Kuldīgas slimnīca kapitulē

Līdz nedēļas beigām visām lokālajām slimnīcām jānoslēdz līguma grozījumi, ja tās vēlas saņemt finansējumu otrajam pusgadam par pacientu ārstēšanu, tomēr fakts, ka Veselības ministrija (VM) piedāvā samazinātu finansējumu laikā, kad, kā uzsver visas slimnīcas, pacientu skaits nesarūk, uzkarsējis situāciju veselības aprūpē kopumā.

Kuldīgas slimnīca paziņojusi, ka no 1. septembra negodīgās naudas sadales dēļ pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu. Mediķu arodbiedrība pat apsver rīkot protesta akcijas.

Latvijā ir 11 lokālo slimnīcu, kurās saskaņā ar reformu jāveic izmaiņas finansēšanas kārtībā, visām slimnīcām ir jāparaksta līgumu grozījumi par naudas piešķiršanu. Pašlaik vēl visas šīs slimnīcas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību visu diennakti. Neatkarīgā rakstīja, ka pērn uzvirmoja bažas, ka līdzekļu taupības nolūkā lielāko daļu no lokālajām slimnīcām varētu pārveidot, proti, tās vairs nesniegtu diennakts neatliekamo palīdzību. Šāds lēmums netika pieņemts, tomēr būtiskas izmaiņas veiktas šo slimnīcu finansējumā, kas, pēc atsevišķu slimnīcu domām, ir slimnīcu nostādīšana pirmsbankrota situācijā – tā sakot, lai pašas aizslēdzas.

Kuldīgas novada pašvaldība ir neizpratnē par VM plānoto šāgada akūto pacientu skaita samazinājumu Kuldīgas slimnīcā. Tās vadītājs Ivars Eglītis norāda: arī iepriekšējos gadus Kuldīgas slimnīcā nav bijis mazāk par 5000 akūtajiem pacientiem, un nav nekāda pamata domāt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk, bet VM plānojusi apmaksāt tikai 2208 pacientu ārstēšanu. Šādu skaitu slimnīca jau ir uzņēmusi, un katrs nākamais pacients slimnīcai radīšot finansiālus zaudējumus.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa uzskata, ka VM nevienlīdzīgā finanšu politika pret lokālo Kuldīgas slimnīcu un tuvumā esošajām daudz labāk finansētajām reģionālajām slimnīcām Ventspilī un Liepājā kropļo konkurenci. Kuldīgas slimnīcas apkalpes zonas iedzīvotāju skaits ir vairāk par 80 000, kas ir vairāk nekā 27 procenti no Kurzemes iedzīvotājiem. «Kāpēc ministrija akceptē, ka Kuldīgas slimnīcā vienu akūto pacientu var ārstēt vidēji par 92 latiem, kamēr Liepājas reģionālajai slimnīcai par identiska pacienta ārstēšanu paredzamais finansējums šogad būs apmēram 220 latu? Kā šādu nevienlīdzīgu attieksmi veselības ministrs Bārzdiņa kungs paskaidrotu Kuldīgas, Skrundas, Alsungas Saldus, Brocēnu un Aizputes novada iedzīvotājiem?» jautā I. Bērziņa.

Veselības norēķinu centrā (VNC), kas slēdz šos līgumus, Neatkarīgā noskaidroja, ka līgumu grozījumi stacionārajām ārstniecības iestādēm sagatavoti, ņemot vērā veiktos grozījumus veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, kas ietver VM darba grupā izstrādāto lokālo slimnīcu un traumpunktu turpmākās darbības kārtību. To apliecina arī VM. «Darba grupas secinājumi rezultējās izmaiņās noteikumos, un visām slimnīcām tiek samazināts finansējums, Kuldīga nav izņēmums,» saka VM pārstāve Egita Pole, «šī nauda netiek atņemta slimnīcai, bet no stacionāriem pacientiem novirzīta ambulatorai palīdzībai.» VNC speciālists Toms Noviks skaidro: plānotais stacionāro pacientu apjoms un līdz ar to arī finanses visiem stacionāriem tiek plānotas pēc vienotiem principiem, un centra rīcībā nav objektīvu iemeslu vienai slimnīcai plānošanu veikt atšķirīgi kā citām, kas atrodas tādos pašos apstākļos.

Saskaņā ar VM datiem faktiskais finansējuma samazinājums katrai slimnīcai atšķiras – tas svārstās no viszemākā 12 185 latiem Preiļiem līdz 51 083 latiem Balvu, Gulbenes slimnīcu apvienībai. Zināms, ka līguma grozījumus parakstījušas gandrīz visas lokālās slimnīcas, izņemot Cēsis, Kuldīgu un Ogri. VM arī informē, ka pacienti nepaliks bez palīdzības, jo viņus tad uzņemtu citas slimnīcas…

***

SITUĀCIJA SLIMNĪCĀS

Hospitalizēto pacientu skaits lokālajās slimnīcās

2011. gadā plānotais Hospitalizēto pacientu skaits 1. pusgadā (% no gadam plānotā) 2010. gada 1. pusgadā hospitalizēto pacientu skaits

Slimnīca

Jūrmalas slimnīca 3141 1758 (57%) 2151

Ogres rajona slimnīca 3555 2197 (62%) 2741

Tukuma slimnīca 1933 2500 (129%) 2814

Kuldīgas slimnīca 2815 1970 (70%) 2751

Preiļu slimnīca 1274 536 (42%) 839

Krāslavas slimnīca 1474 698 (47%) 974

Madonas slimnīca 3253 2224 (68%) 3151

Balvu, Gulbenes slimnīcu apvienība 2816 2553 (90%) 3530

Cēsu klīnika 3784 2197 (58%) 3160

Alūksnes slimnīca 1472 1145 (78%) 1481

Dobeles slimnīca 2797 1848 (66%) 2504

Avots: Veselības ministrija

Latvijā

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) uzdevusi Valsts digitālās attīstības aģentūrā (VDAA) nekavējoties sākt dienesta pārbaudi par esošo situāciju saistībā ar e-pastu apstiprināšanu portālā "Latvija.gov.lv", aģentūru LETA informēja ministres padomniece komunikācijas jautājumos Sabīne Spurķe.