Ar globālām nepatikšanām saistītās negācijas nemet līkumu Latvijai, tomēr pagaidām nav pamata runāt par kardinālu situācijas pasliktināšanos. Gads sācies ar uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos Latvijā, kas būtu vērtējama kā laba zīme ekonomikas virzībai vismaz tuvākajiem mēnešiem.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP), apkopojot uzņēmumu veiktās aptau-jas, ziņo, ka janvārī ir vērojama kopēja uzņēmēju noskaņojuma uzlabo-šanās visās četrās lielākajās apskatītajās pamatnozarēs - tirdzniecībā, pakalpojumos, būvniecībā un apstrādes rūpniecībā. Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji šā gada pirmajā mēnesī mazumtirdzniecībā un pa-kalpojumu sektorā bijuši pozitīvi, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī uzlabojies, tomēr vēl joprojām ir nega-tīvs, liecina CSP veikto konjunktūras apsekojumu dati. Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Nesenie dati par ekonomikas provizorisko sniegumu pagājušā gada pēdējā ceturksnī norādīja, ka pakalpojumu sfēra ir tā, kas ekonomiku “izvilka” no lejupslīdes. Saskaņā ar statistiķu aptauju rezultātiem, tieši šī ir tā nozare, kur uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs jau trešo mēnesi pēc kārtas. Turklāt arī nule kā aizgājušajā mēnesī, salīdzinot ar decembri, noskaņojums turpinājis uzlaboties. Tādējādi pakalpojumu sfēras noska-ņojuma indeksa kāpums ir vērojams jau četrus mēnešus pēc kārtas no -3 punktiem pagājušā gada oktobrī līdz 4,3 šā gada janvārī. Kā ierasts, nos-kaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes, norāda statistiķi. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, vairākās pakalpojumu nozarēs janvārī uzņēmēju noskaņojums būtiski uzlabojies. Piemēram, izmitināšanā, ēdināšanā, iznomāšanā un ekspluatācijas līzin-gā, kā arī reklāmas pakalpojumos noskaņojuma rādītāji, salīdzinot ar de-cembri, pieauguši par vairāk nekā 20 procentpunktiem. Turpretī apsar-dzē, ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos, kā arī radio un televīzijas programmu izstrādē un apraidē uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies par 10 līdz 11 procentpunktiem. Kopumā janvārī noskaņo-jums uzlabojies 22, bet pasliktinājies astoņās pakalpojumu apakšnozarēs. Visoptimistiskākie bijuši uzņēmēji kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā (29,9), bet vispesimistiskākie - gaisa transporta nozarē (- 35,2).
Interesanti, ka apmēram trešdaļa jeb 34% pakalpojumu sektora respon-dentu janvārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Salīdzinot ar decembri, to īpatsvars ir pieaudzis par vienu pro-centpunktu. 20% uzņēmēju darbību būtiski ierobežoja darbaspēka trū-kums. Savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru jan-vārī atzīmējuši 31% pakalpojumu sektora uzņēmēju, un to īpatsvars, sa-līdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par sešiem procentpunktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada marta.
Arī Latvijas tautsaimniecības lielākajā nozarē un kādreizējā izaugsmes dzinējspēkā - apstrādes rūpniecībā - situācija nav tik slikta, kā reizēm varētu domāt, ņemot vērā ziņas par recesiju un kara ietekmi pasaulē. Šeit uzņēmēju kopējais noskaņojums ir negatīvs, taču jau divus mēnešus ir vērojams pieticīgs, taču tomēr noskaņojuma uzlabojums. Jautāts par to, cik lielā mērā ekonomikas procesi ietekmē viņa pārstāvēto ražošanas sfēru, Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas vadītājs Toms Grīnfelds teic, ka pagaidām situāciju var vērtēt ar piesardzīgu optimismu. “Pagaidām nekādas trauksmes sirēnas nav dzirdamas. Taču, kā veiksies šogad kopumā, pagaidām vēl ir pāragri teikt,” vērtē “smago” rūpnieku pārstāvis. Viņš gan piebilst, ka ir signāli, ka noieta tirgos Eiropā varētu rasties zināms “pieklusums”, tomēr šobrīd uzņēmumi turpina strādāt. Tādējādi var teikt, ka vismaz pagaidām šī uz eksportu balstītā rūpniecības joma turpina veiksmīgi darboties. Bremzēšanos var radīt būvniecības aktivitātes kritums gan Latvijā, gan Ziemeļeiropas valstīs, kas varētu kaut kādā mērā ietekmēt gatavo metālizstrādājumu ražošanu.
Bez trauksmes iztiek arī Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociā-cijā. Tās vadītājs Guntis Strazds par asociācijas pārstāvēto šūšanas un tekstila nozari teic, ka pagājušais gads noslēdzies veiksmīgi. Salīdzinā-jumā ar 2021. gadu asociācijas uzņēmumu eksporta apjoms pieaudzis aptuveni par 100 miljoniem eiro, sasniedzot apmēram 740 miljonus eiro. Vietējam tirgum paliekot apmēram 8-12% no saražotā. Arī šā gada sā-kumā nekādu pārāk būtisku problēmu vai sarežģījumu nozares uzņēmu-miem neesot, un pagaidām ir pilnīgi droši, ka vismaz līdz martam pasūtī-jumu pietiks. Tiesa, šobrīd, pēc G. Strazda teiktā, zināmas problēmas sa-gādā kokvilnas izejvielu sarūpēšana. Tādu valstu kā Kazahstānas un Uz-bekistānas piegādes tagad vairs nenotiek pārvadājumos caur Krieviju, bet pa apkārtceļu caur Turciju, kas loģistiku padara garāku un dārgāku. Asociācijas vadītājs teic, ka uzņēmumi Latvijā ražošanā izmanto Vidu-sāzijas kokvilnu, jo salīdzinājumā ar šo pašu izejvielu no Ķīnas tā ir eko-loģiski tīrāka. Ķīnā kokvilnas audzēšanā ļoti daudz tiek izmantoti pesti-cīdi, līdz ar to tā “kotējas” sliktāk un, pēc G. Strazda teiktā, neesot iz-mantojama bērnu apģērbu ražošanā. Mašīnbūvētāju asociācijas pārstāvis T. Grīnfelds vērsa uzmanību uz to, ka ar izejvielu sagādi patlaban nekā-du būtisku sarežģījumu neesot, bet tekstilnieku pārstāvis raugās nedaudz skeptiskāk, sakot, ka ar to tirgū ir zināma neziņa. Taču vienlaikus viņš min, ka ar dažādu izejvielu piegādātāju valstu valdībām, piemēram, jau minēto Kazahstānu, attiecības pēdējā laikā ir ievērojami uzlabojušās, tā-dēļ kopumā būtiskam satraukumam par nākotni pagaidām neesot pama-ta. Lai arī kopumā nav pamata runāt par to, ka ražošanā tuvojas kaut kā-
das krīzes pazīmes, tomēr bez problēmām neiztikt. Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām janvārī, salīdzi-not ar decembri, 19 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, bet četrās nozarēs - samazinājums. Runājot par problēmām, nepietieka-mu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru janvārī minējuši attiecīgi 44,4% un 16,4% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Sa-vukārt materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmējuši 14,9%, bet finansiālas grūtības 13,2% respondentu. 24,2% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā jan-vārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.
Pēc tam, kad pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar novembri ma-zumtirdzniecībā bija vērojams pārdošanas apjomu kritums par 3%, ne-raugoties uz lielāku dienu skaitu un Ziemassvētku svinībām, nedaudz iz-brīna tirgotāju noskaņojuma rādītāja uzlabošanās. Turklāt šis process no-tiek jau kopš pagājušā gada augusta. Gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums janvārī ir bijis pozitīvs (at-tiecīgi 0,4 un 6,2). Gandrīz ceturtā daļa jeb 24% mazumtirgotāju atzīmē-juši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobe-žojošu faktoru minējuši attiecīgi 28% un 17% mazumtirgotāju. CSP eksperti vērš uzmanību, ka mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konku-renci kā ierobežojošu faktoru janvārī atzīmējuši 42% mazumtirgotāju. Šis rādītājs jau decembrī bija sasniedzis augstāko vērtība kopš
2021. gada septembra, bet janvārī pieaudzis vēl par vienu procentpunk-tu. 20% respondentu atzīmējuši, ka to darbību ietekmē dažādi citi iero-bežojošie faktori, piemēram, inflācija, ģeopolitiskā situācija un tās izrai-sītā nestabilitāte.
