Galvenais panākt vienošanos, un tam vislabākais veids ir diskusija - par to, cik tālu darba grupa tikusi, lemjot turpmāko traumpunktu darbības likteni, Neatkarīgajai saka Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis.
Līdzšinējā režīmā traumpunkti vēl var strādāt līdz pat 1. jūlijam – valsts tos finansēs. J. Bundulis atzīst: traumpunktu reformai jāiet kopā ar lokālo slimnīcu reformu – jāsaprot, kas «cilvēkam būs apkārt, kāda palīdzība un kur pieejama».
VM izveidotā darba grupa izvērtē iestāžu darba organizāciju, izmaksas un darbības rādītājus. Pērn gada nogalē steidzamības kārtā valdība mainīja veselības aprūpes finansēšanas kārtību, paredzot, ka traumpunktu darbs darbdienās tiks finansēts tikai no sešiem vakarā līdz astoņiem rītā, bet dienas laikā palīdzība jānodrošina dienas stacionāriem un ģimenes ārstiem. Taču vēlāk šī reforma tika atlikta.
«Steidzamība nav mūsu labākais draugs,» tagad saka J. Bundulis, kas par notiekošo diskusiju ir optimistiski noskaņots, un tas vispirms izskaidrojams ar to, ka darba grupā ir pārstāvētas pašvaldības, slimnīcas – tikpat kā visi tie, kurus izmaiņas nākotnē varētu skart. Lai gan izmaiņām bija jāstājas spēkā jau no maija, pēc VM ierosmes, reforma pārcelta vēl vismaz līdz 1. jūlijam.
Pagaidām gan konkrēti nav zināms, vai varētu izveidoties tāda situācija, ka kāds no traumpunktiem vispār neturpinātu darbu.
Traumpunkti pašlaik darbojas 11 slimnīcās. Traumpunktus varētu pārdēvēt par steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem, lai to nosaukums precīzāk atbilstu sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī iedalīt tos līmeņos atkarībā no sniegtās palīdzības apmēra. Veselības ekonomikas centrs (VEC) secina: punktos tiek pieņemti «rinda pacientu, kuriem ar traumām nav nekāda sakara». «Lielākoties tie ir pacienti ar hronisku slimību paasinājumu,» atzīst VEC Veselības aprūpes departamenta direktore Iveta Gavare. VEC rosina nākotnē veidot divu vai trīs līmeņu traumpunktus. Pirmā līmeņa palīdzības punktos būtu pieejami vienkāršāki pakalpojumi, un pacients uz tiem varētu aiziet pats – palīdzību sniegtu ārsta palīgi un medicīnas māsas, bet pakalpojumu pieejamība tiktu nodrošināta, izvērtējot katras konkrētās vietas vajadzības. Savukārt otrā līmeņa punktos papildus varētu veikt arī pacienta stāvokļa stabilizēšanu pie vidēji smagām un smagām saslimšanām, palīdzēt lūzumu gadījumos. Šie punkti strādātu 24 stundas diennaktī, tajos pastāvīgi būtu divi ārsti, un pacientus uz tiem varētu nogādāt arī ar ātro palīdzību. Pašreizējāis izvērtējums ļauj spriest, ka traumpunktu noslodze ir ļoti dažāda – ir pat tādi traumpunkti, kur ārstam ir 16 traumu pacienti mēnesī, tāpat arī izmaksas ir ļoti atšķirīgas.
I. Gavare bilst, ka vēl jādiskutē, kādi kritēriji noteiks traumpunktu atbilstību noteiktam līmenim: vai pacientu skaits, pacientu skaits ar lūzumiem, to skaits uz ārsta slodzi vai vēl kāds cits kritērijs, piemēram, pieejamā palīdzība citviet?
***
TRAUMPUNKTU NĀKOTNE
Divu vai trīs līmeņu steidzamās medicīniskās palīdzības punkti
1. līmenis – 2 ārstu palīgi vai māsas
2. līmenis – 1 ārsts un 1 ārsta palīgs vai māsa
3. līmenis – 2 ārsti (viens ķirurgs – traumatologs un viens anesteziologs – reanimatologs), 2 ārsta palīgi vai māsas
Avots: Veselības ministrija