Sadalot pa līmeņiem, visām lokālajām slimnīcām noņems finansējumu

Veselības ministrijas (VM) jauno plānu iedalīt lokālās slimnīcas līmeņos pašas slimnīcas uztver dažādi, tomēr visiem ir skaidrs, ka finansējuma otrajā pusgadā būs mazāk, turklāt visām slimnīcām – gan augstākajā, gan zemākā līmenī ieliktajām.

«Mēs nestrādājam līmeņu dēļ, bet – lai sniegtu palīdzību cilvēkiem,» reformu vērtē Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš. Viņaprāt, slimnīcu darbs nav nekādas sacensības un runāt par līmeņiem lokālo slimnīcu kontekstā nav pareizi. Jūrmalas slimnīca nav ierindota nevienā no līmeņiem, jo ir to slimnīcu vidū, kuras VM darba grupa atstājusi pa vidu.

Visas 24 stundas

Lai gan gada sākumā vēl tika izteiktas bažas, vai kādā no lokālajām slimnīcām vairs netiks sniegta 24 stundu palīdzība, VM ziņo, ka medicīniskā palīdzība visur, kur tā bija pieejama līdz šim, būs arī turpmāk 24 stundas diennaktī.

Jaunā kārtība noteikšot objektīvus kritērijus turpmākai ārstniecības iestāžu darbībai un iestādes sniegtās palīdzības klāstam, un veselības nozares finansējums tiks izmantots racionālāk, ļaujot palielināt ambulatoro konsultāciju apjomu pie ārstiem speciālistiem attiecīgajās ārstniecības iestādēs.

Lielākās izmaiņas, kas plānotas no šā gada 1. jūlija, saistītas ar slimnīcu pakalpojumu apmaksas tarifu sadalīšanu ķirurģiskajos un terapeitiskajos, turpmāk diferencējot to apmaksu atbilstoši reālajām izmaksām. VM speciāliste Egita Pole skaidro, ka šis sadalījums, kā arī slodžu, kuras apmaksā pēc tāmes, samazinājums ļaus ietaupīt. Precīzu skaitli VM gan nenosauc. E. Pole saka: to pat nevarētu saukt par ietaupījumu, jo «tas tiks ieguldīts ambulatorajā aprūpē». Tāds arī ir VM mērķis – attīstot ambulatoro aprūpi, panākt, lai cilvēki mazāk ārstējas stacionāros.

Apmaksās trīs ārstus

Lokālo slimnīcu darbības novērtēšanā ņemti vērā desmit kritēriji, piemēram, attālums līdz tuvākajai reģionālajai slimnīcai, ārstēto pacientu skaits, operāciju skaits, dzemdību skaits, apkalpes teritorija, iedzīvotāju skaits un citi. Madonas, Kuldīgas, Cēsu slimnīcas, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ierindotas starp augstākā līmeņa lokālajām slimnīcām, savukārt Alūksnes, Krāslavas un Preiļu slimnīcas iekļautas zemākajā lokālo slimnīcu līmenī. Izveidojusies arī slimnīcu grupa (Ogres rajona slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Tukuma slimnīca, Jūrmalas slimnīca), kas pēc kritērijiem atrodas starp šiem līmeņiem, norāda VM.

Visās lokālajās slimnīcās no 1. jūlija valsts pēc tāmes principa 24 stundu režīmā septiņas dienas nedēļā apmaksās trīs ārstu speciālis-tu – internista, ķirurga/traumatologa un anesteziologa – darbu. Līdz šim tajās apmaksāja četrus speciālistus, Neatkarīgajai norāda medicīnas iestādēs. Slimnīcās, kuras apņemsies nodrošināt dzemdību palīdzību, būs jānodrošina arī ginekologa – dzemdību speciālista, pediatra (neonatologa) un vecmātes diennakts pieejamība.

Ne jau līmenis galvenais

Jūrmalas slimnīcas vadītājs E. Liepiņš norāda, ka iekļaušana vienā vai otrā līmenī nav tik būtiska, svarīgākais – kā un kādu «mēs sniegsim palīdzību tiem cilvēkiem, kuri pie mums nonāk». Slimnīcas vadītājs zina teikt – jaunā kārtība paredz, ka visām slimnīcām finansējums tiek samazināts. «Konkrēti mēs zaudēsim 11 procentus no valsts finansējuma, un mums jārīkojas tā, lai varētu turpināt savu darbību tādā pašā līmenī kā līdz šim,» saka E. Liepiņš. Tas acīmredzot nozīmēs to, ka notiks iekšējā reorganizācija, tiesa, štatus un algas gan vairs nav, kur samazināt. Paliek ienākumi no maksas pakalpojumiem, kurus nāksies izlietot, lai kompensētu to, par ko valsts nemaksās. Līdz šim nauda izlietota attīstībai. Ir lietas, no kā Jūrmalas slimnīca neatteiksies – dzemdībpalīdzība, jo tā slimnīcā mērķtiecīgi attīstīta. Vēl jāmin, ka slimnīcām ir pārstrāde, tas nozīmē, ka ārstēto pacientu skaits kopumā ir lielāks, nekā valsts apmaksā...

«Saprotams, ka mēs nevaram likt vienādības zīmi ar tām slimnīcām, kurās notiek dzemdības,» atzīst Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta Kauliņa. Viņa pozitīvi vērtē to, ka ir izlīdzināti tarifi, un šo jauno piedāvājumu vērtē kā saprātīgu. Slimnīcai otrajā pusgadā būšot par 33 000 latu mazāks tāmes finansējums, jo tiks apmaksāti tikai trīs speciālisti uzņemšanā, nevis četri. «Mums tas ir pediatrs, domāju, ka viņš turpinās strādāt citādā režīmā,» saka M. Kauliņa. Tā kā tuvējā apkārtnē līdz pat Valmierai nav nevienas slimnīcas, kur būtu pediatri, tad jādomā, kā šo vietu saglabāt. Slimnīcas gan uztraucas, kā būs nākamgad.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais