Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati par ekonomikas attīstību pagājušā gada pēdējā ceturksnī sakrīt ar “Neatkarīgās” pirms pāris nedēļām izvirzīto prognozi – ekonomikas kritums Latvijā ir apstājies vai, kā minimums – ļoti strauji nobremzējies.
Tomēr, raugoties uz šā un tuvāko ceturkšņu perspektīvām, optimisms pagaidām ir ievērojami mazāks. To stiprināt vai kliedēt var palīdzēt piektdien gaidāmie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi pagājušā gada decembrī, kas zināmā mērā var norādīt uz potenciālajām ārējās tirdzniecības tendencēm un ko no tām Latvija var iegūt un zaudēt.
Provizoriskajos datos par ražojošās sfēras kopējo sniegumu pozitīvā ir visai maz. Statistiķi norāda, ka pēc provizoriskām aplēsēm tautsaimniecības sniegumu ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,3%, bet pakalpojumu nozarēs bija pieaugums par 0,7%. Savelkot šo visu kopā, salīdzinot ar 2021. gada ceturto ceturksni, pērn gada pēdējos trijos mēnešos valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) nav mainījies. Tas ir krietni vien labāks rādītājs nekā gada trešajā ceturksnī, kad, rēķinot gada izteiksmē, IKP bija sarucis par 0,6%. Savukārt, ja raugāmies uz izmaiņām viena ceturkšņa griezumā, tad pēdējais sniegums varētu būt labākais divu ceturkšņu laikā. Salīdzinājumam - pērnā gada otrajā ceturksnī pret iepriekšējo triju mēnešu periodu IKP bija sarucis par procenta desmitdaļu, bet trešajā ceturksnī jau par 1,7%, kas ir ļoti daudz. Ja esošie statistikas dati tiks apstiprināti arī galīgajā CSP vērtējumā, tad attiecībā uz tiem var iezīmēt vēl kādu pozitīvu niansīti. Proti, ekonomikas kopējais apjoms sezonāli un kalendāri nekoriģētajos datos ir palicis nulles līmenī, savukārt sezonālajiem un kalendārajiem faktoriem piekoriģētajos datos ir audzis par 0,1%. Pirmais liecina par to, kā mainījies kopējais ekonomikas apjoms gada laikā, savukārt otrais būtībā liecina par ekonomiskās izaugsmes ātrumu. No minētā vērtējuma būtībā izriet - ja darba dienu skaits un sezonālie faktori būtu līdzīgi kā pērn, tad kopējais ekonomikas izmaiņu apjoms, lai arī pavisam nedaudz, taču tomēr būtu rakstāms ar plusa zīmi. Ja ātrā novērtējuma dati pastiprināsies arī galīgajā aprēķinā, tad pērn Latvijas ekonomika būs pieaugusi par 1,8%.
Decembra beigās un janvāra sākumā attiecībā uz pagājušā gada pēdējā ceturkšņa ekonomisko sniegumu parādījās atsevišķas pozitīvas ziņas, kas bija saistītas sākumā ar mazumtirdzniecības un pēc tam arī apstrādes rūpniecības (abas nozares ir Latvijas ekonomikas vadošās) visai teicamajiem izaugsmes rādītājiem novembrī. Tobrīd tika ziņots, ka pirmā no minētajām, rēķinot gada izteiksmē, bija piedzīvojusi 10,7% vērtu izaugsmi, bet otrā pēc vairāku mēnešu krituma bija kāpusi par 5,5%. Šādi dati ir pozitīvi vērtējami pat dinamiskas kopējas tautsaimniecības izaugsmes laikā, kur nu vēl tad, ja apkārt nemitīgi tiek skandēts par globālas recesijas iespējamību un to, ka ekonomiskais fons pasliktinās. Atgriežoties pie Latvijas datiem, optimisms krietni vien apsīka pēc tam, kad pagājušajā piektdienā tika publicēti dati par mazumtirdzniecības sniegumu pērn decembrī. Tie vēstīja, ka salīdzinājumā ar 2021. gada pēdējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms ir krities par 0,3%. Protams, viena mēneša dati vēl varētu neko neliecināt par situācijas pasliktināšanos, taču decembris gan tirdzniecībā, gan ekonomikā ir būtisks indikators tam, kādus procesus tautsaimniecība piedzīvo un kas varētu būt gaidāms. Turklāt decembra mazumtirdzniecības datos ir vismaz trīs pazīmes, kas vēsta ļaunu par esošajiem vai vēl gaidāmajiem procesiem tautsaimniecībā. Pirmās divas negatīvās atziņas ir saistītas ar tirdzniecības apjomu izmaiņām pret novembri. Decembrī mazumtirdzniecības apjoms salīdzinājumā ar novembri ir krities par vienam mēnesim iespaidīgiem 3%, neraugoties uz to, ka šajā mēnesī ir par vienu dienu vairāk nekā novembrī. Vēl būtisks faktors ir tas, ka decembrī ir izteiktāka iepirkšanās svētkiem nekā novembrī, taču, kā redzams, tas šoreiz nav līdzējis. Tāpat ļoti sliktus signālus raida pārtikas mazumtirdzniecības apjoma samazināšanās. Decembrī salīdzinājumā ar novembri tas sarucis par 2%, bet gada izteiksmē kritums sasniedz 5,8%. Minētais ne tikai nozīmē, ka Ziemassvētku svinēšana bijusi daudz pieticīgāka, bet gan to, ka diezgan būtiskās sabiedrības daļas rīcībā esošie naudas resursi izsīkst, līdz ar to sarūk šo ļaužu iespējamās darbības kopējās valsts ekonomiskās aktivitātes celšanā. Ja pašam pieejamie naudas resursi kļūst mazāki, zūd iespēja dot darbu un maizi arī citiem.
Kopējās ekonomikas perspektīvas vērtējumam pagaidām ļoti iztrūkst publisku datu par apstrādes rūpniecības veikumu pagājušā gada decembrī. Jau minētajos provizoriskajos datos minēts par 3,3% vērto ražošanas sfēras kritumu, taču šeit var gadīties, ka velns nav tik melns kā to mālē. Proti, ražojošajā sfērā ietilpst arī tāda nozare kā elektrības un gāzes apgāde, komunālā sfēra. Taču pagājušā gada rudens ir bijis silts, un tas samazinājis vajadzību arī pēc siltumenerģijas, cita starpā ļaujot ievērojami ietaupīt gāzes krājumus. Tādējādi liela nozīme kopējā ekonomikas statistikā var būt arī meteoroloģijai, un no parasta patērētāja viedokļa kāds mīnusiņš ne vienmēr ir vērtējams kā slikts. Tomēr daudz nozīmīgāka loma ir jau minētajai apstrādes rūpniecībai, ko tradicionāli ļaudis uzskata par ražošanu. Pagaidām šķiet, ka novembrī notikušajam “palēcienam” tālāka pozitīva dinamika nav sekojusi, taču par to varēs spriest nedēļas beigās. Vienlaikus ir atsevišķas ziņas, kas var norādīt, ka pasaules ekonomika varbūt nav lielas krīzes priekšvakarā. Proti, pēdējās pāris nedēļās ievērojamu sakustēšanos piedzīvojušas zāģmateriālu kontraktu cenas Čikāgas preču biržā. Tas var norādīt uz to, ka gan ASV, gan citur pasaulē būvniecības un nekustamā īpašuma aktivitāte var pieaugt. Tas var būt signāls ne tikai tam, ka ir radušies apstākļi, lai uzlabotos Latvijas “kocinieku” produkcijas realizācijas iespējas, bet arī tam, ka finanšu tirgi negaida strauju pasaules ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Tomēr tā ir ziņa, kas uz situāciju var ļaut raudzīties ar piesardzīgu optimismu, nevis cerēt uz tūlītēju dinamisku attīstību globālajā tautsaimniecībā. Ir jāņem vērā, ka laika posmā no augstākajiem punktiem 2021. gada pavasarī zāģmateriālu kontraktu cenas bija kritušās vairāk nekā par 70%, tādējādi notiekošo var saistīt arī tikai ar loģisku tirgus pozitīvu korekciju. Vai pēdējās pāris nedēļās kokmateriālu tirgū būs tikai žargonā lietotais “beigta kaķa atlēciens”, vai jauna pozitīva ievirze, rādīs tuvākie mēneši. Pirmajā gadījumā Latvijai ir lielas iespējas piedzīvot rūpniecības kritumu, tādējādi par ekonomikas vilcējspēku paliks komercpakalpojumu nozare, pateicoties kurai arī pakalpojumu sfēra, visticamāk, tika pie raksta sākumā minētā 0,7% vērtā pieauguma. Tomēr vienlaikus, ja naudas pieejamība sarūk, tad arī komercpakalpojumiem nav lielas iespējas attīstīties. Kopumā uz mūsu valsts ekonomikas attīstību šogad ir jāraugās ar lielu piesardzību, tomēr vienlaikus nevar izslēgt, ka šis gads tai vainagosies ar izaugsmi.
