Pacienti pārmaksā par zālēm miljonus
Lai arī Latvijā lielam daudzumam medikamentu ir pieejami aizvietotāji – līdzvērtīgas efektivitātes zāles, bet par zemāku cenu –, ik gadu pacienti no sava maka pārmaksā vairākus miljonus latu, jo pērk visdārgākās zāles. Pērn cilvēki pārmaksājuši pat 9 miljonus latu.
Viens no būtiskākajiem iemesliem ir tas, ka pacienti nezina vai netiek informēti, ka konkrētā situācijā ir iespējams iegādāties nevis oriģinālo medikamentu, bet oriģinālā medikamenta analogu (tos sauc par patentbrīviem medikamentierm), kas maksātu mazāk. Otrkārt, ir pacienti, kuriem šķiet, ka ārstēties un izārstēt var tikai ar visdārgāko, tātad vislabāko medikamentu. "Visām pusēm jābūt ieinteresētām, lai cilvēkiem būtu pieejamas zāles un lai cilvēki par tām nepārmaksātu milzīgas summas, taču, lai šādu situāciju sasniegtu, valsts iestādēm jābūt ieinteresētām patentbrīvos medikamentus pietiekami ātri iekļaut sarakstos," norāda Eiropas Patentbrīvo medikamentu asociācijas farmācijas politikas vadītāja Elke Grotere. Viņa uzsver, ka visa šā darba pamatā ir informācija, īpaši ārstiem, kuri ir tiešā kontaktā ar pacientu un izraksta tos vai citus medikamentus, kā arī farmaceitiem aptiekā, kas izskaidro pacientam izvēles iespējas vai nepaskaidro.
Astes galā
Pacienti Latvijā ļoti bieži sūdzas par zāļu dārdzību, un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nereti nenopērk tos medikamentus, kurus ārsti viņiem izraksta. Latvijā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm ir zemākais valsts apmaksāto zāļu īpatsvars no kopējā zāļu patēriņa. Igaunijā valsts apmaksātas recepšu zāles no visām zālēm ir 64 procenti, bet Latvijā – tikai 44 procenti. Arī Lietuvā valsts apmaksā pacientiem vairāk. Tiesa, šiem datiem cenšas iebilst VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, uzsverot, ka mēģinājumi pierādīt, ka kādā valstī ir labāk vai sliktāk nekā Latvijā, neko nedod, jo kopumā Baltijā situācija ir līdzīga.
Tomēr, papētot Veselības ekonomikas centra (VEC) datus, izrādās, ka Igaunija ir radusi iespēju gan pērn, gan arī šogad atvēlēt vairāk naudas kompensējamo medikamentu apmaksai uz vienu pacientu. Lietuva šos izdevumus samazinājusi šogad, bet Latvija – pagājušajā gadā un šogad šo finansējuma apjomu atstājusi pērnā gada līmenī, tātad kopumā situācija visbēdīgākā ir mūsu valstī.
Var samazināt cenu
No kopējā zāļu tirgus ievērojama daļa ir kompensējamās zāles. 2009. gadā zāļu tirgus apjoms bija tuvu 200 miljoniem latu, taču salīdzinājumā ar 2008. gadu tas ir samazinājies par 4,5%. No tiem 71,7 miljoni latu ir kompensējamo medikamentu tirgus, kas samazinājies par 6,9%. "Zemais finansējums medicīnai, tostarp zālēm, ierobežo zāļu pieejamību Latvijā," norāda VEC Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Inese Kaupere. "Lētāku medikamentu iekļaušana ir ļoti būtiska kompensējamo zāļu sistēmai, un ir pierādīts, ka patentbrīvo jeb ģenēriķu ienākšanas rezultātā zāļu cenas samazinās līdz pat 70%."
Patentbrīvie medikamenti ir oriģinālo medikamentu analogi, kas tirgū var parādīties, tiklīdz beidzies patents oriģinālajiem preparātiem (20 gadu). Šie medikamenti satur to pašu aktīvo vielu tādā pašā devā, un to terapeitiskais efekts ir līdzvērtīgs oriģinālajiem medikamentiem, taču tie ir par 30 līdz pat 90 procentiem lētāki. Patentbrīvajām zālēm ir tādi paši kvalitātes, drošības un efektivitātes kritēriji kā oriģinālajiem medikamentiem, un tie tiek ražoti pēc tikpat stingriem farmaceitiskajiem standartiem, norāda patentbrīvo medikamentu ražotāji.
Kur paliek lētākās zāles?
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas pārstāve Agita Lazdiņa norāda, ka Latvijā ir zemākā patentbrīvo medikamentu popularitāte, jo iztrūkst atbalstošas politikas. Pēc viņas aprēķiniem no top 50 recepšu zālēm Latvijā tikai 3% ir patentbrīvas zāles. Latvijā ir arī augstākā vidējā iepakojuma cena kompensējamām zālēm Baltijā. Tiesa, J. Bundulis norāda, ka tas ir tāpēc, ka Latvijā 100% kompensējamo zāļu sarakstā ir onkoloģiskiem pacientiem domātās zāles, kuras ir ļoti dārgas. A. Lazdiņa uzsver, ka patentbrīvo medikamentu ienākšana tirgū atstāj būtisku ietekmi uz cenu, un ne tikai paši patentbrīvie medikamenti ir lētāki, bet arī oriģinālās zāles. Tas savukārt ļauj taupīt gan pacientam, kuram ir jāveic līdzmaksājums, kas arī Latvijā ir viens no visaugstākajiem, gan arī veselības budžetam.
I. Kaupere norāda, ka Latvijā patentbrīvo medikamentu īpatsvars ir 60% un tas ir lielāks nekā Francijā vai Itālijā – valstīs, kur nav atbalstošas politikas patentbrīvajiem medikamentiem. Kompensējamo zāļu A saraksts, kurā ir iekļautas līdzvērtīgas terapeitiskās aktivitātes zāles, aptver 70% no visām zālēm.
Tomēr Latvijas situācijā, kad pacienti nevar veikt pacienta iemaksas, nevar samaksāt līdzmaksājumu, jo no pērnā gada daudzām slimībām ir mainīts kompensācijas apmērs – no 90% uz 75%, no 75% uz 50%, ir jādomā, kā zāļu cenas samazināt vēl, vairāk stimulēt patentbrīvo medikamentu ienākšanu, kā arī informēt pacientus, ka viņiem ir tiesības prasīt informāciju par zālēm.
Pēc VEC informācijas, tikai 11% gadījumu ārsts, izrakstot recepti par kompensējamiem medikamentiem, norāda, ka izrakstītās zāles nevar aizvietot. Visos pārējos gadījumos pacients varētu iegādāties arī lētākas līdzvērtīgas zāles. Tomēr tikai 1,4% gadījumu pacientam lētākas zāles aptiekā tika izsniegtas.