Pēc tam, kad vasarā valsts steigā par 70 procentiem samazināja finansējumu Rīgas 1. slimnīcai un drudžaini piedāvāja visdažādākos variantus, ko ar šo medicīnas iestādi iesākt, tikai šodien tiek solīti reāli līgumi par turpmāko pakalpojumu sniegšanu.
Tikmēr simtiem darbinieku jau ir atlaisti, slimnīca strādāja pēc izdzīvošanas scenārija te pāra, te nepāra datumos, nezinot, vai brīdinājumi par slēgšanu piepildīsies. Pagājušā gada decembra vidū veselības ministre Baiba Rozentāle paziņoja: "Rīgas 1. slimnīca arī pēc jaunā gada saglabās ārstniecības iestādes statusu un pacienti varēs ārstēties dienas stacionārā, būs pieejama palīdzība neatliekamās palīdzības punktā (traumpunktā), slimnīca turpinās sniegt ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, un personāls varēs iesaistīties medicīniskās aprūpes mājās nodrošināšanā."
Kaut arī vēl nedēļas sākumā līgumi no Veselības norēķinu centra (VNC) nebija saņemti, Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Rempe ir optimistiski noskaņots, stāstot, ka nauda piešķirta un līgumu slēgšana notiks "šajās dienās". Līdzīgi apgalvo arī VNC sabiedrisko attiecību speciālists Toms Noviks – līgumus jau gatavo, un šonedēļ slimnīca tos saņems. M. Rempe atzīst, ka ar pašreiz panākto situācijas stabilizāciju ir apmierināts.
Rīgas 1. slimnīcas valdes loceklis Juris Žarinovs piesargās teikt priecīgu hop!, viņš piesardzīgi atbild: "Dzīvosim, redzēsim." Galu galā Veselības ministrija medicīnas iestādi ar solījumiem barojusi jau pusgadu un arī paši jaunākie no tiem dodot cerību, ka līgumi no VNC tikšot saņemti tieši šodien. Visas aplēses par nepieciešamo personāla skaitu diemžēl ir balstītas tikai uz mutiskiem solījumiem, šajā laikā ir atlaisti apmēram 700 darbinieku. "Mēs neko nezinām. Cilvēki, protams, tika atlaisti, jo diennakts stacionāra nav. Bijām lielākais akūtās palīdzības sniedzējs, īsts milzis," noteic J. Žarinovs. M. Rempe uzskata, ka slimnīcas valdes priekšsēdētājs Andrejs Pavārs saglabājis tik daudz medicīniskā personāla, lai būtu ar ko pašlaik strādāt. Kad no februāra drīkstēs strādāt arī pensionāri, kadru pietikšot. "Jaunie gan aizbraukuši vai citur atraduši darbu. Tie ir pie vietas," viņš atzīst.
Labklājības departaments cer, ka tukšajām slimnīcas telpām būs pietiekami daudz tīkotāju, piedāvājot tās ģimenes ārstu praksēm un sociālo pakalpojumu sniegšanai. M. Rempe piebilst, ka šogad savas prakses drīkst veidot arī pediatri, tāpēc viss būšot kārtībā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka domes izmaksas par telpām ir daudz reālākas nekā privātajās ēkās. "Tukšās telpas ir jāiznomā, jo mums pašiem maksāt par komunālajiem pakalpojumiem nav izdevīgi," piekrīt J. Žarinovs.
Aparatūra ir slimnīcas īpašums, to izmantos, cik varēs. Ja visu nenoslogos, tad dome vērtēšot, vai to piešķirt kādai citai komercsabiedrībai. Pēdējos gados dome slimnīcā – remontā un modernajās tehnoloģijās – ieguldījusi apmēram 2,5 miljonus latu. Arī pati medicīnas iestāde pirkusi aparatūru par 1,3 miljoniem latu.