Ņemot vērā gan ārējos, gan iekšējos apstākļus, Latvijas ekonomiskais sniegums pagājušā gada beigās būtu vērtējams kā izcils. Diemžēl ir visai maz cerību, ka tik labas ziņas par mūsu valsts tautsaimniecības attīstību saņemsim gan šajā, gan tuvākajos ceturkšņos.
Pateicoties labajiem datiem atsevišķās pakalpojumu nozarēs, piemēram, jau izdaudzinātajā Latvijas informācijas tehnoloģiju sfērā, un pagājušā gada nogalē pierimstot kritumam apstrādes rūpniecībā, mūsu valsts ekonomikai izdevās pārvarēt iepriekšējo divu ceturkšņu negatīvās tendences.
Salīdzinot ar atbilstošu periodu 2021. gadā, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada pēdējā ceturksnī pieauga par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt pērno gadu kopumā Latvijas ekonomika noslēgusi ar 2% vērtu izaugsmi. Diemžēl šogad pat ar šādu sniegumu mūsu tautsaimniecībai, visticamāk, nenāksies lepoties, jo pašreiz aizvien vairāk šķiet, ka realizācijas iespējas eksporta tirgos vairākās nozarēs strauji pasliktinās un vēl var pasliktināties.
Pagājušās desmitgades pirmajā pusē kāds Latvijā visai prominents eksperts izteica viedokli, ka eirozonas ekonomiku var glābt vien no debesīm nokritis zelta gabals. Lai arī ar mūsu valsts ekonomisko attīstību nav tik slikti, lai būtu jāmeklē debesu dāvanas, situācija šobrīd nav izdevīga vairāku apsvērumu dēļ. Proti, ir atsevišķas nozares, kurās situācija ir kardināli pasliktinājusies, un tās vairs nespēs radīt to pienesumu ekonomikai, pie kura bijām pieraduši iepriekš. Šeit runa varētu būt par mežizstrādi, kokapstrādi un lauksaimniecību. Pirmajā no minētajām pasaules tirgus konjunktūras problēmas brieda jau ilgāku laiku un bija prognozējamas, bet lauksaimniecības gadījumā tās uzradās kā pēkšņa zibens šautra skaidrā debesu jumā. Piena nozare šobrīd ir pirmā, kur izteikti vērojams gan ārējā, gan iekšējā tirgus konjunktūras pasliktinājums. Iespējams, tiem, kuri lauksaimniecības norises saprot labāk, pašreizējā situācija jau bija paredzama, taču šķiet, ka sabiedrības lielākajai daļai tas ir negaidīts pārsteigums.
Iemesls gan ir skaidrojams ar vispārējo ekonomisko ciklu. Proti, kādā brīdī tiek saražots par daudz un sākas problēmu gūzma. Tā kā pašreizējā ekonomikas ciklā augšupejas fāze diezgan droši jau ir kļuvusi par pagātni, visticamāk sagaidīsim problēmas arī citās lauksaimniecības apakšnozarēs. Par to, ka dzīve nav viegla, žēlojoties arī graudu audzētāji, kuriem gan sevi nevajadzētu pieskaitīt sabiedrības daļai ar plānāko rocību. Tas, cik bieži no nodokļu maksātāju naudas uzturam šīs kopienas vismaz ārēji šķietami dārgo dzīves veidu pagaidām, lai paliek otrā plānā. Šobrīd svarīgi, vai ilgstoši aizmaksātie miljoni ģenerēs atdevi grūtībās nonākušajai Latvijas tautsaimniecībai.
Pērn nozarei, kas kopumā apvieno lauksaimniecību, zvejniecību, medniecību un mežsaimniecību, izdevās piedzīvot 7% vērtu kāpumu, bet gada pēdējā ceturksnī pret atbilstošu periodu 2021. gadā tas sasniedza pat 10,6%. Savukārt šīs nozares daļa kopējā iekšzemes kopprodukta struktūrā (rēķinot faktiskajās cenās) pērn sasniedza 5,8% salīdzinājumā ar 4,8% gadu iepriekš. Tas ir ļoti daudz, un uz tā fona runas par krīzes apmēriem piena nozarē, lai gan paši satricinājumi ilgst vien dažas nedēļas, liek domāt par negatīviem attīstības scenārijiem. Sevišķi vēl tad, ja piena lopkopībai sekos citas nozares.
Arī mežizstrādē situācija neizskatās pārāk lab gan jau izskanējušās informācijas par egļu astoņzobu mizgrauža radītajiem bojājumiem dēļ, gan tāpēc, ka kopumā pasaules koksnes tirgus saskaras ar grūtībām. Līdz ar to ar mežizstrādi cieši saistītā kokrūpniecība šogad, visticamāk, nevarēs uzrādīt pamanāmu izaugsmi.
Tikko pieminētās nozares veido vairāk par piektdaļu no Latvijas preču eksporta. Ja tik būtisks īpatsvars saskaras ar izteikti negatīvu konjunktūras maiņu un cenu kritumu, tad ir jārēķinās arī ar to, ka saruks valsts kopējais ekonomikas apjoms, par spīti tam, ka mums iepriekšējo gadu laikā tomēr ir pieaudzis nozaru īpatsvars ar augstāku pievienoto vērtību.
Pieminētais par augstāku pievienoto vērtību lielā mērā saskan ar nozaru izaugsmes struktūru gan pagājušajā gadā kopumā, gan arī tā pēdējā ceturksnī. Tieši pagājušā gada pēdējo triju mēnešu periods varētu lielā mērā liecināt par to, kur varam rast kādas izaugsmes iespējas šajā gadā. Šeit lielāko uzmanību izpelnās tā dēvēto komercpakalpojumu nozare, kuras apjomi pagājušā gada pēdējā ceturksnī salīdzinot ar šo pašu laika posmu 2021. gadā, bija pieauguši par 13%. Tāpat arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu sfēra, kas atskaites periodā bija augusi par 14%. Abu minēto nozaru pienesums IKP struktūrā sasniedz attiecīgi 9% un 6%, un, par laimi, tam līdz šim bijis pieaugošs raksturs.
Pie lielāku vērtību radošajām nozarēm gan IKP struktūrā, gan arī pēc produkcijas vienības vērtības ir pieskaitāma arī apstrādes rūpniecība. Ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2021. gadā tā piedzīvojusi pāris procentu daļu vērtu kritumu, un tālākais lielā mērā ir atkarīgs no kopējās pasaules ekonomiskās tendences. Pagājušajā gadā kopumā pieaugumu uzrādīja 14 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs vērojams produkcijas samazinājums - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā produkcijas izlaide samazinājās par 1,0%, bet pārtikas produktu ražošanā par 1,6%. Pozitīva darbība vērojama citās svarīgās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā (pieaugums par 8,6%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (pieaugums par 5,3%), mēbeļu ražošanā (pieaugums par 0,7%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (pieaugums par 0,5%), kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.
Ja Eiropas ekonomikas apjoms šogad saglabāsies vismaz pagājušā gada līmenī vai kritums būs nenozīmīgs, tad arī šīs sfēras iepriekš sasniegtais ļaus saglabāt Latvijas tautsaimniecību. Tas tāpēc, ka no ražošanas valstī ieplūstošā nauda stutē arī uz iekšējo patēriņu balstītās nozares. To vidū lielākā ir tirdzniecība, kurai pēdējie dati ir vērtējami kā ļoti slikti. Proti, pagājušā gada pēdējā ceturksnī pret šo periodu 2021. gadā tās apjomi ir sarukuši par 11,3%. Tas lielā mērā vedina izdarīt ļaunu vēstošas prognozes par šā gada Latvijas ekonomikas perspektīvām, saskaņā ar kurām gandrīz nav nekādu izredžu, ka šogad mūsu valsts ekonomiskais pieaugums būs rakstāms ar plusa zīmi.
