Nepārdos Rīgas 1. slimnīcu

© f64

Rīgas domes (RD) Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs kategoriski noraida baumas par iespējamo Rīgas 1. slimnīcas un Ādas un seksuāli transmisīvo slimību (STS) klīniskā centra pārdošanu vai privatizēšanu.

Pašvaldība ir apņēmības pilna tuvāko piecu gadu laikā apgūt no Eiropas struktūrfondiem valdības piešķirto aptuveni 1,1 miljonu latu, kurus izmantos jaunas aparatūras, četru neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izvietošanai un telpu remontiem.

"Tuvāko piecu gadu laikā abām iestādēm netiks mainīts profils un piederība. Rīgas domes vadība ir nosūtījusi vēstuli, ka tuvākos piecus gadus šīs ārstniecības iestādes nodrošinās ārstniecības pakalpojumu sniegšanu," norāda L. Kurdjumovs.

Viņš apstiprina, ka visa zeme, kas atrodas slimnīcas teritorijā, un ēkas pieder pašvaldībai un to neesot paredzēts ne pārdot, ne nodot privatizācijai. Ēkas, kuras slimnīca neizmanto, nodotas nomai.

"Pilnīgi visas ēkas, kuras nefunkcionē, ir iznomāšanas procesā. Prognozēju, ka līdz 1. aprīlim nebūs neviena brīva kvadrātmetra," atzīst Rīgas 1. slimnīcas vadītājs Andrejs Pavārs. No 1. februāra slimnīcā notiek plānotas operācijas un ir atvērts diennakts traumpunkts. Tāpat no pirmdienas līdz piektdienai darbojas pēcoperāciju palātas.

Šogad veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai Rīgas 1. slimnīca ik mēnesi saņems aptuveni 200 000 latu finansējumu. Tas nozīmē, ka šogad slimnīcā būs dienas stacionāri terapijā, kardioloģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā un ķirurģijā. Tāpat būs pieejami dažādi izmeklējumi, piemēram, kompjūtertomogrāfija, darbosies arī poliklīnika.

Eiropas struktūrfondu līdzekļu izmantošana slimnīcā jāsāk jau šogad. Kopumā Rīgas 1. slimnīcai paredzēts atvēlēt 727 804 latus, savukārt Ādas un STS klīniskajam centram – 510 636 latu investīcijas. RD piecu gadu laikā šajās medicīnas iestādēs ieguldīs 164 000 latu.

Jau ziņots, ka no pagājušā gada decembra vidus, pēc Veselības ministrijas iniciatīvas, Rīgas 1. slimnīca mainīja savu profilu – vairs nesniedz diennakts neatliekamo palīdzību, bet gan pārprofilējas lielākoties ambulatoras palīdzības sniegšanai, jo bija beigušies šim pakalpojumam atvēlētie līdzekļi.

Latvijā

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais