Sāpes ir problēma, ar kuru sastopas cilvēki visās vecuma grupās. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka fiziskas sāpes ikdienā izjūt 46,9% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, no tiem 52,3% sieviešu un 40,4% vīriešu. Neatkarīgi no tā, kāds ir sāpju raksturs vai forma, tās nedrīkst ignorēt, jo tā ir pirmā pazīme, ka organismam kaut kas nav kārtībā. Visizplatītākās sāpes ir muguras lejasdaļā, pēc tam seko locītavu un galvassāpes. Kas ir sāpes, kāds ir to raksturs un kad ir jāvēršas pie speciālista, sarunā ar farmaceiti Zani Melbergu skaidro sāpju speciālists Dr. Mihails Arons.
Dr. Mihails Arons norāda, ka sāpes ir biopsihosociāls fenomens. Tas nozīmē, ka ķermeņa šūnu audos ir bojājums, kas izraisa fizisku sāpju sajūtu, bet nervu sistēma uz sāpēm reaģē atsevišķi un izraisa sociālas sekas, piemēram, bezdarbību, bezmiegu vai depresiju. Sāpes ir dažādas, un katram sāpju veidam ir atšķirīga ārstēšanas terapija.
Sāpes var iedalīt trīs veidos:
Sāpju periodu klasifikācija iedalās šādi:
Pēdējā laikā cilvēki ļoti bieži nāk un sūdzas par galvassāpēm, domājot, ka tās ir migrēnas, norāda farmaceite Zane Melberga. Dr. Arons skaidro, ka visbiežāk sastopami divi galvassāpju veidi - vispopulārākās ir saspringuma galvassāpes un pēc tam migrēnas. Ja cilvēkam sāp galva desmit dienas vai mēnesi, ir jādodas pie galvassāpju speciālista, nevis jālieto bezrecepšu pretsāpju medikamenti, jo tas var liecināt par nopietnākām veselības problēmām.
“Mēs, algologi, neārstējam sāpes kā simptomu, bet kā slimību. Sāpes ir subjektīva sajūta, tāpēc mēs tās vērtējam skalā no 1 līdz 10, kur 1 līdz 3 ir vieglas sāpes, no 4 līdz 6 ir vidēji stipras sāpes, no 6 līdz 8 ir stipras sāpes un no 8 sākas jau neciešamas sāpes. Ja runājam par hronisku sāpju pacientu, vispirms detalizēti noskaidrojam slimības gaitu - sāpju sākuma periodu, raksturu, lokalizāciju, simptomātiku un slimības gaitu. Par šīm īpašībām pacientam jāpadomā jau pirms došanās pie ārsta. Pēc tam veicam klīnisko izmeklēšanu, piemēram, provokatīvos testus, izmeklējot pacientu, un tikai tad izmantojam attēldiagnostikas metodes kā magnētisko rezonansi, datortomogrāfiju un rentgenu. Svarīgi atcerēties, ka neviena attēldiagnostika nedod mums diagnozi, bet gan slēdzienu vai secinājumus. Tāpēc sāpju diagnozes noteikšanā vienmēr šie trīs svarīgie procesi jāveic secīgi. Noteikt savu sāpju diagnozi pie speciālista ir svarīgi, jo ārsti nosaka ārstēšanas metodi atkarībā no sāpju veida un operācija nekad nav pirmā izvēle,” norāda Dr. Mihails Arons.
Lai saņemtu personiska rakstura medicīniskus ieteikumus, jākonsultējas ar veselības aprūpes speciālistu, taču ir pieejama medicīnas speciālistu izveidota mājaslapa, kurā ir iespējams iegūt plašu informāciju par sāpēm. Tajā ir pieejams arī sāpju tests, kuru var izpildīt pirms došanās pie ārsta, lai spētu sāpes raksturot.
Farmaceite Zane Melberga uzsver, ka cilvēku vidū joprojām pastāv stereotipi par hronisku sāpju ārstēšanu. Aptiekā bieži var dzirdēt tādas frāzes kā “tāpat nekas nemainīsies”, “nevēlos doties uz operāciju” un “’šīm sāpēm nav nekāda risinājuma”. Tiek iegādāti vairāki pretsāpju medikamenti vienlaicīgi vai ilgstoši lietots viens bezrecepšu pretsāpju medikaments. Vēl aptiekās farmaceiti novēro maldīgu viedokli, ka pret sāpēm izraksta antidepresantus vai antikonvulsantus jeb pretepilepsijas medikamentus.
Dr. Mihails Arons skaidro: “Atkarībā no lietošanas norādēm, parasti aptiekā nopērkamos bezrecepšu pretsāpju medikamentus var lietot tikai, maksimums, divas nedēļas. Šāda sāpju maskēšana ir vissliktākais risinājums, jo, lietojot vairākus pretsāpju medikamentus, pastāv risks sabojāt kuņģa un zarnu traktu, kā arī sirds un asinsvadu sistēmu un nieres. Tāpat jāatceras - jo ilgāk sāp, jo, iespējams, stiprākas būs sāpes vai arī radīsies lielākas komplikācijas, tāpēc jāvēršas pie speciālista, lai nozīmētu pareizu ārstēšanu un samazinātu nepamatotu, nevajadzīgu medikamentu lietošanu. Ārsti, sāpju terapijai izrakstot antidepresantus, izraksta mazāku devu nekā psihoterapeiti nevis tāpēc, ka diagnosticēta depresija, bet tāpēc, ka antidepresanti ļoti labi palīdz pārtraukt neiropātiskas un nociplastiskas sāpes. Tāpat tiek izrakstīti antikonvulsanti, jo tā ir pamatterapija neiropātisku sāpju ārstēšanā. Tos drīkst lietot tik ilgi, cik ārsts ir noteicis. Invazīvo terapiju jeb operāciju mēs pacientam iesakām tikai subakūtajā sāpju periodā, ja konsekventā medikamentozā terapija pirmajās sešās nedēļās nedod nekādus efektus. Tam ir viens mērķis - lai sāpes nekļūtu hroniskas.”
Cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām sāpēm, ir jādodas pie ārsta, jo labāk paliks tikai tad, kad būs izārstēts sāpju cēlonis, nevis novērstas sekas. Dažkārt hronisku sāpju ārstēšanai nepieciešama ilgstoša terapija. Ārsts izvēlas atbilstošu terapiju katram pacientam un viņa sāpju veidam. Lai ārstēšanas procesā nozīmēto medikamentu terapija sniegtu rezultātus, ir jāseko līdzi norādītajām lietošanas instrukcijām. Ja ārsts ir izrakstījis vairākus medikamentus, tad ir jālieto visi medikamenti, nevis tikai viens. Ja kādreiz ir šaubas vai rodas jautājumi, var vērsties pie farmaceita, kurš izskaidros gan to, kā pareizi zāles lietot, gan kāpēc tieši šādu ārstēšanas terapiju ir nozīmējis ārsts.
