērn gada ceturtajā ceturksnī ir nopelnījusi 53,77 miljonus eiro jeb par 60% vairāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā būvniecības izmaksas, rēķinot gada izteiksmē, bija pieaugušas par 19,4%. Te gan jāpiebilst, ka būvniecībā darba process var būt garāks nekā citās sfērās, līdz ar to uz notiekošo jāpalūkojas ārpus viena ceturkšņa ietvariem, taču arī pērnā gada pirmajos ceturkšņos kopējais būvniecības izmaksu temps bija visai līdzīgs tam, kāds bija gada pēdējos trijos mēnešos. Tādējādi var pietikt ar apmēram piektdaļu vērtu izmaksu pieauguma tempu, lai būtu iespējams tikt pie trīs reizes lielākas peļņas. Turklāt tas noticis laikā, kad paši būvniecības apjomi valstī jau vairākus ceturkšņus uzrāda samazinājuma tendenci. Piemēram, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, rēķinot pret šo periodu 2021. gadā, būvniecības apjoms Latvijā ir samazinājies par 8,3%, bet kopumā celtniecības apjomi, rēķinot gada izteiksmē, ir sarukuši jau sešus ceturkšņus pēc kārtas. Te gan ir jāpiebilst, ka pērnā gada pirmajos divos ceturkšņos būvniecības sektors ir strādājis ar zaudējumiem. Tomēr pirmā pusgada kopējo zaudējumu apmēru - nedaudz vairāk nekā 25 miljonus eiro - atsver trešajā un ceturtajā ceturksnī gūtā peļņa, otrajā pusgadā sasniedzot 93,3 miljonus eiro. Tādējādi kopumā būvniecības sektors Latvijā pagājušo gadu varētu būt noslēdzis ar turpat 70 miljonus eiro peļņu.
Ja raugāmies uz to, kuriem pagājušā gada pēdējais ceturksnis peļņas dinamikas ziņā nebija veiksmīgs, tad īpaši var izcelt kokapstrādi, kura saskārās ar cenu kritumu un arī realizācijas grūtībām. Tomēr nav arī tā, ka kokrūpniecībai Latvijā būtu pienākušas beigas. Nozare, rēķinot gada izteiksmē, ir piedzīvojusi iespaidīgu gandrīz 82% vērtu peļņas samazinājumu, tai absolūtos skaitļos krītoties līdz nepilniem 16 miljoniem eiro. Taču pirms gada arī peļņas apjoms bija visai iespaidīgs, 2021. gada pēdējos trijos mēnešos pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 87,56 miljonus eiro, vēsta CSP apkopotie dati. Līdz ar to šeit jautājums ir par naudas sabalansētību, nevis vai nozare izdzīvos krīzē.
Vienlaikus Latvijā ir ekonomikas sfēras, kuras tiešā vai netiešā veidā finansiālā ziņā ļoti negatīvi ir ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šķiet, ka viena no šādām sfērām ir farmācijas nozare, kura pērn ceturtajā ceturksnī ir strādājusi ar 8,1 miljona eiro vērtiem zaudējumiem pretstatā 789 tūkstošu eiro peļņai gadu iepriekš. Tāpat labi neklājas izmitināšanas nozarei, kura atskaites periodā strādājusi ar nedaudz vairāk kā 2,5 miljonu eiro vērtiem zaudējumiem. Tiesa, tie ir ievērojami mazāki nekā gadu iepriekš, kad sasniedza 11,4 miljonus eiro. Tikmēr labāk ir klājies viesmīlības nozares otrai sfērai - ēdināšanai, kurai izdevies tikt pie nedaudz vairāk kā miljona eiro peļņas pretstatā gandrīz 6,4 miljonu eiro zaudējumiem gadu iepriekš.
