Runājot par ieguldījumu iespējām Rīgas biržā kotēto uzņēmumu akcijās, nākas saskarties ar stipri polarizētu viedokļu gammu, dominējot tiem, kuru uzskatos no šādiem ieguldījumiem vai nu nav nekādas jēgas, vai arī nekas labs nav gaidāms. Protams, iespējas Latvijā un pat Baltijā kopumā ne tuvu nav salīdzināmas kaut vai ar Skandināvijas tirgiem, nemaz nerunājot par Volstrītu.
Straujais patēriņa cenu lēciens faktiski iznīdējis jebkādas iespējas ar konservatīvām ieguldījumu metodēm naudu aizsargāt no pirktspējas krituma. Tomēr ir atsevišķi finanšu tirgus segmenti, kas var solīt lielāku procentuālu atdevi nekā tradicionālais bankas depozīts, kur vairumā gadījumu ienesīgums šobrīd nav lielāks par 1% gadā, kas ārkārtīgi tālu atpaliek no inflācijas līmeņa.
Latvijas ārējā tirdzniecība visai skaidri liecina par gaidāmo inflācijas samazinājumu gan šeit, gan pārējā pasaulē. Ja paveiksies, tas var solīt ieguvumus mājsaimniecībām, jo līdzšinējais cenu skrējiens, kā minimums, bremzēsies. Vienlaikus statistika norāda, ka pie globālās ekonomikas horizonta savelkas melni mākoņi.
Rietumu un citu ekonomiski attīstīto valstu ekonomiskais pagurums, ko vēl vairāk nomāc iepriekš uz augošu parādu rēķina būvētā attīstība, bremzē potenciālo pieaugumu arī akciju tirgos. Tāpēc šogad pie lielākas peļņas, iespējams, varēs tikt attīstības valstu tirgos, kuru ekonomikas ir dinamiskākas.
Nospiedošs iedzīvotāju vairākums to droši vien vēl neizjūt, taču pagājušā gada vidū aizsācies ekonomikas kritums Latvijā šobrīd varētu būt apstājies. Īpaši jāuzteic apstrādes rūpniecības veikums, kas jau pērnā gada novembrī pret 2021. gada novembri spēja panākt pat gana solīdu pieaugumu – par 5,3%.
Virzība uz lētākiem energoresursiem palēnām sāk patērētājam labvēlīgā gultnē ietekmēt inflācijas rādītājus, tomēr patēriņa cenu indeksa pieauguma temps vēl aizvien ir ļoti straujš. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar 2021. gada pēdējo mēnesi patēriņa cenu indekss ir pieaudzis par 20,8%. Latvija ar šo skaitli decembrī, visticamāk, ierindojās “godpilnajā” trešajā vietā Eiropas Savienības valstu vidū.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī pērn novembrī Latvijas preču eksports turpināja uzrādīt izaugsmi. Tomēr arī šajos it kā iepriecinošajos datos ir atsevišķas briesmu pazīmes, kas jau tuvākajos mēnešos var sākt izpausties Latvijas ekonomikā. Ja šie negatīvie faktori sāks nākt dienasgaismā, tad Latvijas ekonomika var tuvoties krīzei, nevis iztikt ar seklu recesiju, kā ir domāts iepriekš.
Jaunais gads ir atnācis ar stabili lejupejošām energoresursu cenu līknēm un, iespējams, pārlieku optimistisku stāstu, kāpēc šī gada cenas nesitīs siltuma un enerģijas patērētājus tā, kā sita 2022. gada cenas.
Neraugoties uz to, ka inflācija ir ievērojami patukšojusi makus un kontus gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām, patlaban nav vērojama strauja vispārējās ekonomiskās konjunktūras pasliktināšanās. Drīzāk gan ir noticis pretējais. Turklāt tas attiecas uz tautsaimniecības sfērām, kuras barojas no vietējā patēriņa
Dažādu ekonomisko negāciju gaidas pasaulē nav iemesls tam, lai nemeklētu jaunas iespējas un nepriecāties par labo. Acīmredzami pie šāda scenārija turas arī Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, kurā pēc vairāku mēnešu lai arī pieticīga, taču tomēr samazinājuma atkal izdevies tikt pie ražošanas izaugsmes.
Līdzīgi kā globālā ekonomika kopumā, arī finanšu tirgi aizejošajā gadā nokļuva dažādu satricinājumu varā, un ieguldījumi finanšu aktīvos kļuva par īstenu izaicinājumu. Patiesībā finanšu tirgus ir tas, kas ievada norises reālajā ekonomikā, par ko varējām pārliecināties pēdējo triju gadu laikā, kopš pasaule uzzināja par Covid-19 esamību.
Labklājības vai tikai izdzīvošanas izredžu dēļ ļoti gribas paļauties uz valdošo aprindu propagandu, ka aizejošais 2022. gads atstāj mantojumā dažus nākamgad atrisināmus pārpratumus, nevis sniedz aizvien nepārprotamāku liecību par tuvojošos ekonomisko katastrofu.
Neraugoties uz dažādām negācijām, kas tukšo makus un liek šaubīties par tautsaimniecības attīstību, atsevišķas ziņas liek domāt, ka mūsu valsts ekonomika aizvien ir aktīva un vismaz daļai mājsaimniecību finansiālā kondīcija aizvien ir labā līmenī. Par to lielā mērā vēsta arī statistika par banku darbības rādītājiem šā gada trešajā ceturksnī.
Izsīkstot cenu kāpumu iemesliem preču biržās un mazinoties ekonomiskajai aktivitātei, nākamajā gadā inflācija Latvijā ne tikai var samazināties, bet īslaicīgi izzust pavisam.
Krišjāņa Kariņa otrā valdība savā pirmajā darba sēdē par 30,66 miljoniem eiro izpirka valsts uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš” (LDz) no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citiem parādu piedzinējiem.
Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās negācijas ir bremzējošas ekonomiskajai izaugsmei, tomēr tām vismaz pagaidām nav izdevies viest būtiskas negatīvas korekcijas Latvijas darba tirgū. Statistika liecina, ka bezdarbs iepriekšējā mēnesī ir nedaudz pieaudzis, taču aizvien saglabājas tuvu saviem vēsturiski viszemākajiem līmeņiem.
Kopš Latvija atteikusies no savas naudas drukāšanas, tai nebija pat teorētisku iespēju izvairīties no tagadējās, kas precīzi atbilst Neatkarīgās 2017. gada sākumā izteiktajai prognozei par 22%.
Degvielas cenas Latvijas sabiedrībā ir visai aktuāls temats, un 15. decembrī notiekošais pie "Circle K" uzpildes stacijām to vēlreiz apliecināja. Uzņēmums, izsludinot akciju par iespēju tikt pie par 15 centiem lētākas degvielas, sabiedrību sašūpoja tiktāl, ka sakarsušo prātu atvēsināšanai noderētu dažas norādes par notiekošo globālajā naftas tirgū, kas likumsakarīgi ietekmē degvielas cenrāžus arī Latvijā.
Iepriekš augšupejošās ekonomikas inerce un izejmateriālu sadārdzināšanās centrālajām bankām stimulējot ekonomiku, kā arī Krievijas Ukrainā uzsāktais karš turpina kāpināt mājokļu cenas.
Aizvien jaunus finanšu izaicinājumus piedzīvojošajām Latvijas mājsaimniecībām visnotaļ priecīga ziņa varētu būt tā, ka dzīves dārdzības pieauguma ziņā šajā ekonomikas ciklā sliktākais varētu būt aiz muguras.