Latvijā cenas sarūk daudz lēnāk nekā citviet Eiropā

© Neatkarīgā

Lai arī globālās inflācijas tendences atslābst, Latvijā inflācija vēl aizvien šķiet nesamērīgi augsta – tā ir trīs četras reizes lielāka nekā atsevišķās Rietumeiropas valstīs. Labā ziņa ir tā, ka pasaules inflācijas tendences agri vai vēlu nemetīs līkumu arī Latvijai.

Atpaliekam no Eiropas tendencēm

Ja salīdzinām rādītājus Latvijā un Eiropas Savienības (ES) valstīs kopumā, tad patlaban sliktā ziņa ir tā, ka Latvijā inflācijas samazināšanās temps gaužām atpaliek no savienības vidējā rādītāja. Proti, šā gada janvārī ES vidējais gada inflācijas rādītājs salīdzinājumā ar savu augstāko punktu oktobrī ir krities par pusotru procentpunktu līdz 10%, liecina “Tradingeconomics.com” informācija. Latvijā kopš augstākā punkta septembrī patēriņa cenu pieauguma temps gada izteiksmē ir sarucis vien par 0,7 procentpunktiem un janvārī bija 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vēl nepatīkamāka aina parādās, ja mēs procentuālā izteiksmē rēķinām cenu krišanās ātrumu. ES kopumā inflācijas temps ir krities par 13% no 11,5% oktobrī līdz 10% janvārī. Latvijā tas ir krities no 22,2% septembrī līdz 21,5% janvārī jeb tikai par 3,2%. Tā varētu šķist sausa matemātika, taču patiesībā tā nosaka, uz kādu labklājības līmeni spējam pretendēt.

Īsais rezumējums: Latvijā ir augsta patēriņa cenu pieauguma temps, kas krītas lēnāk nekā ES kopumā pie ievērojami zemākas inflācijas. Latvijā patēriņa cenu pieauguma temps līdz šim ir sarucis apmēram četras reizes lēnāk nekā vidēji savienības valstīs. Iemesli jau daudzkārt minēti - vēlme pēc augstiem uzcenojumiem mūsu valstī, jo acīmredzot konkurences mehānismi kaut kur līdz galam nestrādā, kā arī mazāka naudas aprite. Tas neļauj ātri realizēt preces, kas iegādātas veco līgumu ietvaros par paaugstinātām cenām, kad pasaules preču biržās valdīja panika un cenas “traucās kosmosā”.

Ir gan vēl viena tīri matemātiska nianse. Pērn gada pirmajos mēnešos bija vērienīgs atbalsts enerģētikas tirgū, un tas samazināja cenas. Līdz ar to pie citas atbalsta sistēmas tagad energocenas ir augstākas un tās tīri mehāniski paceļ arī inflācijas rādītāju.

Baltiju iegāž dārga pārtika

Ja aplūkojam ilgāku laika periodu, ES inflācijas līderi ir bijušas Baltijas valstis un tad tām pakāpeniski pievienojusies Ungārija. Šeit, protams ir liela loma strauji augošajām enerģijas cenām pēc straujā gāzes cenu lēciena, taču vēl ļoti būtiska nozīme ir dārgajai pārtikai. Turklāt pārtika Latvijas mājsaimniecību gadījumā ir lielākā budžeta izdevumu pozīcija. Piemēram, Latvijā pārtikas cenas šā gada janvārī caurmērā bijušas par 28,2% augstākas nekā gadu iepriekš. Salīdzinājumam - Igaunijā šis skaitlis ir 27,4%, taču kopējā inflācija tur janvārī sarukusi līdz 18,6% salīdzinājumā ar augstāko punktu augustā, kad tā bija 24,8%. Iemesls straujākam kritumam nekā Latvijā ir saistīts ar jau iepriekš minēto matemātiku saistībā ar enerģijas tirgus atbalsta pasākumiem Latvijā gadu iepriekš. Vienlaikus ir jāpiebilst, ka arī Igaunijā gada inflācija salīdzinājumā ar decembri pieaugusi par vienu procentpunktu.

Tikmēr Lietuvā gada inflācijas rādītājs janvārī salīdzinājumā ar decembri ir sarucis par 1,7 procentpunktiem līdz 20%. Lietuvā pārtika sadārdzinās vēl straujāk nekā pie mums. Iepriekšējā mēnesī tās cenas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri pieaugušas par 33,2%. Taču vienlaikus pagājušā mēneša pieauguma temps ir bijis lēnāks nekā decembrī, kad tās gada izteiksmē bija augušas par 34,7%. Līdz ar to radās labvēlīgi apstākļi arī kopējā Lietuvas inflācijas rādītāja samazinājumam.

Pārtikas cenu pieauguma temps Baltijā ir krietni iespaidīgāks nekā Rietumeiropas valstīs. Piemēram, Francijā šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi pārtikas cenas vidēji augušas par 13,2%. Tiesa, šeit inflācijas temps pārtikas industrijā pieaug. Decembrī vīnu un siera zemē, rēķinot gada izteiksmē, pārtikas cenas bija augušas vidēji par 12,1%.

Jāpiebilst, ka Francijas piemērs nav visaptverošs. Piemēram, Vācija spiesta saskarties ar ievērojami straujāku pārtikas sadārdzināšanos. Tur tā janvārī bijusi vidēji par 20,2% dārgāka nekā gadu iepriekš. Piemēram, preču grupā, kas sevī ietver olas un piena produktus, gada izteiksmē vidējais cenu kāpums sasniedzis 35,8%. Šajā ziņā vācieši varētu būt apsteiguši pat mūs. Latvijā pārtikas preču grupa, kura tiek klasificēta kā “piens, siers un olas”, janvārī pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā vidēji sadārdzinājusies par 32,8%.

Straujāks pārtikas cenu kāpums ir arī Zviedrijā. Janvārī izsenis izslavētajā kvalitatīvā tērauda, bet tagad arī imigrantu bandu karu zemē pārtikas cenas gada izteiksmē ir kāpušas par 19,6% salīdzinājumā ar decembra 18,2%. Lai arī minētajās Rietumeiropas valstīs pārtikas cenas janvārī palielinājušās straujāk, to iedzīvotājiem šis kāpums ir nesalīdzināmi vieglāk panesams ievērojami lielākas pirktspējas dēļ.

Inflācijas vadzis lūzīs

Attiecībā uz minētajām Rietumeiropas valstīm jāteic, ka inflācijas rādītājs tur patlaban turas zem šī ekonomikas cikla augstākajiem punktiem. Zviedrijā gada inflācija janvārī ir kritusies līdz 11,7% salīdzinājumā ar līdz šim decembrī sasniegto maksimumu - 12,3%. Vācijā gada inflācija bija 8,7% salīdzinājumā ar rudenī sasniegto maksimumu 8,8%. Francijā tā bija 6% salīdzinājumā ar oktobrī un novembrī sasniegtajiem 6,2%.

Tikmēr inflācijas samazināšanās ziņā samērā labi veicas Eiropas dienvidu valstīm. Īpaši var izcelt Spāniju, kur dzīves dārdzības pieauguma temps no 10,8% jūlijā ir krities līdz 5,9% janvārī. Grieķijā patēriņa cenu pieauguma temps dilst visai iespaidīgi - četru mēnešu laikā gada inflācijas rādītājam nokrītoties no 12% līdz 7%. Arī Portugālē šajā ziņā klājies ļoti labi, gada inflācijai no 10,1% oktobrī sarūkot līdz 8,4%. Samērā strauji kritusies inflācija arī Īrijā - no 9,2% oktobrī līdz 7,8% iepriekšējā mēnesī.

Minētie dažādu valstu dati norāda uz kādu būtisku aspektu. No patēriņa cenu kāpuma vairāk cieš valstis ar “lielāku energoietilpību”. Proti, dienvidos iedzīvotāju dzīvi mazāk bojā līdz šim dārgie energoresursi. Šobrīd šajā ziņā cenas ir zemākas nekā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, īpaši dabasgāzei, kura lielā mērā dzina augšup arī elektrības cenas. Tas nozīmē, ka tuvāko mēnešu laikā gan Rietumeiropas, gan Baltijas valstis, visticamāk, varēs izbaudīt visai pamanāmu inflācijas lejupslīdi. Tas būs jūtams arī iedzīvotāju makos, jo enerģiju varēs iegūt lētāk, turklāt pēc tās mazināsies nepieciešamība, jo kļūs siltāks. Vienlaikus mazināsies energoresursu radītais sadārdzinājums arī plaša patēriņa preču ražošanā un citās tautsaimniecības nozarēs, tādējādi spiežot patēriņa cenu indeksu lejup.

Ekonomika

Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.

Svarīgākais