Jaunās desmitgades ģeopolitiskās izmaiņas, kā arī paredzamā globālā klimata pārmaiņu turpināšanās nes ne tikai finanšu satricinājumus, bet arī jaunas pelņas iespējas. Pēdējās attiecas arī uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri var atļauties kaut dažus simtus eiro vērtas investīcijas nākotnei.
Paredzamās izmaiņas galvenokārt skar enerģētikas nozari, kurai nāksies piedzīvot ievērojamu transformāciju gan tāpēc, ka Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ līdzšinējās energoapgādes būs ievērojami mainījušās, gan arī tāpēc, ka Eiropa, visticamāk, turpinās iecerēto “zaļo kursu”. Abi šie faktori nākotnē nozīmē fosilās enerģijas nozīmes samazināšanos, to aizstājot citiem energoresursu veidiem. Tas jau ir veicinājis dažādu kompāniju rašanos, piemēram, saules un vēja enerģijas ražošanā, un šo uzņēmumu vērtspapīru kotāciju biržā.
Latvijā vairāk dzirdēts par “Latvenergo” “zaļajām obligācijām”, tomēr tā ir vairāk peļņas iespēja bankām, nevis mazajiem ieguldītājiem, kuriem savs skats droši vien vairāk jāvērš uz uzņēmumu akcijām, kuras ir atrodamas gan Baltijā, gan ārpus tās. Šobrīd atrašanās vietai vairs nav nozīmes, jo Rietumu ekonomiku vērtspapīru potenciāls Latvijas ieguldītājam caur internetbanku vai sevis izvēlētu brokeru sabiedrību ir pieejams, nepieceļoties no rakstāmgalda. Vienlaikus ir jāpiebilst, ka gan cīņa ar klimata pārmaiņām, gan Krievijas kādreizējo enerģētikas piegāžu aizstāšana prasa jaunu ražošanas cikla uzsākšanu, jaunas tehnoloģijas un piegāžu ceļus, tādējādi paverot arī jaunas attīstības iespējas globālajā ekonomikā kopumā.
“Rietumu bankas” Klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins uzskata - lai novērstu klimata pārmaiņas, būs nepieciešami lieli ieguldījumi infrastruktūrā un rūpniecībā, kas savukārt prasīs gan lielu izejvielu, gan enerģijas resursu patēriņu. “Līdz ar to, lai cik pretrunīgi tas neskanētu, bet klimata pārmaiņu novēršanas lielākie ieguvēji, vismaz īstermiņā, varētu būt tie paši uzņēmumi, kas ir vainojami pie klimata pārmaiņām. Ilgtermiņā gan šie uzņēmumi būs spējīgi izdzīvot tikai tad, ja spēs pārorientēt savu darbību uz vairāk videi draudzīgu, kas ļaus tiem būt konkurētspējīgiem, jo arvien lielāku lomu spēlēs “zaļās kvotas”, kas spiedīs visus uzņēmums uz CO2 izmešu samazināšanu,” vērtē “Rietumu bankas” specialists. Viņaprāt, starp ieguvējiem, protams, būs arī uzņēmumi, kas būvēs un ražos to infrastruktūru, kas nomainīs pašreizējo ap fosilo energoresursu centrēto sistēmu. Tie ir elektrisko automobiļu, vēja turbīnu, saules paneļu, ūdeņraža ģenerācijas staciju un citu zaļo tehnoloģiju ražotāji, pieprasījums pēc kuru ražotajām precēm arvien pieaugs, piebilst eksperts.
Ja runājam par pirmo, no tiem pēdējos gados visai plašu rezonansi gan medijos, gan finanšu tirgū ir ieguvis elektroauto ražotājs “Tesla”. Vēl pagājušā gada sākumā šī uzņēmuma akcijas cena spēja īslaicīgi pārsniegt 400 ASV dolāru atzīmi, taču patlaban maksā vairāk nekā uz pusi mazāk. Tas nenozīmē, ka “Tesla” akcijas cena atrodas nepārtrauktā kritumā. Drīzāk gan to, ka tā tikusi pie ieelpas jaunam kāpumam, jo vēl pagājušā mēneša sākumā šo vērtspapīru cena bija pie 110 dolāru atzīmes. Līdz ar to pašreiz notiekošo drīzāk var vērtēt kā jaunas izaugsmes vilni, un, ja vien ir taisnība ir tā dēvētajai viļņu teorijai (īsumā tā paredz, ka pēc krituma zemākā punkta sasniegšanas nākamais izaugsmes punkts būs augstāks par iepriekšējo), tad cenu pieaugumam vajadzētu notikt līdz augstākām vērtībām nekā tika sasniegtas iepriekš.
Jāpiebilst, ka portālā “Yahoo! Finance!” pieejamā informācija liecina, ka analītiķi šim gadam prognozē vien nelielu peļņas pieaugumu. Saskaņā ar vidējo prognozi tā varētu sasniegt 4,09 dolārus uz vienu kompānijas akciju, salīdzinājumā ar 4,07 dolāriem pērn. Tomēr ir jāņem vērā, ka šis gads vispār ekonomikai nesolās būt viegls un iespēja samazināties mājsaimniecību ienākumiem, turklāt uz pieaugošu aizdevuma likmju fona, nepadara auto pārdošanu vieglāku. Tādējādi, ja uz slikta ekonomiskā fona uzņēmuma peļņa var saglabāties un pat pieaugt, arī investoriem ir lielāka motivācija akcijas pirkt. Jāpiebilst, ka “Tesla” akciju cena ir ļoti dinamiska, piedzīvojot visai lielas svārstības relatīvi nelielos laika periodos. Tāpat uzņēmums patlaban nemaksā dividendes, līdz ar to šī kompānija var nebūt piemērota konservatīviem ieguldītājiem.
Nākotnes ekonomikas realitāte nenozīmē, ka būtu jāaizmirst par ieguldījumiem tā dēvētajos vecajos sektoros. K. Goluzins teic: kaut arī acīmredzamiem ieguvējiem būtu jābūt tieši uzņēmumiem, kas ražo iekārtas un infrastruktūru zaļās transformācijas ietvaros, šo uzņēmumu peļņas marža ir diezgan neelastīga, tirgū ienākot arvien vairāk jauniem spēlētājiem. “Līdz ar to, pieaugot investīcijām gan no valsts, gan privātā sektora, šo uzņēmumu peļņa augs kopā ar augošo apgrozījumu. Tāpēc var runāt par šo uzņēmumu izaugsmi, bet šīs izaugsmes straujums būs visai ierobežots,” vērtē K. Goluzins.
Pēc viņa domām, tie uzņēmumi, kas piegādās resursus šo uzņēmumu ražojumiem, spēs palielināt ne tikai apjomu, bet arī savu peļņas maržu. “Ņemot vērā, ka laiks klimata pārmaiņu cīņā ir mūsu ienaidnieks, bet dabas resursu daudzums un to ieguves ātrums ir limitēts, pieaugot pieprasījumam pēc šiem resursiem, pieaugs to gala cena, kas palielinās peļņas maržu šo resursu ieguves uzņēmumiem,” skaidro “Rietumu bankas” eksperts. Kopumā runājot par investoru interesi, viņaprāt, var teikt, ka zaļās transformācijas ieguldījumu stratēģija ir ilgtermiņa ieguldījums gan savā, gan planētas nākotnē.
Pie eksperta teiktā var piebilst, ka atjaunīgās enerģijas, kā arī saistīto tehnoloģiju ražošanu ietekmē ne tikai nepieciešamība pēc izmešu samazināšanas, bet arī lielākas problēmas ar pašu fosilo energoresursu sagādi. Līdz ar to tirgū rodas deficīts, kas jāaizpilda. Ir vērts pievērst uzmanību tam, ka, piemēram, saules enerģijas ražošanas uzņēmumu akciju cenas pēdējos mēnešos ir kritušās. To ietekmēja straujais naftas un gāzes cenas kritums, kas vienlaikus samazināja interesi par atjaunojamajiem energoresursiem. Taču pagaidām neviens īsti nevar paredzēt, cik ilgi šāda situācija var saglabāties, un nepieciešamība pēc jauniem resursiem būs neizbēgama arī tad, ja Ukrainas uzvara karā ar Krieviju būtu ļoti drīza. Piemēram, saules enerģijas ražošanā sektorā uzņēmumu akciju cenas patlaban ir kritušās, taču vienlaikus dinamika uzrāda ilgtermiņa izaugsmes tendenci. Pie šādām kompānijām varētu pieskaitīt, piemēram, “Enphase Energy”. Pēdējos divos mēnešos šīs kompānijas akciju tirgus vērtība ir nokritusies apmēram par trešdaļu līdz 227 dolāriem, taču vēl pirms pieciem gadiem šīs akcijas cena knapi pārsniedza divus dolārus. Lielākais procentuālais kāpums jau, visticamāk, ir pagātnē. Taču portāla “Yahoo! Finance” kompānijas profilā atrodamā informācija liecina, ka analītiķu prognozētā vidējā “mērķa cena” tuvākajam gadam ir 306,75 dolāri, tādējādi peļņas iespējas varētu nebūt izsmeltas. Tāpat nākotnes ieguldījumu kontekstā uzmanību noteikti būtu pelnījušas arī vēja enerģijas un ūdeņraža enerģijas kompānijas, jo visticamāk to devums pieaugs gan enerģētikas sektorā, gan ekonomikā kopumā.
