Lai gan “Neatkarīgās” Lieldienu pārtikas grozs šogad ir visdārgākais 19 gadus ilgajā mērījumu vēsturē, cenu pieaugumā manāms atslābums.
Jā, reiz bija labi laiki kad par piecīti latos (4,97) varēja nopirkt tieši to pašu, par ko vakar nācās samaksāt 16,39 eiro. Pirmo reizi pēc iespējas vienādas preces nemainīgā daudzumā un kopš tā laika arī vienā un tajā pašā veikalā pirktas 2004. gada Lieldienās, kas togad sakrita ar Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Gribējām pārcelties pie piena upēm ķīseļa krastos, tagad labumu tikai tik, cik spējam apgrauzt bezskaidrā eiro emisijas atliekas.
Runājot skaitļu valodā, pārtikas grozs ES laikā sadārdzinājies 2,3 reizes jeb par 229%. Aiz summārā rādītāja slēpjas ļoti dažādi cenu pieauguma tempi un itin regulāri arī cenu samazinājums. Iepriekšējais pārtikas groza cenas rekords 14,63 eiro augstumā bija noturējies kopš 2014. gada, kas sakrita ar Latvijas uzņemšanu eirozonā. Taču jau 2015. gadā groza vērtība samazinājās līdz 11,44 eiro un tālākie cenu kāpumiņi, kā arī kritumiņi vibrēja ap 12 eiro. Covid-19 nodzina 2021. gada cenu summu līdz 10,91 eiro, kas kļuva par atspēriena punktu cenu lēcienam līdz tagadējam rekordam. Citiem vārdiem sakot, Covid-19 deva ieganstu eiro emisijai milzīgā apjomā, kas nevarēja necelt patēriņa cenas un jebkuras citas cenas.
Pagājušajā gadā tika uzstādīts rekords ne ar cenu summu, bet ar cenu pieauguma tempu pret iepriekšējo gadu, t.i., pret kovidgada cenu zemo līmeni. Pagājuša gada Lieldienās jau bija skaidrs, ka ar to vien cenu kāpums nebeigsies un 2014. gada rekords kritīs. Precīzi piepildās “Neatkarīgās” 2022. gada 19. aprīlī izteiktais paredzējums “no 12 uz 20” 2022. gada Lieldienu cenu apskatā. Proti, oficiāli atzītais 12 mēnešu inflācijas temps kāpis no 11,5% pagājušā gada martā līdz 20,3% šā gada februārī. Lieldienu svinēšana pirmajā pavasara pilnmēnesim sekojošajā svētdienā prasa atbilstību starp saules un mēness kalendāriem. Šīs atbilstības iegūšanas dēļ nākas pārbīdīt Lieldienu datumus saules kalendārā, kam pakārtota lielākā daļa no mūsu ikdienas. Tajā skaitā ir Centrālās statistikas pārvaldes darba grafiks, atbilstoši kuram 2022. gada marta inflāciju statistiķi paguva paziņot pirms Lieldienām, bet šogad paziņos pēc Lieldienām.
Vērojumi veikalā un pat vairākos veikalos mudina paredzēt, ka marta inflācija noslīdēs zem 20% robežlīnijas un aprīļa cenas šo tendenci turpinās. Šādu tendenci iemieso cenas sviestam, no kura veikalnieki cenšas tikt vaļā, rādot cenas ar atlaidēm. Komplektā ar pārtikas cenu grozā redzamo 200 g sviesta iepakojumu par 2,63 eiro varēja iegūt arī prieku un atvieglojumu, ka nav jāmaksā nosvītrotā cena 3,39 eiro. Laika gaitā līdzās tam veikalam, kurā pārtikas groza piepildīšana turpinās kopš 2004. gada, ir uzradušies konkurenti. Ja sviestu pirktu tikai ēšanai bez uzdevuma izpētīt tā cenu izmaiņas, tad burtiski pārdesmit soļu attālumā no “Mego” varētu nopirkt 200 g sviesta vai nu “Rimi” par 1,69 eiro ar atlaidi no 2,71 eiro, vai “Maxima” par 1,09 eiro ar atlaidi no 1,59 eiro. “Maxima” gaida pircējus, kuru garastāvokli nebojā aizdomīgi lēta poļu produkta pirkšana.
Atlaides tiek koncentrētas uz piena produktiem, kuru cena iepriekš bija inflācijas dzinējspēks. Pārtikas grozā iekļuvušais piens par 0,95 eiro litrā tika piedāvāts kā nocenots no 1,49 eiro. Tāds piedāvājums tiešām bija stimulējis pieprasījumu, jo šeit redzamā Igaunijas izcelsmes produkta paka bija pēdējā. Mirkli vēlāk nāktos likt pārtikas grozā Latvijas preci, kas gan pirms, gan pēc nocenošanas bija pārdesmit eirocentus dārgāka nekā importa prece. Tāpat arī “Kārumiem” skaitās atlaisti 10 eirocenti par katru gabaliņu salduma.
Te vieta vēlreiz paskaidrot, ka grozs tiek piepildīts ar lētāko piedāvājumu konkrētajā veikalā un brīdī. Cenu mērījums pēc principa “Izvēlies Latvijas preci!” būtu jāveic atsevišķi un dotu pamanāmi savādākus rezultātus.
Sava lētuma dēļ pārtikas grozā debitē dzeramais ūdens no Lietuvas. Tā cena 45 eirocenti par pudeli ir reizes divas zem vizuāli līdzīgu produktu caurmēra līmeņa, kas pēdējos mēnešos cēlies.
Šis gads atšķīrās no visiem iepriekšējiem ar to, ka veikalā nebija 250 g baltmaizes un 200 g krējuma iepakojumu. Tādā gadījumā pirkti lētākie piedāvājumi mazliet lielākos iepakojumos, pēc tam pārrēķinot produkta cenu uz mazāku daudzumu. Turpinās pagājušā gada jaunievedums atskaitīt no pirkuma kopsummas 10 eirocentus, kas ieguldīti dzeramā ūdens pudeles pirkumā un vēlāk būs atgūstami. Šādu nobīžu dēļ par 2023. gada pārtikas groza cenu atzīti 16,39 eiro, lai gan pirkuma iegūšanai nācās iztērēt čekā uzrādītos 17,08 eiro.
Pārtikas groza preču cenu izkārtojums lieku reizi uzsver, ka pārlūkojamā laika perioda grūtības izraisīja energoresursu cenu lēciens, kam citas cenas piekārtojās. To apliecināja enerģijas koncentrāta - vienā vārdā sakot cukura cenu lēciens no 98 eirocentiem pagājušajā gadā uz 1,59 eirocentiem šogad. No cukura izejvielām ražot autodegvielu ir nesalīdzināmi vienkāršāk un lētāk nekā no sviesta, tāpēc cukurniedru audzētāji to arī dara. Šajā sakarā vēl viens “fui” Eiropas Savienībai, kas ar apgalvojumiem, ka importa cukurs Latvijai nākšot gandrīz par velti, piespieda Latviju izbeigt cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu.
Otrs cenu kāpuma dzinējspēks šogad bija gaļas produkti, kas tāpat pārstāv koncentrētāku enerģiju nekā augu vai piena produkti.
Tagadējais cenu kāpuma atslābums nesola cenu atgriešanos vecajos, labajos pirmskovida laikos. Prasīt kovidlaika cenu minimumus nebūtu korekti un pareizi, jo šie minimumu tika doti komplektā ar neērtībām, kuru atkārtošanu negribam.
Cenu pāreja no kāpuma uz raustīšanos visai precīzi atspoguļo naudas drukāšanas ritmus. Latvijas patērētāju intereses koncentrējas ap eiro un ASV dolāru drukāšanu. Patērētāju, tai skaitā rūpniecisko patērētāju konkurētspēju var izteikt ar viņu rīcībā esošo eiro daudzumu pret kopējo eiro daudzumu, kas jānosedz ar kopējo eirozonā pieejamo preču un pakalpojumu daudzumu. Savukārt ASV dolāru drukāšana ietekmē pasaules tirdzniecības cenas, par kādām eirozonā ienāk degviela un metāli, graudaugi un banāni utt.
Eiropas Centrālā banka šobrīd ir atskaitījusies par februāri, ka palaidusi apritē 16,098 triljonus eiro. Tas ir mazāk par 16,118 triljoniem janvārī, bet vairāk par 16,092 triljoniem pagājušā gada decembrī. Ar to nav teikts, ka eiro drukāšanas efekts uz cenām Latvijā izpaustos viena mēneša laikā. Tomēr jau dažu mēnešu periodos līdzība starp naudas drukāšanu un cenu veidošanu kļūst pat pārsteidzoši uzskatāma. ECB, lūk, emitē un tūlīt atkal savāc atpakaļ naudu, bet bodnieki izliek cenu zīmes ar nosvītrotām, t.i., uz leju koriģētām cenām. Savukārt cenu celšanās periods “no 12 uz 20” (attēlā) atbilda eiro pustriljona eiro emisijai no 15,655 triljoniem pagājušā gada martā līdz 16,211 triljoniem septembrī, kad emisiju sāka bremzēt. ASV Federālo rezervju sistēma atskaitās daudz operatīvāk, pat pa datumiem, ka no pagājušā gada 5. aprīļa līdz šā gada 4. aprīlim samazinājusi dolāru daudzumu no 8,937 triljoniem līdz 8,632 triljoniem, taču laika perioda minimums ir bijuši 8,339 triljoni februāra beigās.
Par cenu tālāko virzību pašreiz ir daudz mazāka pārliecība nekā pirms gada. Cenas piekārtosies tādiem notikumiem kā banku sabrukšana vai karu izcelšanās, kuru paredzēšanu atstāsim astrologiem.
