Slimnīcu vadītāji kopumā atbalsta Veselības ministrijas (VM) izstrādāto reformas plānu par lokālo slimnīcu un traumpunktu nākotnes darbību, taču piesardzīgi vērtē tā ieviešanu dzīvē – vai negadīsies tāda situācija, ka vienas nakts laikā kažoks būs apmests uz otru pusi?
Slimnīcu vadītājus arī biedē neziņa, kas un kā sadalīs slimnīcas un traumpunktus pa līmeņiem? Neizpratni rada arī VM aprēķinātais ietaupījums, ko no slimnīcām novirzīs citiem mērķiem, labi zinot, ka slimnīcām akūti naudas trūkst.
Vienādos tarifus
VM gatavojas izskatīšanai valdībā nodot lokālo slimnīcu un traumpunktu darbības izvērtēšanas darba grupas ziņojumu. VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis norāda: pēc iepazīšanās ar visām lokālajām slimnīcām un tām, kur atrodas traumpunkti, secināts, ka diezgan plašā diapazonā svārstās viena pacienta vidējās izmaksas salīdzināmās ārstniecības iestādēs, ārstniecības personu reālā noslodze, pacientu plūsmu sadalījums dienas, vakara un nakts stundās, laiks līdz lēmuma pieņemšanai par pacienta pārvešanu uz augstāka līmeņa ārstniecības iestādi (no divām līdz septiņām dienām) un arī atšķiras vidējais ārstēšanas ilgums. Tāpat secināts, ka katra ārstniecības iestāde attīsta savu ārstniecisko profilu, ņemot vērā pieejamos resursus, nav vienota redzējuma par attīstāmajiem profiliem visā valstī, kā arī vidējie veselības aprūpes izdevumi dažādās vietās ievērojami atšķiras. Lielākie izdevumi ir Jēkabpils rajonā (202 lati uz iedzīvotāju), kam seko Daugavpils (178 lati) un Rīga (176 lati). Mazākie izdevumi ir Saldus rajonā (128,69 lati), Ventspils rajonā (128,81 lats) un Kuldīgas rajonā (129 lati).
Maksās par lēmumiem
VM piedāvājums ir gan lokālās slimnīcas, gan traumpunktus dalīt līmeņos, kur slimnīcām būtu divi līmeņi, bet traumpunktiem trīs līmeņi. Finansējums turpmāk tiktu plānots atbilstoši noteiktajiem līmeņiem un pakalpojumu sniegšanas intensitātei. «Attiecībā uz traumpunktiem gribētu piedāvāt tādu finansēšanas modeli, ka pa dienu no astoņiem rītā līdz četriem pēcpusdienā tiek apmaksāts ārsta palīga darbs traumpunktā, vakaros, naktīs un brīvdienās – ārsta un ārsta palīga vai māsas darbs,» slimnīcu vadītājiem tikšanās laikā Saeimā sacīja J. Bundulis. Vēl VM piedāvā jau no šāgada jūlija noteikt, ka minimālais ambulatoro pacientu skaits slimnīcas uzņemšanas nodaļā gadā ir ne mazāks par 40–60% no kopējā uzņemšanas nodaļā apkalpoto pacientu skaita.
Interesants piedāvājums izteikts attiecībā uz gadījumiem, ja pacients ir jāpārved, proti, VM iesaka noteikt, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības saņem samaksu par stacionāru pieteiktiem izsaukumiem pacientu pārvešanai – uz citu tā paša līmeņa slimnīcu, starp slimnīcām apvienībā un uz augstāka līmeņa slimnīcu, ja stacionēšanās ilgums pārsniedz divas dienas. «Slimnīcām jāapzinās, kādus pacientus var ārstēt un kādus ne,» sacīja J. Bundulis.
Grib zināt
Slimnīcu vadītāji atšķirībā no citām reizēm nebija tik kategoriski un VM ierēdņus negānīja. Zināmā mērā tāpēc, ka lielākā daļa paši piedalījušies darba grupā un strādājuši pie ziņojuma. Tomēr ne visam ziņojumā sarakstītajam piekrīt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Guntis Libeks un Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs. Abi kungi spriež: pilnīgi nesavienojamas lietas – par mazāku naudu ārstēt labāk! G. Libeks arī norāda, ka nav analizēta arī iepriekšējās reformas ietekme, kāda ir situācija tur, kur vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīcas? «Ietaupīt naudu vēl... Kur? Lokālās slimnīcas jau tā strādā kritiskos apstākļos,» secināja G. Libeks. Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta Kauliņa vaicā: «Mēs gribam zināt laikus, kurā līmenī iekritīsim, lai nebūtu tā, kā Latvijā ar reformām notiek – no rīta piecelies un jau esi reformēts.» Tam piekrita arī smiltenieši. Slimnīcu vadītāji arī aizrādīja, ka rēķinos nav ņemta vērā reālā situācija laukos – cik ir iedzīvotāju, kāda pieejamība aprūpes pakalpojumiem un citi rādītāji. Bauskas slimnīcas, kuru vienīgo darba grupa nepaspēja apmeklēt (zīmīgi, ka tieši par šīs slimnīcas saglabāšanu cīnījās iedzīvotāji), vadība atzina, ka tomēr cīnīsies par traumpunktu (slimnīca vairs nesniedz diennakts neatliekamo palīdzību), lai tajā visu diennakti strādātu ārsts, ne tikai ārsta palīgs.
Ietaupījumu, ko plānots gūt, īstenojot reformu, lielā mērā cerēts izlietot pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai iedzīvotājiem, īpaši ambulatoro ārstniecisko pakalpojumu attīstībai reģionos.
***
UZZIŅAI
Īstenojot ziņojumā piedāvātos risinājumus, veselības aprūpes jomā šogad plānots ietaupīt 0,5 miljonus latu, nākamgad – vienu miljonu latu
Ietaupījumu plānots izlietot:
60% – pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai iedzīvotājiem
Ambulatoro ārstniecisko pakalpojumu attīstībai reģionos
Slimnīcām kvalitātes kritēriju ieviešanas veicināšanai
Pacientu līdzmaksājumu samazināšanai atsevišķām pacientu grupām
40% – sabiedrības veselības ilgtermiņa mērķu sasniegšanai
Veselības veicināšanas pasākumiem
Zāļu kompensācijas sistēmas attīstībai
Mākslīgās apaugļošanas programmas uzsākšanai
Krūts protēžu apmaksai onkoloģijas pacientēm
Saskaņā ar Pasaules bankas ieteikumiem 2012. gadā veselības jomā varētu ietaupīt 18 miljonus latus
Šogad veselības aprūpē, veicot vairākas izmaiņas, ietaupīti
12,4 miljoni latu