Neraugoties uz strauju Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju celšanas kampaņu, Latvijas banku noguldītājiem īsti neizdodas tikt pie ļoti pamanāma savu noguldījumu atdeves pieauguma. Tas nenozīmē, ka noguldījuma likmes nepieaug, tomēr iegūtie papildu bonusi nav pārāk iedvesmojoši, lai ar skubu brīvo naudu nestu uz kredītiestādēm. Domājams, finanšu tirgus laika gaitā var spiest bankas noguldījumu likmes celt vēl, taču, raugoties no finanšu atdeves viedokļa, potenciālajiem noguldītājiem būtu vērts domāt par citām alternatīvām.
Arī “Neatkarīgās” uzrunātās bankas bija samērā izvairīgas, atbildot uz jautājumu, kad iedzīvotājiem būtu iespēja sagaidīt jūtamāku termiņnoguldījumu likmju pieaugumu.
Ja raugās uz komercbanku piedāvājumu interneta dzīlēs, tad šobrīd droši vien vienu no lielākajām noguldījuma likmēm piedāvā patēriņa kredītu biznesā specializējusies “Bigbank”, reklāmās solot ieguldītājiem atdevi līdz 3,5% gadā. Tāpat var noprast, ka pie 3,3% vērtas naudas atdeves gada periodā iespējams tikt “BluOr” bankā. Savukārt, ja paraugās uz lielajām komercbankām, kurās vairumā gadījumu “apkalpojas” Latvijas iedzīvotāji, tad šeit piedāvājums ir krietni vien pieticīgāks. “Luminor” biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča, komentējot savas bankas piedāvājumu, teic, ka atkarībā no noguldījuma termiņa banka eiro valūtā piedāvā likmes līdz 2%. Ja klientam izdodas tikt pie šāda ienesīguma, tad to pašreizējos apstākļos var vērtēt kā salīdzinoši konkurētspējīgu, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un to sabalansējot ar ieguldījuma riska pakāpi. Jo garāks termiņš, jo augstāka ir potenciālā noguldījuma atdeve, rēķinot gada procentos. Piemēram, SEB bankā privātpersonu noguldījuma gada procentu likme 12 mēnešiem ir 1,2%. Savukārt, privātpersonai aizdodot bankai naudu uz 24 vai 36 mēnešiem, tā ir 1,4%. Līdzīgi ir arī uzņēmumu noguldījumiem. Šādas likmes patiešām šķiet zemas, taču, pēc bankas teiktā, tā šā gada 25. janvārī jau trešo reizi kopš pagājušā gada vasaras palielinājusi termiņnoguldījuma likmi. Turklāt tiek atgādināts, ka visus iepriekšējos gadus, kad ECB likmes bija negatīvas, banka turpināja maksāt saviem klientiem procentus par naudas glabāšanu krājkontā.
Komentējot situāciju tirgū, J. Ziniča stāsta, ka kopš aizvadītā gada rudens esot novērojama iedzīvotāju intereses atgriešanās par termiņnoguldījumiem, kas skaidrojama ar vēlmi pelnīt ar ieguldījumu palīdzību. “Jāņem vērā, ka gandrīz desmit gadus termiņnoguldījumiem bija nulles procentu likmes, tāpēc tam attiecīgi nebija pieprasījuma un jaunākai klientu paaudzei šāds produkts pat ir svešs. Protams, augstās inflācijas dēļ depozīti nebūs instruments, ar kura palīdzību saglabāt naudas vērtību,” piebilst “Luminor” pārstāve. Iemesls, kāpēc iedzīvotāji turpina noguldīt naudu komercbankās, lielā mērā ir saistīts ar relatīvu šī noguldījumu drošumu. To zināmā mērā var saistīt ar likumdošanā iekļauto normu par garantētu naudas atgriešanu līdz 100 000 eiro vērtiem noguldījumiem vienā kredītiestādē no speciālā fonda, ja banka piedzīvo finanšu grūtības un vairs nespēj norēķināties ar noguldītājiem. Uz garantētā procenta ienākumu faktoru, ieguldītājiem izvēloties banku noguldījumus, norāda arī SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa. Runājot par noguldījumu atdevi, viņa teic, ka depozītu likmes tiek piedāvātas, ņemot vērā gan naudas pieprasījumu un piedāvājumu tirgū, gan aprēķinu, kurā iekļautas visas saistītās bankas izmaksas, piemēram, iemaksas noguldījumu garantiju fondā, ka arī noguldījumu un kredītu attiecība bankā. Tomēr pie banku pārstāvju teiktā ir jāpiebilst, ka izmaksu līmenis un potenciālā atdeve, ko banka vēlas saņemt par saviem pakalpojumiem, ir diezgan “stiepjams jēdziens”. Jebkurā gadījumā potenciālā atdeve, ko kredītiestāde varētu saņemt, kad tā piesaista noguldījumu kaut uz 1,5%, bet tajā pašā laikā, noguldot “uz nakti”, ECB gada procentu likme ir 2,5%, nešķiet kā samērīga, lai rastos vēlme noguldīt. Ja gribam komercbanku noguldījuma likmju atdevi garākā laika griezumā vērtēt sabalansēti, tad tomēr ir jāatgādina, ka iepriekšējo negatīvo ECB depozīta procentu likmju laikmetā Latvijas bankās netika piemērotas negatīvas noguldījuma likmes kā citur Eiropā. Tādējādi, lai piesaistītu naudu, piemēram, ar 0% likmi gadā, bankas noguldījuma devējam būtībā piemaksāja no “savas kabatas”.
Runājot nākotnes kontekstā, J. Ziniča norāda uz nepieciešamību klientiem atkarībā no vajadzībām un iespējām rūpīgi izvērtēt noguldījuma termiņu, uz kuru tiek slēgts līgums. Proti, ir jāņem vērā, ka procentu likmes ir nepastāvīgas, tādēļ ir grūti iepriekš paredzēt, vai tās turpmāk pieaugs vai kritīsies. Pie bankas ekspertes teiktā jāpiebilst, ka ECB īstenotā procentu likmju celšana “nav akmenī iecirsta”. Proti, līdz ar centrālās bankas īstenoto procentu likmju celšanas kampaņu inflācijas apkarošanai palielinās gan noguldījumu, gan jo īpaši aizdevumu likmes. Tomēr liela inflācija parasti ir ļoti pārejoša parādība, līdz ar to likmju celšana, visticamāk, jau šogad apstāsies. Turklāt nevaram izslēgt, ka gada nogalē tās atkal varētu sarukt, jo inflācijas apkarošanas kampaņu varētu nomainīt cīņa par ekonomisko izaugsmi. Tad likmes atkal varētu tikt samazinātas, lai aizdevumus padarītu lētākus. Likumsakarīgi pēc tam kristos arī noguldījumu procentu likmes.
Tāpat kā iedzīvotāji noguldot naudu aizdod bankām, tāpat viņiem ir iespēja to aizdot valstij, turklāt ar lielākām likmēm, nekā vairumā gadījumu piedāvā komercbankas. To var izdarīt ar Latvijas valsts krājobligāciju starpniecību. 15. februāra piedāvājumā ir redzams, ka, iegādājoties 12 mēnešu obligācijas, valstij var aizdot naudu ar 3,4% atdevi gadā. Pērkot piecu gadu obligācijas, likme ir nedaudz lielāka - 3,55%, bet desmit gadu obligācijām - 3,9% gadā. Ja runājam par ieguldījumiem pensiju fondos, tad minētās 10 gadu obligācijas ir lielisks veids, kā ieguldīt ilgtermiņā, turklāt potenciālajai peļņai netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Protams, neviens nezina, kas notiks pēc 10 gadiem, taču šādu ieguldījumu zināmā mērā jau var pielīdzināt savdabīgam pensiju fondam. Šobrīd uz lielāku ienesīgumu var pretendēt, ieguldot korporatīvajās obligācijās, arī tādās, kas tiek kotētas mūsu vietējā Baltijas vērtspapīru tirgū. Taču šeit ir jārēķinās ar IIN piemērošanu gūtajai peļņai.
