Tautsaimniecība

Neraugoties uz dažādām negācijām, kas tukšo makus un liek šaubīties par tautsaimniecības attīstību, atsevišķas ziņas liek domāt, ka mūsu valsts ekonomika aizvien ir aktīva un vismaz daļai mājsaimniecību finansiālā kondīcija aizvien ir labā līmenī. Par to lielā mērā vēsta arī statistika par banku darbības rādītājiem šā gada trešajā ceturksnī.

Izsīkstot cenu kāpumu iemesliem preču biržās un mazinoties ekonomiskajai aktivitātei, nākamajā gadā inflācija Latvijā ne tikai var samazināties, bet īslaicīgi izzust pavisam.

Krišjāņa Kariņa otrā valdība savā pirmajā darba sēdē par 30,66 miljoniem eiro izpirka valsts uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš” (LDz) no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citiem parādu piedzinējiem.

Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās negācijas ir bremzējošas ekonomiskajai izaugsmei, tomēr tām vismaz pagaidām nav izdevies viest būtiskas negatīvas korekcijas Latvijas darba tirgū. Statistika liecina, ka bezdarbs iepriekšējā mēnesī ir nedaudz pieaudzis, taču aizvien saglabājas tuvu saviem vēsturiski viszemākajiem līmeņiem.

Kopš Latvija atteikusies no savas naudas drukāšanas, tai nebija pat teorētisku iespēju izvairīties no tagadējās, kas precīzi atbilst Neatkarīgās 2017. gada sākumā izteiktajai prognozei par 22%.

Degvielas cenas Latvijas sabiedrībā ir visai aktuāls temats, un 15. decembrī notiekošais pie "Circle K" uzpildes stacijām to vēlreiz apliecināja. Uzņēmums, izsludinot akciju par iespēju tikt pie par 15 centiem lētākas degvielas, sabiedrību sašūpoja tiktāl, ka sakarsušo prātu atvēsināšanai noderētu dažas norādes par notiekošo globālajā naftas tirgū, kas likumsakarīgi ietekmē degvielas cenrāžus arī Latvijā.

Iepriekš augšupejošās ekonomikas inerce un izejmateriālu sadārdzināšanās centrālajām bankām stimulējot ekonomiku, kā arī Krievijas Ukrainā uzsāktais karš turpina kāpināt mājokļu cenas.

Aizvien jaunus finanšu izaicinājumus piedzīvojošajām Latvijas mājsaimniecībām visnotaļ priecīga ziņa varētu būt tā, ka dzīves dārdzības pieauguma ziņā šajā ekonomikas ciklā sliktākais varētu būt aiz muguras.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) apņēmusies atrast un izkratīt negausīgu naudas rijēju, kas gandrīz izputinājis Latvijas valstij piederošos uzņēmumus “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST). Aizdomās turamā persona ir “Latvenergo”.

Rietumvalstu un to sabiedroto sankciju ietvaros notiekošie centieni ierobežot Krievijas naftas nonākšanu patēriņā , visticamāk nevainagosies ar Krievijas un tās labvēļu cerību piepildīšanos par melnā zelta cenas kāpumu un dzīves dārdzības pieaugumu pasaulē.

Oficiālie statistikas dati par apstrādes ražošanas izmaiņu apjomiem nav sevišķi iepriecinoši. Kopumā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide oktobrī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi pērn ir sarukusi par 1,4%, taču gada desmit mēnešu periodā salīdzinājumā ar šo laika periodu pērn, rēķinot salīdzināmajās cenās (tātad runa ir par “tīro” ražošanas kāpumu), mūsu valsts lielākā ekonomikas nozare piedzīvojusi 3% vērtu izaugsmi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Neraugoties uz tranzīta labajiem datiem gada trijos ceturkšņos, Krievijai piemērotās ekonomiskās sankcijas pamazām sāk atspoguļoties nozares statistikā. Ostām kravu apgrozījumu kompensē vietējās produkcijas, piemēram, kokmateriālu vai labības, eksports.

Neraugoties uz to, ka ekonomikas recesija ir vien sākuma posmā, iedzīvotāju pirktspēja Latvijā jau ir ievērojami kritusies. Līdz ar to likumsakarīgs jautājums ir par to, vai pašreizējā ekonomikas sašūpošanās ved pretī jaunai un lielai krīzei, vai arī ir cerības uz ātru problēmas pārvarēšanu un dzīves atgriešanos “normālās sliedēs”.

Pēdējie nu jau vairāki gadu desmiti pasaulē iezīmējušies ar aizvien izteiktāku Ķīnas ekonomiskās ietekmes pieaugumu, ko varam labi redzēt gan Āfrikā, gan tepat Eiropā Balkānu valstīs vai kaimiņos esošajā Baltkrievijā. Nereti šī Ķīnas ietekme un tā dēvētā investīciju ienākšana ne tikai sarežģī valstu finanses, bet rada jau pamanāmu kaitējumu arī vietējiem iedzīvotājiem.

Viens no pēdējo pāris gadu neapšaubāmi lielākajiem notikumiem ir augošā inflācija un cenu kāpums pasaules preču biržās saistībā ar iepriekš īstenotajiem ekonomikas atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes apkarošanā un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ. Straujās konjunktūras izmaiņas un cenu kāpums ievērojami svārsta uzņēmumu darbības izmaksas un attiecīgi arī peļņas rādītājus.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās radikālās monetārās politikas, kuras ietvaros strauji kāpušas aizdevuma likmes, medaļas otra puse ir potenciāli lielāki valdību tēriņi glābjot nabadzīgākās mājsaimniecības no maksātnespējas.

Divtik augstāks elektrības tarifs nekā Zviedrijā nevar neietekmēt izmaksu līmeni, ar ko visas pasaules dārdzības apstākļos nākas saskarties Latvijai un abām pārējām Baltijas valstīm, kuras Eiropā saglabā līdera lomu patēriņa cenu pieauguma tempu ziņā. Patlaban vienīgā cerība ir, ka līdz šim straujais izmaksu pieaugums varētu būt vairāk absorbējies preču un pakalpojumu cenās nekā citur Eiropā un līdz ar to turpmāk mums inflācijas kāpums varētu būt lēnāks nekā citām valstīm.

Ražotāju cenu pieauguma temps pārtikas rūpniecībā sasniedzis savu augstāko punktu pašreizējā ekonomikas cikla ietvaros, kam var sekot jauns sadārdzinājums arī veikalu plauktos.

Nemitīga ekonomikas balstīšana uz aizņemšanās rēķina sagādā aizvien lielākus sarežģījumus pasaules tautsaimniecībā, un tas diemžēl lielā mērā ietekmēs arī Latviju. No pēdējām Starptautiskā valūtas fonda prognozēm izriet, ka tādas Latvijas eksportam svarīgas valstis kā Vācija un Zviedrija nākamgad var piedzīvot nelielu iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu.

Lai arī aizvien izjūtam labklājības trūkumu, sevišķi tagad, kad inflācijas rādītāji ir augsti un pirktspēja krīt lejup, turklāt daļā mājsaimniecību pat ar joni, Latvijas ekonomikai ilgtermiņā netrūkst arī labu ziņu. Tas, ko piedzīvojam patlaban, ir visai nepatīkami, un ziemā kļūs vēl nepatīkamāk, tomēr, ja pasaule nepiedzīvos kādus jaunus ģeopolitiskus un ekonomiskus satricinājumus, Latvijā ir pamats cerēt uz labklājības pieaugumu. Varbūt ne pārāk strauju, taču tomēr pamanāmu.