Finanšu sarežģījumi, ko aizvien lielāka mājsaimniecību daļa piedzīvo saistībā ar iepriekš strauji “uzlēkušo” inflāciju, ietekmējuši arī tirgotāju darbību. No viņu teiktā var noprast, ka diezgan lielai sabiedrības daļai nākas ciešāk savilkt jostas, un par to liecina arī Centrālās statistikas pārvaldes informācija par pārtikas mazumtirdzniecības apjomu samazināšanos.
“Neatkarīgajai” jautājot veikalu tīklam “top!”, kā pēdējā gada laikā mainījies vidējais pircēju pirkuma grozs, saņēmām atbildi, ka, rēķinot pa visiem 205 veikaliem Latvijā kopā, vidējā pirkuma apmērs ir pieaudzis par 11,6%. Taču veikalu tīkla pārstāvji uzreiz norāda, ka tas gan ir cieši saistīts arī ar to, ka lielākajos veikalos pircēji iepērkas retāk, bet izdara apjomīgākus un dārgākus pirkumus.
“Kopējā tendence rāda, ka lielāks pieprasījums ir pēc “akcijas produktiem”. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārējo pakalpojumu sadārdzinājumu un iedzīvotāju centieniem pēc iespējas ietaupīt. Šobrīd pircēji vairāk izvēlas to, kas ir izdevīgāks, nevis zīmolu, kas ir iecienītāks, un līdz ar to ir krietni samazinājies pieprasījums pēc augstāku cenu produktiem.
Ja analizējam grupu līmenī, tad salīdzinošais pieaugums fiziskajā izteiksmē ir gaļas, kulinārijas, alkoholisko dzērienu, sauso brokastu un eļļas kategorijās, savukārt lielākais kritums vērojams sviesta un margarīna, konditorejas un saimniecības preču kategorijās,” situāciju izklāsta veikalu tīkla “top!” valdes locekle Ilze Priedīte. Cenu “akcijas” preču tirdzniecībā uzsver arī veikalu tīklā “Maxima”.
“Maxima Latvija” korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā stāsta, ka jau kopš pagājušā gada rudens novērojama apdomīgāka iepirkšanās un “akciju piedāvājumu” nozīme pieaug. “Kopumā novērojam, ka iepriekšējais gads ir bijis pārorientēšanās gads, lai no viena izaicinājuma pielāgotos nākamajam - pēc Covid-19 pandēmijas iedzīvotāji pamazām atsāka apmeklēt veikalus, palielinot pircēju plūsmu, taču vienlaikus, piedzīvojot karu Ukrainā un ekonomiskās situācijas izmaiņas pasaulē, iepērkas apdomīgāk, tādēļ arvien biežāk redzam veikalos pircējus ar iepirkumu sarakstu,” iedzīvotāju paradumus ieskicē L. Bagātā.
Vidējā pirkuma apmērs ir pieaudzis arī veikalu tīklā “ELVI”, tomēr kāpums neesot bijis tik straujš kā inflācijas rādītājs. Informācijai - šā gada janvārī gada inflācija Latvijā sasniedza 21,5%, tajā skaitā pārtikas produktu cenas pieaugušas par 28,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
Runājot par pārdošanas apjomu izmaiņām, SIA “ELVI Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine norāda, ka, salīdzinot situāciju gada laikā, ir jāņem vērā ne tikai inflācija, bet arī citas nianses. “Te jums ir jāsalīdzina pandēmijas periods ar laiku, kad sabiedrība sāka atgriezties normālā ikdienas dzīvē un vienlaikus piedzīvoja strauju inflāciju. Tā visa rezultātā pērnajā gadā pircēji uz veikaliem atkal sāka nākt biežāk nekā gadu iepriekš, bet tika pirkti lētāki produkti, vairāk pirktas preces, kam ir cenu akcijas - iepirkšanās kļuva pārdomātāka,” skaidro L. Vārtukapteine. Viņa piebilst, ka pagājušais gads Latvijas mazumtirdzniecības vēsturē ir iegājis kā gads, kurā ļoti spilgti izjutām pasaules politisko un ekonomisko notikumu sekas, bet vienlaikus atgriezāmies pie tās ikdienas, kādā dzīvojām pirms kovida pandēmijas. “Tas sabiedrības noskaņojumā ienesa duālistiskas sajūtas. Globāli izjutām kara trauksmi, bažas par ģimenes ekonomisko situāciju un drošību, ko pārtikas grozā ieraudzījām kā vēlmi veidot uzkrājumus, iegādāties pārtikas rezerves. Tieši tālab pērn būtiski auga pieprasījums pēc ilgi glabājamas pārtikas - bakalejas precēm, dažādiem konserviem, sausajām zupām, mērcēm, eļļas, etiķa, arī dzīvnieku barības,” skaidro “ELVI” pārstāve.
Vienlaikus viņa norāda, ka iedzīvotāju ikdienas gaitas atgriezās tajā ritmā, kādā dzīvojām pirms pandēmijas - atsākās klātienes darbs, bērni atgriezās skolās, interešu izglītībā, tāpēc ļoti strauji auga pieprasījums pēc produktiem, kas palīdz taupīt laiku, bet vienlaikus nodrošina kvalitatīvu maltīti. Tādējādi strauji esot audzis pieprasījums pēc gatavās kulinārijas produktiem, konditorejas precēm. Piemēram, “ELVI” otro ēdienu un zupu pārdošanas apjomi aizvadītajā gadā trīskāršojās, bet smalkmaizītes pirka uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš. Tieši zupas un otrie ēdieni esot tā preču kategorija, kam pārdošanas apjoms gada griezumā audzis visbūtiskāk, tādējādi vairākus miljonus vērtās investīcijas, kas veiktas kulinārijas segmentā, esot sevi attaisnojušas.
Samērā līdzīgs situācijas vērtējums dzirdams arī no “Rimi Latvija”. Pēc šī veikalu tīkla sabiedrisko attiecību vadītāja Jura Šleiera teiktā, straujākais pārdošanas apjomu kāpums tika novērots maizes, kūku un ceptuves izstrādājumu kategorijās, jo veikalos palielinājās pircēju plūsma. “Ļaudis atkal labprāt iegādājas gardumus dažādām svinībām un pasākumiem. Tāpat pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas atkal iespējams tirgot neiesaiņotus ceptuves izstrādājumus. Vēl līdz ar pircēju plūsmas atgriešanos palielinājās pārdošana impulsa pirkumiem - sevišķi saldumiem un dažādiem dzērieniem,” tirdzniecības izmaiņas ieskicē J. Šleiers. Arī viņš norāda, ka tirdzniecībā ietekme ir bijusi arī ģeopolitiskajam faktoram. Proti, pērn gada pirmajā pusē ģeopolitisko notikumu ietekmē daļa pircēju veidoja krājumus, kas pozitīvi ietekmēja dažādu bakalejas produktu pārdošanu - labības produktu grupa, eļļas, konservi u.tml. “Rimi” pārstāvis teic, ka kopumā veikalu tīkla pircēju skaits ir palielinājies, jo pēc Covid-19 ierobežojumiem cilvēki atkal labprāt iepērkas biežāk, tomēr, ņemot vērā inflāciju un augošās rēķinu izmaksas, vidējais pirkums ir mazliet samazinājies, savukārt “Rimi” lojālo pircēju vidējais pirkums palielinājies. “Svarīgākais vidējā pirkuma samazināšanās iemesls ir pircēju ieradumu izmaiņas - vēlme atkal iepirkties biežāk un izdevīgāk, veicot mazākus pirkumus atbilstoši aktuālajām akcijām un piedāvājumiem, kā arī daļa pircēju iepērkas biežāk, lai taupības un klimata saudzēšanas nolūkos neizmestu pārtiku,” skaidro J. Šleiers.
Tikmēr L. Bagātā, raksturojot pircēju uzvedību, norāda, ka līdztekus apdomīgākiem iepirkumiem palielinās arī pieprasījums pēc svaigās kategorijas produktiem, piemēram, pēc dārzeņiem un olām. Tāpat pieprasījuma pieaugums novērots gaļas produktiem. “Nelielu samazinājumu novērojam sausās pārtikas pieprasījumā, kas savukārt ir saistīts ar to, ka jau 2022. gada februārī no sortimenta tika izņemtas Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces, kas tika pārstāvētas konkrētajā kategorijā,” piebilst “Maxima Latvija” pārstāve.
