Informācija par apstrādes rūpniecības sniegumu aizvadītajā gadā rada visai duālas sajūtas. No vienas puses, varam priecāties, ka ekonomiski ļoti sarežģītā laika periodā Latvijas tautsaimniecības lielākajai nozarei ir izdevies izmanevrēt ar ražošanas apjomu kāpumu.
No otras puses, nemieru raisa fakts, ka pēc novembra negaidīti straujā ražošanas apjoma kāpuma decembris ir nācis ar straujāko ražošanas apjomu kritumu kopš brīža, kad gan konveijeru, gan pie tiem strādājošo aktivitātes bija krietni nobremzējusi Covid-19 atnākšana.
Pagājušā gada apstrādes rūpniecības apakšnozaru sniegums ir raibs kā dzeņa vēders. Kopumā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide aizvadītajā gadā pret iepriekšējo ir augusi par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. No institūcijas apskatītajām 16 apakšnozarēm atskaites periodā ar izaugsmi spējušas palepoties deviņas, kamēr septiņās produkcijas izlaide ir samazinājusies. Turklāt snieguma amplitūda tām nozarēm, kuras kāpj un kurās ražošanas apjomi krīt, ir ļoti plaša.
Ļoti labu sniegumu pērn uzrādījusi dzērienu ražošana, kā arī atsevišķas mašīnbūves apakšnozares. Dažādu dzērienu Latvijā pērn saražots par 18,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Ļoti solīds kāpums ir bijis automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, kur produkcijas apjoms salīdzinājumā ar 2021. gadu ir kāpis par 13,4%, bet elektrisko iekārtu ražošana ir augusi par 8,5%.
Runājot atsevišķu ražošanas segmentu kontekstā, var arī noprast, ka Eiropas auto kalvēs pieprasījums pēc Latvijā ražotajām auto detaļām un komplektējošajām daļām aizvien saglabājas augsts, un tas rada kaut nelielu cerību stariņu attiecībā uz mūsu ekonomikas atveseļošanās iespējām brīdī, kad globālās ekonomikas negācijas pierims. Tāpat varam priecāties par vieglo rūpniecību - tekstila un apģērbu ražošanas industrijām, kur ražošanas apjomu kāpums pērngad sasniedzis attiecīgi 3,4% un 5,9%. Savukārt, ja atgriežamies pie mašīnbūves nozares, tad nepatīkamas asociācijas var raisīt iekārtu, mehānismu un darba mašīnu produkcijas izlaides samazināšanās par 12,3%. Tāpat ar kritumu pagājušo gadu noslēguši arī abi vietējās apstrādes rūpniecības flagmaņi - kokapstrāde un pārtikas ražošana, kur ražošanas apjomi samazinājušies attiecīgi par 1,2% un 1,7%.
Gads, lai arī kopumā ir bijis vērtējams kā mēreni pozitīvs, tomēr kopējā garšas buķetē ir jūtama neliela rūgtuma piegarša, sevišķi ja ņem vērā decembra datus, kuri, kā jau minēts, ir sliktākie, kopš koronavīruss ienesa jaunu realitāti gan Latvijas, gan kopējā Eiropas saimniecībā.
Apstrādes rūpniecība ir lielākā Latvijas ekonomikas nozare, kuras pienesums kopējā tautsaimniecībā pēdējā laikā bijis ap 15%. Līdz ar to šīs sfēras tālākās norises ļoti būtiski ietekmēs to, kā un ar cik lielu labklājību spēsim dzīvot valstī kopumā. Jāpiebilst, ka tieši apstrādes rūpniecība ir galvenā eksportējošā nozare, pumpējot valstī “ārējo naudu”, kuru tērēt mūsu valsts iekšienē. Diemžēl pērn decembrī salīdzinājumā ar 2021. gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjoms ir krities par 3,6%, kas nerada pozitīvas asociācijas par mūsu kopējo ekonomikas attīstību šā gada pirmajos ceturkšņos.
Te gan ir jāpiebilst, ka ir pāris labas ziņas, kas uz tālāko notikumu attīstību neļauj raudzīties ar pārāk lielu skepsi. Pagājušā gada pēdējā mēnesī uz kopējā pasaules ekonomikas fona visai labu sniegumu demonstrēja kokapstrāde, produkcijas izlaides apjomam, rēķinot gada izteiksmē, palielinoties par 3,3%. Jāpiebilst, ka kokmateriālu industrija zināmā mērā ir “lakmusa papīrs” pasaules tautsaimniecībai kopumā, jo tās galvenie noņēmēji ir būvniecība un transporta līdzekļu ražošana - nozares, kuras ir orientētas uz liela apjoma un ilga termiņa naudas ieguldījumiem, turklāt uz aizdevumu rēķina. Vasarā šajā nozarē bija pat divciparu procentu vērts ražošanas apjomu kritums gada izteiksmē, un, ja mūsu “kociniekiem” savu situāciju būtu izdevies vērst par labu, arī kopējais skats uz mūsu tautsaimniecības perspektīvām iespējami ātri pārdzīvot recesiju kļūtu ievērojami gaišāks.
Tāpat decembrī labu sniegumu parādījusi piektā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare - datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, kur ražošanas apjomi pret 2021. gada pēdējo mēnesi ir kāpuši par 44,4%. Šeit ir jāpiebilst, ka minētais sniegums nebūtu vērtējams tikai kā viena mēneša “lokāls palēciens”, jo straujš kāpums ir bijis arī pērnā gada ceturtajā ceturksnī kopumā pret šo periodu 2021. gadā, ražošanas izaugsmei sasniedzot 30,2%.
Abu minēto nozaru sniegums iepriecē, taču vienlaikus ir vairākas citas nozares, kuru divciparu procentu kritumi liecina par krīzes iezīmēm gan Latvijas ekonomikā, gan citur pasaulē. To vidū ir iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana, kur saražots par 38% mazāk nekā 2021. gada decembrī. Savukārt poligrāfijas industrijā ir bijis kritums par 39%. Ķīmijas rūpniecībā ir 29% vērts kritums, bet to gan zināmā mērā var saistīt ar Covid-19 lēnāku izplatību. Tāpat ir vēl vairākas nozares ar divciparu procentu vērtu ražošanas apjomu samazināšanos, kas liecina par melnu mākoņu savilkšanos pie Eiropas padebešiem un to, ka šis gads mūsu valsts ekonomikai solās būt grūts.
