Veselības ministrija neuzskata par lietderīgu finansēt Rīgas 1. slimnīcas traumpunkta darbību no valsts budžeta, tāpēc ierosina, ka medicīnas iestādei pašai pilnībā nāksies atvēlēt naudu tā uzturēšanai.
Rīgas dome, kas jau iepriekš iebilda pret citiem ministrijas plāniem reorganizēt šo medicīnas iestādi, protestē arī tagad.
Abas puses apliecina, ka steidzamā medicīniskā palīdzība tiks sniegta arī turpmāk, taču vieni to dara ar atvieglojumu, ka krusts no kakla būs nost, bet otri – ar iebildumiem, ka šis krusts tiks uzvelts uz citiem, tajā skaitā – arī uz pacientu kamiešiem.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks pirms Jāņiem ir nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, iebilstot pret Veselības ministrijas (VM) izstrādāto traumpunktu reformu, kurā paredzēts, ka valsts neslēgs līgumu ar Rīgas 1. slimnīcu par steidzamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu. Jāatgādina, ka slimnīcai pirms apmēram pusotra gada jau tika apcirpts valsts finansējums, simtiem darbinieku atlaisti un nodaļas slēgtas. Tikko medicīnas iestāde nedaudz nostājusies uz kājām un attīstības plānā paredzējusi modernas ambulatorās palīdzības centra izveidi, VM to traumē ar citām reformām.
Labklājības departamenta Veselības pārvaldes priekšniece Irēna Kondrāte saka: «Traumpunkts jebkurā gadījumā turpinās darbu, bet tas notiks uz daudz cietušās slimnīcas rēķina.» Rīgas 1. slimnīcas valdes priekšsēdētājs Andrejs Pavārs ir sadrūmis un neganti ironisks: «Nauda nepieder ne slimnīcai, ne tautai, bet ministrijas ierēdņiem. Mēs esam tikai izpildītāji.» VM savā mājaslapā publicējusi skaidrojumu, kurā teikts, ka šīs slimnīcas steidzamās medicīniskās palīdzības punkta jeb traumpunkta finansējums ir tikai nepilni trīs procenti no kopējās līguma summas (salīdzinājumam – citām slimnīcām un veselības aprūpes centriem esot pat 20 procentu un vairāk). Tāpēc slimnīcai netiks piešķirts atsevišķs finansējums, bet traumpunkta darbība tiks nodrošināta no slimnīcas kopējā budžeta – līdzīgi, kā tas ir slimnīcās ar līdzīgu finansējuma apjomu.
Mēnesī Rīgas 1. slimnīcas traumpunktā palīdzību meklē apmēram 400 cilvēku, aptuveni 14 pacientu dienā. VM uzskata, ka Rīgā ir labs nodrošinājums ar ģimenes ārstiem, dežūrārstiem, ir trīs universitātes slimnīcas un divas specializētās slimnīcas tieši pacientiem ar traumām, tāpēc veselības aprūpe rīdziniekiem un pilsētas viesiem ir ievērojami pieejamāka.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs ir sašutis par šādu matemātiku. «Ja traumpunkta darbam vairs netiek paredzētas kvotas, bet slimnīcai jāizmanto kopējais budžets, tas nozīmē, ka finansējums tiks samazināts ambulatorās palīdzības finansēšanai. Tātad rindā pie speciālistiem cilvēkiem būs jāgaida vēl ilgāk. Vai arī mēs informēsim sabiedrību, ka traumpunkts strādās no tikiem līdz tikiem, un viss,» viņš skaidro. Jāteic, ka pacientiem ziņa par centrā esošā traumpunkta darba laika samazināšanu būs vājš mierinājums.
Pieņemot, ka Rīgas 1. slimnīcas traumpunkts jau ir slēgts, Neatkarīgā vakar vēlējās pārliecināties, kur pilsētas centrā palīdzību var meklēt cilvēks ar, iespējams, lauztu roku. Piemēram, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā paskaidroja, ka pacientam varētu uztaisīt rentgenu, bet tas arī viss. Traumatologa tur nav, tāpēc palīdzību iespējams saņemt vai nu Rīgas 2. slimnīcā Pārdaugavā, vai Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā Daugavas labajā krastā. Brauc nu! «Ērts tāds traumpunkts pilsētas centrā ir,» saka A. Pavārs.
Savukārt L. Kurdjumovs ir pamatīgi noskaities un iesaka nesalīdzināt ministrijas ieteikto finansējuma modeli procentos, bet gan vērtēt atkarībā no cilvēku skaita. Alūksnē un Smiltenē traumpunkta finansējums varētu būt salīdzinoši liels, jo, attiecinot traumēto pacientu skaitu pret visiem ārstētajiem, Veselības ministrijas piesauktie 20 procenti arī sanāktu. Taču Rīgā situācija ir citāda, jo šeit ārstējas arī citi Latvijas iedzīvotāji, turklāt jāņem vērā, ka viena traumpunkta darba apjoma samazināšana palielinās slodzi citās slimnīcās. «Pacientus vajadzēs uzņemt Stradiņiem un Gaiļezeram. Kaut arī tie ir 14 līdz 15 pacienti dienā, bet tomēr,» norāda L. Kurdjumovs.
A. Ameriks uzsver, ka pašlaik Rīgas 1. slimnīcā palīdzību saņem tie, kas cietuši pilsētas centrā, tajā skaitā tūristi. «Loģiski, ka viņus ved uz turieni. Ērtāk. Mūsu argumenti [V. Dombrovskim] izklāstīti uz trim lapām. Mēs rībinām bungas par to, ka tā nav pareiza valstiska pieeja, – palīdzība jāsniedz tur, kur pēc tās ir lielāks pieprasījums,» skaidro vicemērs.