Veselības ministrijas paspārnē izveidotā darba grupa, lai optimizētu lokālo slimnīcu darbību, rosina noteikt šīm slimnīcām divus līmeņus atbilstoši speciālistu skaitam, ko ārstniecības iestāde var nodrošināt.
Darba grupa, kas izvērtē lokālajās slimnīcās un traumpunktos sniedzamās palīdzības apjomu un darba organizāciju, pēc iepazīšanās ar situāciju katrā ārstniecības iestādē – ārstēto pacientu skaitu, sniegtās palīdzības intensitāti un profiliem, medicīniskās palīdzības sniedzēju izvietojumu attiecīgajā reģionā, lokālo specifiku un citiem rādītājiem – izstrādājusi starpziņojumu, publiskojot savus priekšlikumus turpmākai ārstniecības iestāžu darbības optimizācijai.
Neatkarīgā rakstīja, ka darba grupa izveidota pēc tam, kad sabiedrībā tika sacelta ažiotāža, ka tiks reformētas lokālās slimnīcas, daļai no tām atņemot neatliekamās palīdzības statusu. Valstī ir 11 lokālās neatliekamās palīdzības slimnīcas. Pašlaik obligātajās prasībās daudzprofilu slimnīcām noteikts, ka diennakts režīmā septiņas dienas nedēļā jānodrošina palīdzība vismaz četrās specialitātēs – internajā medicīnā, ķirurģijā, anestezioloģijā un reanimatoloģijā.
Samazinot nepieciešamo dežurējošo speciālistu skaitu, ārstniecības iestāde saglabātu savu statusu, vienlaikus valsts paredzētu finansējumu tikai par tām ārstniecības programmām, ko iestāde reāli nodrošina. Tāpat darba grupa ierosina slimnīcām sadalīt apmaksas tarifus ķirurģiskajos un terapeitiskajos. Tas ļautu nodrošināt godīgāku samaksas principu, jo slimnīcu sniegto pakalpojumu klāsts un pacientu sadalījums pa ārstniecības profiliem ir ļoti dažāds. Šāds jauninājums ļautu maksāt proporcionāli vairāk tām ārstniecības iestādēm, kur tiek nodrošināta palīdzība pacientiem sarežģītākos gadījumos, un veicinātu vidējā ārstēšanās ilguma samazināšanos.
Ņemot vērā traumpunktu darbības specifiku, kad palīdzība pacientiem tiek nodrošināta ne tikai traumu, bet arī citu slimību un veselības problēmu gadījumos – piemēram, augsts asinsspiediens, paaugstināta temperatūra, hronisku slimību saasināšanās, arī traumpunktus ierosināts dalīt līmeņos un dēvēt citādi – par pirmās medicīniskās palīdzības punktiem. Katram punktam būtu noteiktas obligātās prasības atbilstoši to sniegtās palīdzības līmenim.
Plānots, ka pirmā līmeņa punktā pacients ar vieglām traumām vai slimībām ierodas pats. Medicīnisko palīdzību sniedz ārsta palīgi vai māsas. Ja pacienta stāvokli ārstniecības personas novērtē kā smagu un nepieciešama hospitalizācija, tiek izsaukta ātrā palīdzība un pacients tiek nogādāts slimnīcā. Otrā līmeņa punktā pacientam sniedz steidzamo medicīnisko palīdzību slimību un traumu gadījumos – tajā vajadzētu nodrošināt rentgenoloģisko izmeklēšanu, asins un urīna ekspresdiagnostiku, glikometriju, elektrokardiogrāfiju. Medicīnisko palīdzību sniedz ārsts un māsa vai ārsts un ārsta palīgs. Savukārt trešā līmeņa punktā tiktu sniegta steidzamā medicīniskā palīdzība. Medicīnisko palīdzību nodrošina ķirurgs un anesteziologs vai traumatologs ortopēds un anesteziologs. Punkti brīvdienās un svētku dienās turpinātu strādāt 24 stundu režīmā, bet darbdienās no 8 līdz 16 dežurētu medmāsa vai ārsta palīgs. Viņu uzdevums būtu koordinēt speciālistu ierašanos, jo darba grupa konstatēja, ka dienas laikā medicīnas iestādēs, kurās darbojas traumpunkti, ārsti strādā ambulatori.
Veselības ministrija norāda, ka šo priekšlikumu īstenošanas rezultātā ietaupītos nauda – šāgada otrajā pusgadā aptuveni 500–700 tūkstoši latu (2012. gadā – viens miljons latu). Šo naudu varētu novirzīt ambulatorās aprūpes attīstībai reģionos, kā arī pacientu līdzmaksājumu samazināšanai, zāļu kompensācijas sistēmas attīstībai, mākslīgās apaugļošanas programmas uzsākšanai un krūts protēžu apmaksai onkoloģijas pacientēm.
Gala ziņojumu paredzēts sagatavot nākamnedēļ pēc pēdējās darba grupas sēdes.