Latvijas Ārstu biedrībā otrdien notika Latvijas medicīnai un medicīnas izglītībai svarīgs notikums – ar profesora Aivara Lejnieka akadēmisku uzrunu Humānisms medicīnā tika atvērta mācību grāmatas Klīniskā medicīna pirmā daļa.
Eiropas Sociālā fonda (ESF) veselības aprūpes darbinieku tālākizglītības projektā Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultāte jūlijā sāks dokumentu pieņemšanu viengadīgajā māszinību profesionālajā bakalaura studiju programmā trīs māsu pamatspecialitātēs.
Lai arī Latvijā lielam daudzumam medikamentu ir pieejami aizvietotāji – līdzvērtīgas efektivitātes zāles, bet par zemāku cenu –, ik gadu pacienti no sava maka pārmaksā vairākus miljonus latu, jo pērk visdārgākās zāles. Pērn cilvēki pārmaksājuši pat 9 miljonus latu.
Apropriācijas jeb iekšējas pārdales rezultātā veselības aprūpē slimnīcu darba finansēšanai varētu atrast 3,5 miljonus latu, Neatkarīgajai atzina veselības ministre Baiba Rozentāle (TP).
Rīgas domes (RD) Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs kategoriski noraida baumas par iespējamo Rīgas 1. slimnīcas un Ādas un seksuāli transmisīvo slimību (STS) klīniskā centra pārdošanu vai privatizēšanu.
Lielākie ārstniecības iestāžu kvotu jeb valsts atvēlēto līdzekļu pārtēriņi janvārī atsevišķās programmās ir bijuši invazīvajā kardioloģijā, – izriet no Veselības norēķinu centrā apkopotās informācijas. Lielajās slimnīcās, kur tiek sniegti šie medicīniskie pakalpojumi, tieši to apjoms un izmaksas lielā mērā ietekmējuši kopējo finansiālo situāciju slimnīcās.
Veselības aprūpes organizētāji plāno jau šogad izveidot sabiedrības veselības portālu un veikt nepieciešamos priekšdarbus elektronisko recepšu ieviešanai.
Stokholmas ekonomikas skolas Rīgā pārstāvji plāno Latvijā izveidot Zviedrijas slimnīcu, lai paaugstinātu valsts slimnīcu standartus, kā arī atslogot Zviedrijas medicīnas sistēmu, atsaucoties uz "The Local", raksta "db.lv".
Situācijā, kad valsts budžeta līdzekļi nozarei ir samazināti, palielināt finansējumu kādai konkrētai pakalpojumu programmai nav iespējams, pēc Neatkarīgā publikācijas, komentējot bažas par nepietiekamo finansējumu operācijām dienas stacionāros oftalmoloģijā, uzsvēra Veselības norēķinu centrs (VNC).
Ņemot vērā finansējuma samazinājumu medicīnai, sarucis arī to pacientu skaits, kuram valsts plānojusi apmaksāt neatliekamo palīdzību slimnīcās un ātro izsaukumus. Nozares pārstāvji gan šaubās, vai slimnieku skaits tiešām kļūs mazāks.
Valsts finansējums stacionārajai veselības aprūpei šogad būs vēl mazāks nekā pērn. Saskaņā ar Veselības norēķinu centra (VNC) informāciju samazinājums būs apmēram 63 miljoni latu, kas ir par 37% mazāk.
"Ja finansējums vēl turpinās samazināties, visticamāk, pa ielām staigās akli slimnieki ārstējamas slimības dēļ, kas Eiropas Savienības valstij ir pilnīgi nepiedodami," situāciju oftalmoloģijā Neatkarīgajai raksturo P. Stradiņa slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja Guna Laganovska.
Pēc tam, kad vasarā valsts steigā par 70 procentiem samazināja finansējumu Rīgas 1. slimnīcai un drudžaini piedāvāja visdažādākos variantus, ko ar šo medicīnas iestādi iesākt, tikai šodien tiek solīti reāli līgumi par turpmāko pakalpojumu sniegšanu.
Lai arī Veselības ministrija solījusi vismaz uz laiku atcelt noteikumus, kas noteica, ka rentgenoloģiskos izmeklējumus vairs neapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, tas iespējams tikai ar jauniem grozījumiem, kuri vēl nav pieņemti un stājušies spēkā.
Vēl divas dienas – līdz 8. janvārim – ikvienam iedzīvotājam ir iespēja nobalsot par savu labāko ārstu, ģimenes ārstu, medicīnas māsu, ārsta palīgu, rehabilitācijas speciālistu, neatliekamās palīdzības brigādi un slimnīcu.
Veselības aprūpes budžetā naudas nekad nav bijis tik, lai palīdzētu pilnīgi visiem, varētu izmantot visas jaunākās veselības aprūpes iespējas un pacientiem nebūtu jākurn par nereti ilgo gaidīšanu rindā, lai pie valsts garantētās mediķa palīdzības tiktu. Jo īpaši daudz sūdzību par to bijis šogad, kad budžeta griezieni veselības aprūpei bijuši vieni no lielākajiem.
No Pasaules bankas (PB) Latvijai atvēlētā astoņus miljonus latu lielā finansējuma sociālās drošības spilvenam, kas paredzēts kompensējamo zāļu līdzmaksājumiem un pacientu iemaksu segšanai trūcīgām personām, divu mēnešu laikā izlietoti vien 220 000 latu jeb mazāk par trīs procentiem.