Veselības aprūpes organizētāji plāno jau šogad izveidot sabiedrības veselības portālu un veikt nepieciešamos priekšdarbus elektronisko recepšu ieviešanai.
Tas atvieglošot dzīvi gan ārstiem, gan pacientiem, jo dati par cilvēka veselības stāvokli būšot ērtāk pieejami, bet birokrātisko papīru kalni sarukšot.
Daudzas ārstniecības iestādes gan arī līdz šim nav ignorējušas informācijas tehnoloģiju iespējas un tādus kā lokālus eveselības projektus savās struktūrvienības ieviesušas. Taču šis būšot solis vispārējas veselības sistēmas datorizācijas virzienā. Finansējums tam pārsvarā nākšot no Eiropas naudas – šim gadam piešķirti 1,9 miljoni latu, bet kopumā projekti izmaksāšot 4,9 miljonus latu, no kuriem 15% būs valsts budžeta līdzfinansējums.
Pamatojot jaunievedumu nepieciešamību Veselības ekonomikas centrā, kas būs atbildīgs par projektu realizāciju, Neatkarīgajai stāstīja, ka turpmāk pacients varēšot racionālāk izmantot savu laiku. Piemēram, izmantojot datoru, pierakstīties pie ārsta vizītē, saņemt atgādinājumu par regulāri veicamajām medicīniskām apskatēm, kā arī saņemt informāciju par pakalpojumu – kur iespējams iegādāties noteiktu medikamentu, kurā ārstniecības iestādē sastapt konkrētu ārstu, cik maksā pakalpojumi, vai to apmaksā valsts vai arī konkrētam pacientam to apmaksā apdrošināšanas sabiedrības. Tāpat pacients varēšot salīdzināt cenas dažādās iestādēs un aptiekās, izvēlēties pēc cenas pieņemamāko, savai dzīves, darba vietai tuvāko un sev vēlamākā laikā pieejamāko pakalpojumu.
Ārsti savukārt varēšot elektroniski veikt pacienta nosūtījumu uz konsultācijām un izmeklējumiem, izrakstīt recepti, izrakstīt darba nespējas lapas, piekļūt pilnīgākai informācijai par attiecīgā pacienta slimības vēsturi un viņam izdarītajām manipulācijām, veiktajiem izmeklējumiem, izrakstītajām zālēm un sniegtajiem pakalpojumiem dažādās ārstniecības iestādēs. Samazināšoties nepieciešamība uzturēt un pārsūtīt medicīniskos ierakstus papīra formā, turklāt nebūšot aktuāla neretā rokraksta atpazīšanas problēma.
Veselības ekonomikas centra vadītāja Daiga Behmane pauda cerību, ka daļu no plānotajiem epakalpojumiem varēs ieviest jau aprīlī. Piemēram, interneta mājaslapā Latvija.lv iedzīvotājiem varētu būt pieejama informācija par saviem datiem sadaļās: Mans ģimenes ārsts, Manu jaundzimušo bērnu dati, Mani dati cukura diabēta pacientu reģistrā, Mani dati Veselības norēķinu centrā, kā arī Manas potes. Piekļūt šai informācijai varēšot, vai nu izmantojot eparakstu, vai banku autentifikāciju. Lai šīs sadaļas mājaslapā palaistu, vēl gan esot nepieciešama vienošanās starp vairākām institūcijām, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Reģionālās attīstības aģentūru un citām.
Elektroniskā receptes izrakstīšana savukārt izpaudīšoties šādi: ārsts atvērs ereceptes portāla mājaslapu, autentificēses, ereceptes veidlapā ievadīs pacienta informāciju, medikamenta nosaukumu un devas, un pēc tam pacients, aptiekā nosaucot vai uzrādot receptes identifikāciju, saņems medikamentu. Tas viss gan nenotikšot uzreiz. Paredzēts, ka pilnībā šādu sistēmu varētu ieviest līdz 2013. gadam, bet šogad tiks uzsākti atsevišķi pilotprojekti.
Ņemot vērā pieredzi ar konfidenciālu datu noplūdi Valsts ieņēmumu dienestā, neatbildēts gan paliek jautājums, kā būs ar šo datu drošību, kas turklāt satur detalizētas ziņas par cilvēka veselību. Veselības ekonomikas centrs vien sola, ka tam sekošot, un uz jautājumu par konfidencialitātes nodrošināšanu sniedz formālu atbildi: "Lai īstenotu drošu datu apmaiņas procesu un pacientu personas un veselības datu aizsardzību eveselības vidē, tiks izstrādāti regulējošie normatīvie akti, un saskaņā ar tiem tiks izstrādāti gan tehniskie risinājumi, gan veikti organizatoriskie pasākumi.
