Sarūkošas naudas plūsmas ir slikta ziņa, vērtējot tuvākā laika ekonomikas attīstības iespējas. Diemžēl, lasot ekonomikas notikumu apskatus un rakstot publikācijas par šo tēmu, ar šādu informāciju nākas saskarties aizvien biežāk. Tāpēc attiecībā uz tautsaimniecības norisēm nākas vilkt atsevišķas paralēles ar 2008. gadā piedzīvoto.
Pēdējā laikā Latvijā uzvirmojušas negācijas, kas saistītas ar piena iepirkuma cenu mazināšanos. Tas pamatā ir saistīts ar vispārzināmajām atziņām par to, ka izaugsme ir cikliska ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī tādās tautsaimniecības nozarēs, kuru produkcija ir vitāli nepieciešama sabiedrības eksistencei. Kā izrādās, iemesli piena cenu kritumam ir saistīti ar kopējām pasaules tendencēm un tās gribot negribot ietekmē arī mūs. Piemēram, Čikāgas preču biržā, kas lielā mērā nosaka kopējo cenu līmeni pasaulē, piena kontraktu cenas laika posmā no pagājušā gada beigām līdz 21. februārim ir nokritušās par 12,7%. Taču tā ir tikai nepilnu divu mēnešu cenas virzība. Ja mēs cenu izmaiņu salīdzinām ar augstākajiem punktiem, kas tika sasniegti pagājušā gada maijā, tad kritums sasniedz turpat 30%.
Vai līdz šim esam redzējuši šī krituma ietekmi Latvijas veikalu plauktos, domājams, apspriest nav jēgas. Varam vien konstatēt, ka līdz šim preču biržā notiekošais neatspoguļojas iedzīvotāju sadzīvē. Šķiet pilnīgi loģiski, ka pārtikas cenas aug, jo dārgāka kļūst gan lopbarība, gan energoresursi, gan minerālmēsli. Taču kļūdaini ir domāt, ka cenu līmeņi, kas tiek noteikti preču biržās, uzskatāmi par muļķībām, kam ar ikdienas realitāti nav nekāda sakara. Tas, ka cenas pagājušā gada maijā sāka samazināties, bija priekšvēstnesis tām negācijām, ko piedzīvojam patlaban.
Īsā atziņa: neraugoties uz to, ka ražošana kļūst dārgāka, iepriekšējās cenas gan tīru spekulāciju, gan reālo ekonomisko apsvērumu kontekstā bija sasniegušas līmeni, no kura tālākā izaugsme nav iespējama. Un galvenais secinājums ir tāds, ka pasaulē saražots par daudz un, lai cik tas nepievilcīgi arī skan, veidojas tā dēvētais liekais piens. Tas, ka piena cenas iepriekš pie mums auga, lielā mērā bija saistīts ar ES ražotāju iespējām savu produkciju realizēt ārpus “vienotā tirgus”. Tagad situācija ir pamanījusies un, piemēram, Alžīrijā Eiropas pienu lielā mērā ir izkonkurējis amerikāņu, un spriedze Eiropas tirgū palielinās. Problēmas piena nozarē gan nenozīmē vispārējus ekonomikas satricinājumus, tās vien zināmā mērā kalpo par indikatoru kopējam pasaules ekonomiskajam stāvoklim, kas vēsta, ka saražots tiek vairāk nekā nepieciešams, turklāt pie augstiem cenu līmeņiem.
Līdzīgu pasaules tendenci zināmā mērā varam attiecināt uz Latvijas mežizstrādi un kokapstrādi, kurai pēdējā laikā nācies sadzīvot ar produkcijas cenu kritumu. Turklāt arī dabā notiekošais situāciju tikai pasliktina. Runa ir par egļu astoņzobu mizgrauža plosīšanos Eiropas mežos, tam nopostot aizvien vairāk pieaugošo egļu mežaudžu. Gala rezultāts būs egļu zāģmateriālu pārprodukcijas pieaugums, turklāt laikā, kad koksnes tirgus jau tāpat nepiedzīvo savus labākos laikus un realizācija ir apgrūtināta. Jāpiebilst, ka arī hipotekāro kredītu aizdevumu likmes ir augstas, kas neveicina aktivitātes palielināšanos būvniecībā. Paredzamā problēma ir tā, ka drīzumā egļu kokmateriālu tirgū būs pārpārēm un nevar pat izslēgt varbūtēju cenu dempingu, bet brīdī, kad ekonomiskā situācija atkal būs normalizējusies, tirgū būs vērojams deficīts un materiālu nāksies pirkt par pārmērīgi augstām cenām.
Uz kopējā fona var diezgan droši apgalvot, ka tirgus kropļojumu dēļ cietīs arī Latvijas kokmateriālu eksports, tādējādi sarūkot arī valstī ieplūstošajai naudas masai. To, ka situācija nav laba, lielā mērā liecina iepriekš notikušais zāģmateriālu kontraktu cenu kritums ASV preču biržā. Tur laika posmā no pagājušā mēneša beigām līdz 21. februārim cenas kritušās par 27%. Jāpiebilst, ka kopš tirgus “ziedu laikiem” 2021. gada maijā cenas kritušās vairāk nekā četrkārt. Šīs cenu izmaiņas ir uzskatāmas par spoguļa efektu zemajai aktivitātei ASV mājokļu tirgū, un, kur tā noved, skaidri varējām redzēt 2008. gadā.
Par to, ka ekonomikas augstākais punkts acīmredzami jau ir aiz muguras un naudas aprites ātrumam ir potenciāls samazināties, liecina arī kompāniju paziņojumi par darbinieku skaita samazināšanu. Turklāt arī nozarēs, kuras pārstāv tā dēvēto plaša patēriņa preču sektoru. Nule kā par lēmumu likvidēt vairākus simtus darba vietu paziņojis Vācijas interneta mazumtirgotājs “Zalando”. Tiesa, uz 25 Eiropas valstīs nodarbinātu 17 000 strādājošo skaita tas var šķist kā piliens jūrā. Taču tirgotāja paziņojums ir kārtējais apliecinājums tam, ka esošā ekonomikas cikla ietvaros interneta komercijas darbības augstākais punkts ir aiz muguras. To gan zināmā mērā var saistīt ar kovida izplatības mazināšanos, kuras rezultātā lielākas iespējas ir tradicionālajiem mazumtirgotājiem. Piemēram, Lietuvas apģērbu tirgotājs “Apranga” savā atskaitē biržai ziņo par pārdošanas datu uzlabošanos, tajā skaitā Latvijā. Tas savukārt, iespējams, var veicināt darbinieku skaita pieaugumu tradicionālajā mazumtirdzniecībā.
Tomēr, atgriežoties pie “Zalando” pieredzes, tā vienlaikus vēsta, ka makroekonomiskā vide kļūst sarežģītāka. Līdz ar to mazumtirdzniecības krituma riski aizvien pastāv. Latvijā tas šobrīd īpaši izpaužas pārtikas tirdzniecības apjomu kritumā. Piemēram, pērn decembrī, salīdzinot ar šo pašu periodu 2021. gadā, pārtikas mazumtirdzniecības apjoms saruka par 5,8%, kas skaidri norāda, ka lielai daļai sabiedrības trūkst naudas ikdienā nepieciešamajam. Nepārtikas preču tirdzniecība ir augoša, taču arī tā saskaras ar riskiem tieši minētās makroekonomiskās vides dēļ. “Zalando” paziņojums kārtējo reizi atgādina par vēl kādu problēmu, kas pagaidām vēl nav plaši apspriesta. Likumsakarīgi, ka interneta un tehnoloģiskā sektora darbības sašaurināšanās nevar neatstāt iespaidu uz akciju tirgiem. Jau minētā vācu interneta tirgotāja akcijas cena pēdējo pāris nedēļu laikā kritusies apmēram par 15%. Krīt arī nozares giganti. Piemēram, pasaules nozares flagmaņa “Amazon.com” akcijas cena kopš augstākā punkta šī mēneša sākumā līdz 21. februārim zaudējusi 17% vērtības.
Vairumam Latvijas iedzīvotāju dažādu tehnoloģiskā sektora uzņēmumu akciju cenu kritums vismaz šķietami ir vienaldzīgs. Tomēr tas vārda tiešajā nozīmē ir tikai “šķietami”. Iepriekšējos gados tehnoloģiskajā sektorā, tajā skaitā interneta komercijā, ir ieguldīta daļa bagātības, kuras mazināšanās biržas svārstību dēļ neko labu nesola arī Latvijai. Šeit diemžēl nākas atgādināt iepriekšējās biržu krīzes, kuru dēļ pasaules ekonomika piedzīvoja visai pamanāmu lejupslīdi, jo, apsīkstot naudai, arī Latvijas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju iespējas gāja mazumā. Tiesa, raugoties uz notiekošo, pagaidām nav pamata domāt, ka Latvijā piedzīvosim kaut ko līdzīgu kā pirms 15 gadiem, tomēr ar zināmu labklājības kritumu ir jārēķinās.
