Dzīves dārdzība plicina patērētāju aktivitāti

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Turpinot cenām augt straujāk nekā algām un krītoties pirktspējai, aizvien pamanāmāks kļūst aktivitātes kritums iepirkšanās centros. Varētu teikt, ka pagājušā gada decembris – mēnesis, kad parasti tiek tērēts vairāk – šoreiz ir bijis pirmais mēnesis, kad pieaugošie komunālie rēķini un citi uz augstākas inflācijas bāzes lielāki izdevumi ir likuši piebremzēties patērētāju aktivitātei valstī.

Par to liecina krietni lēnāks nekā iepriekš mazumtirdzniecības apjoma kāpums, turklāt atsevišķās sfērās pārdošanas apjomi ir pat kritušies.

Sliktu ziņu vēstnesis

Viens no signāliem, kas vēsta par aizvien jūtamāku iedzīvotāju rocības izsīkšanu, ir pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums. Pagājušā gada decembrī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi 2021. gadā pārdotās pārtikas apjoms Latvijā krities par 5,8%. Turklāt situācija turpina pasliktināties, jo vēl, piemēram, novembrī gada izteiksmē šajā jomā krituma temps bija uz pusi mazāks.

Decembrī pārtikas tirdzniecības apjoms salīdzinājumā ar dienu skaita ziņā īsāko novembri ir krities par 2%, vēsta Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Turklāt decembrī pārtikas tirdzniecībai ir pamats pieaugt uz dažādu svinību rēķina, taču šoreiz ir noticis pretējais. Kritumu, iespējams, daļēji var izskaidrot ar pārtikas relatīvi strauju sadārdzināšanos īsā laika periodā. Proti, gada pēdējā mēnesī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas salīdzinājumā ar novembri pieaugušas par 1%. Šis 1% var nešķist nekas liels, bet runa ir par vidēju cenu pieaugumu viena mēneša periodā. Tas nozīmē, ka kaut kur cenas varētu būt pat samazinājušās, taču citur turpinājušas savu kāpumu, kā rezultātā kāds produkts vai produktu grupa iedzīvotājiem var kļūt aizvien mazāk pieejams un tā patēriņš neizbēgami sāk samazināties. Jebkurā gadījumā, ziņas no pārtikas tirdzniecības liecina par aizvien izteiktāku sabiedrības materiālo noslāņošanos, un tie, kam naudas ir mazāk, nonāk aizvien lielākās ekonomiskajās grūtībās.

Pierimst āmuri un špakteļlāpstas

Situācija nav spoža arī nepārtikas preču tirdzniecībā. Šajā segmentā (neieskaitot auto degvielas tirdzniecību) pārdošanas apjomi salīdzinājumā ar novembri ir kritušies par 5,8%. Savukārt gada laikā šis segments pieaudzis par 0,4%. Tas nozīmē, ka arī dāvanu klāsts aizgājušajos Ziemassvētkos ir bijis krietni vien piezemētāks nekā iepriekš.

Rudenī mazumtirdzniecību lielā mērā stutēja sabiedrības labklājīgākās iedzīvotāju daļas darbības savas dzīves labiekārtošanā, tajā skaitā dažādu būvniecībai nepieciešamo preču iegādei. Savukārt tagad ir redzams, ka arī šeit izaugsmes tempi visai strauji dilst. Piemēram, būvmateriālu un santehnikas tirdzniecībā, kas vēl novembrī pret 2021. gada priekšpēdējo mēnesi bija pieaugusi par vairāk nekā 40%, tagad ir fiksēts vien 8% vērts kāpums. Decembrī salīdzinājumā ar pērnā gada decembri vēl salīdzinoši strauji palielinājās kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecība, pieauguma tempam sasniedzot 13,4%. Taču arī tas ir ievērojami sliktāks rādītājs par novembra sniegumu, kad šajā segmentā tika fiksēts 57,3% vērts kāpums.

Kopumā visa mazumtirdzniecība decembrī salīdzinājumā ar 2021. gada pēdējo mēnesi saruka par 0,3% iepretī 10,7% izaugsmei novembrī pret pērno novembri.

Straujā došanās tirdzniecības samazinājuma virzienā atkal padara aktuālu jautājumu par to, vai pagājušā gada pēdējā ceturksnī mūsu valsts ekonomikai ir izdevies izvairīties no recesijas. Pēc visnotaļ pozitīvajiem novembra datiem gan tirdzniecībā, gan apstrādes rūpniecībā šāda iespēja šķita visnotaļ ticama, taču tagad laikam nāksies samierināties ar to, ka gada pēdējā ceturksnī pret šo periodu 2021. gadā būs piedzīvots kritums. Turklāt ir ļoti ticams, ka gan šajā, gan nākamajā ceturksnī situācija tikai turpinās pasliktināties.

Ekonomika

2026. gadā Eiropas Savienībā (ES) stāsies spēkā ES Atmežošanas regula par cīņu pret mežu izciršanu (EUDR), kas var samazināt kakao produktu pārstrādi Eiropas Savienībā par aptuveni 20%. Tas savukārt draud izraisīt šokolādes tāfelīšu cenu pieaugumu līdz pat septiņiem eiro. "Neatkarīgā" skaidroja, ko par regulas ieviešanu domā Latvijas ražotāji un tirgotāji.