Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē pašvaldību vadītāji vienojās, ka pašvaldībām aktīvāk jāiesaistās, risinot veselības aprūpes pieejamības jautājumus iedzīvotājiem, un uzsvēra, ka lēmumus attiecībā uz slimnīcu reformām bez pašvaldību ziņas pieņemt nedrīkst.
Ministru kabinets (MK) otrdien bez debatēm atcēla pretrunīgi vērtētos grozījumus Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, ko valdība pieņēma tikai pagājušā gada nogalē.
Šodien mani izraksta no slimnīcas, Neatkarīgajai saka mazsalacietis Vilnis Bunde. Viņš neizskatās īpaši priecīgs, jo namā, kur dzīvo, ir atslēgta centrālā apkure – katrs sildās kā māk.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība) nolēmis piektdien doties darba vizītē uz Mazsalacu un Limbažiem, lai klātienē iepazītos ar veselības aprūpes pieejamības nodrošinājumu šajās pašvaldībās, aģentūrai BNS pavēstīja Veselības ministrijas (VM) preses sekretārs Oskars Šneiders.
„Iedzīvotājiem arī turpmāk tiks nodrošināta iespēja vērsties pēc medicīniskās palīdzības saņemšanas traumpunktos 11 ārstniecības iestādēs visā Latvijā. Vienlaikus, lai sekmētu veselības aprūpes pieejamību vienmērīgi visos reģionos, jāvērtē iespējas un vajadzības nodrošināt medicīnisko aprūpi pirmās palīdzības saņemšanai arī citviet valstī, izveidojot loģisku pakalpojumu pieejamības mehānismu, uzlabojot sadarbību starp ģimenes ārstiem, ambulatorajiem speciālistiem un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta feldšeru brigādēm to bāzēšanās vietās, jo īpaši lauku rajonos,” norāda veselības ministrs Juris Bārzdiņš.
Veselības jomas eksperti neredz jēgu veselības ministra demisijai, jo situācijā, kāda pašlaik ir veselības aprūpē, nelīdzētu pat burvji. Cilvēks ar maģiskām spējām nav arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš, kura līdzšinējo darbību eksperti vērtē dažādi.
Mediķi ir sašutuši par Veselības ministrijas (VM) nevēlēšanos ieklausīties viņu argumentos un nolēmuši pieprasīt veselības ministra Jura Bārzdiņa (Zaļo un zemnieku savienība) demisiju, aģentūrai BNS pastāstīja Medicīnas iestāžu biedrības vadītāja un Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne.
Reformas veselības aprūpē ir atbalstāmas, taču tām jānotiek plānveidā, pa soļiem, nevis vienā dienā, žurnālistiem otrdien pēc vizītes Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.
"Es neko nepasūtīju un nepirku, kaut gan zināju, ka slimnīca iegādājas hibrīdzāles iekārtu. Neko arī neesmu parakstījis un neesmu piedalījies nevienā konkursā," teic profesors Romans Lācis, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs.
Ieviešot 50 santīmu līdzmaksājumu par recepti tiem medikamentiem, kurus valsts kompensē simt procentu apmērā, Veselības ministrija (VM) paredzējusi, ka par recepti pacientam būs jāsamaksā aptiekā. Uz vairākām pacientu grupām, kā arī atsevišķiem medikamentiem šis līdzmaksājums neattiekties.
No šodienas traumpunkti vairākās Latvijas slimnīcās strādās tikai naktīs un brīvdienās, bet darbdienās pacientiem jāvēršas pie ģimenes ārsta, slimnīcas dienas stacionārā vai pie ambulatorā speciālista.
No jaunā gada stājas spēkā grozījumi Ārstniecības likumā, kas paredz ārstniecības iestādēm no nākamā gadā noteikt pienākumu obligāti ziņot policijai par gadījumiem, kad sniegta palīdzība pacientam ar konstatētām vardarbības sekām.
No jaunā gada 1.janvāra traumpunkti darbdienās vairs nestrādās visu diennakti, bet gan tikai no sešiem vakarā līdz astoņiem rītā, aģentūru BNS informēja Veselības ministrijā (VM).
Valdības veiktās reformas veselības sfērā, tai skaitā traumatoloģijā, ir solis tuvāk maksas medicīnai, pēc tikšanās ar premjerministru Valdi Dombrovski (V) šādu viedokli žurnālistiem pauda Valsts prezidents, bijušais Traumatoloģijas slimnīcas vadītājs Valdis Zatlers.
Plānotās izmaiņas veselības aprūpes sistēmā stāsies spēkā nākamā gada vidū un līdz tam laikam Veselības ministrijai vēl ir dots uzdevums tās izvērtēt un, ja nepieciešams, koriģēt, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Visi lēmumi par izmaiņām veselības sistēmā ir izsvērti un, ja radīsies vajadzība, tie tiks mainīti, komentējot vairākus valdības šodien pieņemtos lēmumus, kas paredz būtiskas izmaiņas veselības aprūpes jomā, žurnālistiem norādīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS/Liepājas partija).
Par prioritāti finansējuma piešķiršanā no nākamā gada noteiktas 11 lielākās Latvijas daudzprofilu slimnīcas, bet pārējās 11 lokālās daudzprofilu slimnīcas no nākamā gada vidus varētu vairs nesniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, paredz valdības šodien pieņemtie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā.
Liepājas partija, kuras izvirzītais Juris Bārzdiņš pašlaik pilda veselības ministra pienākumus, nepiekritīs izdevumu samazinājumam veselības nozarē, - intervijā "Rietumu Radio" sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), kurš kopā ar Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija) piedalās koalīcijas sarunās.
Nākamgad būtiski mainīs traumpunktu finansēšanas kārtību, piešķirot ievērojami mazāk līdzekļu traumpunktiem, kas gada laikā apkalpo zem 3500 pacientiem, to paredz valdības šodien pieņemtie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā.