Vasarā pēdām pievēršam pastiprinātu uzmanību, jo slēgtos apavus nomainām uz atvērta tipa apaviem, baudām peldes un pastaigas ar basām kājām. Tieši tāpēc šajā sezonā rūpes par pēdām ir īpaši svarīgas, jo tās ir pakļautas dažādiem riskiem, kuri var veicināt noteiktu slimību un problēmu attīstību. Tas nav tikai estētikas jautājums, bet arī būtisks pēdu veselības aspekts, jo āda darbojas kā vairogs, kas aizsargā organismu no infekcijām un netīrumiem, bet bojāta āda nespēj pilnībā pildīt savas funkcijas. Kādas ir biežāk sastopamās pēdu problēmas vasarā un kā par pēdām rūpēties, stāsta veselības centra “Možums-1” podoloģe Sņežana Savčenko un farmaceite Ksenija Lukjanova.
“Ikdienā cilvēki ļoti rūpējas par savu sejas ādu, matiem un pat rokām, taču rūpes par pēdām bieži vien ieņem pēdējo vietu. Katru dienu kājas iztur milzīgu slodzi, saskaras ar dažādām, ne vienmēr tīrām virsmām un izjūt diskomfortu no nepareizi izvēlētu apavu valkāšanas. Slikta personīgā higiēna un nepareiza pēdu kopšana var izraisīt dažādas nepatīkamas sekas - bakteriālas vai sēnīšu infekcijas, garozas veidošanos, pietūkumu, ādas plaisāšanu un nepatīkamu smaku, kā arī pēdas deformāciju vai strukturālu problēmu attīstību, hroniskas sāpes un diskomfortu, kas var ietekmēt mobilitāti un dzīves kvalitāti. Tāpēc ir īpaši svarīgi laikus atpazīt slimību simptomus un ikdienā rūpēties par savām pēdām,” stāsta veselības centra "Možums-1" podoloģe Sņežana Savčenko.
Karstais laiks un pēdu svīšana rada īpaši labvēlīgus apstākļus pēdu sēnītes infekcijas attīstībai. Tāpat to var iegūt pie ūdenstilpnēm vai pie baseina, staigājot ar plikām kājām, vai pēc nagu traumām, kas var rasties ikdienā staigājot atvērta tipa apavos. Podoloģe Sņežana Savčenko skaidro, ka sēne ietekmē gan ādu un nagu plāksnes veselību gan vizuālo izskatu - infekcijas galvenie simptomi ir apsārtusi pēdu āda un plaisas kāju pirkstu starpās ap kurām veidojas pūslīši, kuri var radīt ādas bojājumus. Šī infekcija rada diskomfortu, kas apgrūtina ikdienu, jo to pavada nepatīkama nieze un sāpes. Izvēloties vasaras apavus jāpievērš uzmanība vai tie ir ērti un elpojoši.
Farmaceita ieteikums: “Vasaras laikā aptiekās visbiežāk cilvēki vēršas tieši ar sēnīšu infekcijas simptomiem, jo tos var labi pamanīt. Ļoti svarīga šādos gadījumos ir pēdu higiēna - divas reizes dienā obligāti ir jāmazgā pēdas un pēc mazgāšanas tās kārtīgi jānožāvē, īpaši pirkstu starpas. Profilaksei iesaku divas reizes nedēļā pēdas izmērcēt vanniņā ar sāli un klinģerītēm vai kumelītēm, jo tām piemīt pretiekaisuma un antimikrobālas īpašības. Ja ir nepieciešams var izmantot dažādus pretsēnīšu līdzekļus vai pēdu līdzekļus pret svīšanu - dezodorantus, pūderus vai aerosolus,” stāsta klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova.
Šīs problēmas visbiežāk rodas neērtu, šauru apavu dēļ, kas rada berzi. Podoloģe Sņežana Savčenko uzsver, ka valkājot apavus no īstas ādas, varžacis un tulznas rodas retāk. Varžacis ir ciets ādas sabiezējums, kurā rodas cieta keratīna saknīte, kas iespiežas ādā un rada diskomfortu. Tās visbiežāk rodas uz kāju pirkstiem vai pēdām, kur tās ir pakļautas ilgstošam spiedienam. Varžacis mājas apstākļos ir grūti ārstēt, tāpēc sāpju gadījumā ir jāvēršas pie speciālista. Pret varžaci var izmantot speciālas atslogošanas ortozes, kā arī apsvērt spiedienu mazinošas zoles. Tulznas, savukārt, attīstās ātrā berzē ar mitru ādu, tāpēc mitruma absorbēšanai apavos jāizmanto zeķes. Tulznas ir mazs spilventiņš, kas izveidojas, lai pasargātu traumēto vietu - to pašam mājas apstākļos nav ieteicams pārspridzināt, lai izvairītos no infekcijas.
Farmaceita ieteikums: kad ienēsājām jaunus apavus vai zinām, ka iepriekš apavi ir noberzuši vai spieduši, ir iespējams laicīgi sagatavoties, aptiekās iegādājoties hidrokoloīda plāksterus. Tie ir plāksteri, kas pilda “otrās ādas” funkciju. Ja redzam, ka veidojas kāda brūce vai tulzna, tad, pirms uzlīmēt šo plāksteri, nepieciešams nodezinficēt šo vietu ar antiseptiķi, lai nodrošinātu amortizāciju, paātrināt dzīšanas procesu un pasargāt šo vietu no baktērijām un infekcijām. Kad dzīšanas process būs beidzies, plāksteris pats atlips. Tāda paša veida plāksteri ir nopērkami arī varžacu gadījumā - to sastāvā ir salicilskābē, kas sabiezējuma vietu intensīvi mitrinās, mīkstinās un papildu arī attīrīs.
Tas ir ādas sabiezējums, ko raksturo ādas sausums un ādas lobīšanās no pēdām. Ar šādu ādu ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo to var viegli traumēt un tajā var rasties dziļas un sāpīgas brūces, kas var attīstīt iekaisumu veidošanos. Podoloģe norāda, ka arī šādos gadījumos lieliski palīdzēs vanniņas ar klinģerītēm, jo tās ādu mīkstinās, tikai jāatceras, ka ūdenim ir jābūt patīkami siltam nevis karstam. Tāpat, lai maigi un nesāpīgi atbrīvotos no sausas ādas, varat izmantot pēdu skrubi.
Farmaceites ieteikums: sausai un plaisājošai ādai palīdzēs krēmi, kuru sastāvā ir urīnvielas, jo tai piemīt dziļi mitrinošas īpašības. Vasarā var lietot krēmus, kuru sastāvā ir 5% urīnviela, bet ziemā līdz pat 50%. Vēl palīdzēs dabīgais mitrinātājs vazelīns, krēmi ar A un E vitamīnu, kā arī avokado un žožoba eļļa, jo tiem piemīt barojošas un arī dziedinošas īpašības.
Cukura diabēts var izraisīt nervu bojājumus un sliktu asinsriti pēdās, palielinot komplikāciju risku. Samazināta jutība var apgrūtināt traumu vai pēdu veselības izmaiņu noteikšanu, izraisot aizkavētu ārstēšanu un iespējamās komplikācijas. Tāpat arī slikta cirkulācija pasliktina organisma spēju dziedēt brūces, palielinot infekciju un čūlu veidošanās risku.
Diabēta slimniekiem ir jāveic regulāras pēdu pārbaudes, ko veic podologs, lai savlaicīgi novērstu saslimšanas riskus. Lai izvairītos no pēdu problēmām, primāri palīdz cukura līmeņa kontrole asinīs un laba kāju kopšanas higiēna. Podoloģe Sņežana Savčenko atgādina, ka diabēta slimniekam katru dienu, īpaši vasarā, ir jāmazgā pēdas un tās jāpārbauda. Āda ir jāmitrina, lai tā neplaisātu un nerastos infekcijas un apavi ir jānēsā ar zeķēm, lai nerastos traumas, skrāpējumi un citi mehāniski bojājumi.
