Padomi labai veselībai

Jaunais gads daudziem sākas ar apņemšanos pievērst uzmanību uzturam un veselībai, un tieši janvārī iedzīvotāji uzturā arvien vairāk cenšas uzņemt augu valsts produktus. Lai katra maltīte būtu sabalansēta, nepieciešamajām uzturvielām un vitamīniem bagāta, “Maxima Latvija” kopā ar uztura speciālisti Lizeti Pugu dalās ieteikumos, ko ņemt vērā, ja izvairies no dzīvnieku izcelsmes produktiem. Turklāt ir  būtiski pievērst uzmanību piecām uzturvielām, kuras noteikti jāatceras iekļaut maltītēs.

Doma vien par svara zaudēšanu daudziem var izraisīt galvassāpes, jo tas nav ne ātrs, ne viegls process. Ja doma par došanos uz sporta zāli jūs nemaz neiepriecina, tad mums jums ir laba ziņa. Sāciet ar pavisam vienkāršu fizisko aktivitāti, kuras veikšanai nevajadzēs ne ekipējumu, ne papildus finanses. Eksperti norāda, ka lielisks veids, kā sākt savu svara zaudēšanas procesu, ja jums nepatīk sportot, ir doties pastaigās. Ko labu mūsu veselībai un tieši svara zaudēšanai dod vienkāršas pastaigas?

Vismaz reizi dzīvē ikviens ir saskāries ar krampjiem. Tas ir pavisam nepatīkams un sāpīgs brīdis. Bet vai zināt, kāpēc krampji veidojas? Atbildi uz šo jautājumu sniedz arodslimību ārste Kortnija Robertsa.

Iespējams, jūsu mutes higiēnas paradumi nav mainījušies gadiem ilgi un tiem pilnībā uzticaties. Vai tie patiešām ir ideāli? Kas būtu noteikti jādara un no kā vajadzētu izvairīties?

Sāpes ir sajūta, ko pazīst ikviens – traumas, iekaisuma vai citu faktoru rezultātā organismā norisinās izmaiņas, par ko ķermenis ziņo, radot sāpju sajūtu. Sāpēm mēdz būt dažādi veidi un atšķirīgas intensitātes pakāpes, kas palīdz diagnosticēt sāpju cēloni un ļauj noteikt atbilstošāko ārstēšanas metodi. Kāpēc ir svarīgi laikus atpazīt sāpju veidu un zināt, kādus pretsāpju līdzekļus lietot, piedzīvojot sāpes, skaidro farmaceite Ivanda Krastiņa.

Par to, kādi ir pneimonijas galvenie cēloņi, kā to atpazīt un kādas sekas uz organismu var atstāt pneimonija, stāsta eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un farmaceite Ilze Priedniece.

Ne vienmēr vēdera kurkstēšana ir saistāma ar izsalkumu. Daudziem cilvēkiem nemitīgi mēdz kurkstēt vēders un tas nav nekas ārkārtējs, norāda arodslimību ārste Kortnija Robertsa.

Ir daudz un dažādu padomu un ieteikumu, kā stiprināt savu imunitāti ziemas laikā, lai nesaslimstu. Tomēr, ko darīt, ja ir sanācis saaukstēties, kā ātrāk tikt atpakaļ "uz kājām"? Izrādās, ka daži produkti var paātrināt atveseļošanās procesu!

Kā zināms, tad alkohola lietošai ir negatīva ietekme uz veselību. Lai arī šāds uzraksts rotā ne tikai grādīgo dzērienu pudeles, bet redzams arī to reklāmās, mēs to bieži neievērojam. Neliels alkohola patēriņš uzreiz nenodarīs ļauna, svarīgi ir ievērot mēru un lietot to retos brīžos. Vai zināt, kas notiek ar jūsu ķermeni, kad pārstājat lietot alkoholu? Piemēram, pēc stundas, četrām stundām, dienas vai mēneša? Lasiet tālāk rakstu un uzziniet!

Vai esat ievērojis to, ka tieši aukstajās ziemas dienās dažādas ķermeņa vietas niez tā, ka nezināt kur likties? Izrādās, ka daudzi cilvēki ziemas laikā, kad aiz loga valda aukstums, izjūt pastiprinātu niezi. Ārste Kortnija Robertsa skaidro, kāpēc tā ir!

Farmaceite Juta Namsone un neiroloģe Dace Bērziņa nosauc septiņus iemeslus, kāpēc ziemā salst kājas!

Kāju pēdu salšanu var izraisīt zema temperatūra, taču ne tikai. Arī, piemēram, ilgstoša stresa vai vairogdziedzera slimības viena no izpausmēm var būt salstošas kāju pēdas. Pamata slimība, protams, ir jāārstē, bet, ko var darīt tūlīt, lai salstošu kāju simptomu mazinātu?

Straujiem soļiem tuvojas svētku gaidīšanas laiks, kas būs piepildīts ar dažādiem svinīgiem pasākumiem, ballēm un notikumiem, kad vēlēsimies uzposties un izskatīties pēc iespējas labāk. Nereti centienos izskatīties pēc iespējas labāk, uzvilkt mazāka izmēra kleitu vai uzvalku, nodarām pāri savam organismam un pazaudējam arī svētku prieku. Taču ir lietas, ko varam darīt, lai svētku laikā mirdzētu, izskatītos labi un arī justos lieliski. Turklāt, nekas vēl nav nokavēts un pārdomāts plāns ar sabalansētām aktivitātēm var sniegt ļoti labus rezultātus, uzskata skaistumkopšanas salonu īpašniece Kristīne Krama.

Ziemas mēneši ne tikai nes aukstumu un tumšāku laiku, bet arī var likt just pastiprinātu nogurumu un enerģijas trūkumu, kā arī biežāk mēdzam saslimt ar saaukstēšanos un dažādām vīrusu saslimšanām. Kādus vitamīnus un minerālvielas ir nepieciešams uzņemt ziemā, lai justos labāk un izvairītos no slimošanas, stāsta farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Ar veselību tradicionāli ir saistīti daudzi stereotipi, bažas un neskaidrības, vēl vairāk to ir saistībā ar uztura bagātinātājiem. Kurus vitamīnus un vērtīgas vielas dzert, cik daudz, vai tās var lietot kopā un vai tām visām ir kaut kāda jēga – jautājumu ir daudz, pat par tādu šķietami saprotamu un plaši lietotu bagātinātāju kā zivju eļļa. Tādēļ tikai 11% Latvijas iedzīvotāju to lieto regulāri, bet 26% - nekad. Vienlaikus katrs piektais vispār nesaprot, kādēļ tā ir vērtīga, kas ir patiesība un kas – mīts. Piemēram, vai tā ir taisnība, ka E vitamīns kavē zivju eļļas uzsūkšanos? Un ka zivju eļļu vajag lietot tikai aukstajā sezonā? Bet tas, ka zivju eļļa palīdz vieglāk pārslimot Covid-19 – mīts vai pierādīts fakts? Un kā ir ar novecošanās procesu palēnināšanu? Skaidrojam kopā RSU pasniedzēju un uztura speciālisti Kseniju Andrijanovu.