Līdz ar siltāku laiku daudziem no mums fizisko aktivitāšu paliek vairāk, tomēr ne vienmēr ar tām pilnvērtīgi pietiek. Kāds ir minimums, ko ikdienā vajadzētu sasniegt ar fiziskām aktivitātēm?
Par satraucošu tendenci var uzskatīt to, ka pamazām samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri veic regulāras un pietiekamas fiziskās aktivitātes. Kā liecina Mana Aptieka & Apotheka jaunākais Veselības indekss pētījums, tad vien 35 % (pērn 38 %) aptaujāto uzskata, ka veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu, bet 62 %, ka tās veic par maz vai krietni par maz.
Iestājoties siltākam laikam, arvien vairāk palielinās to cilvēku skaits, kas izmanto labos laikapstākļus, lai sportotu. Fiziskās aktivitātes nāk par labu gan mūsu ķermenim kopumā, gan emocionālajai pašsajūtai.
Fiziskās aktivitātes un sportošana var likt mums sajusties labāk gan fiziski, gan emocionāli, turklāt uzlabo miegu un daudzus citus organisma procesus. Taču vai zinām, kas notiek mūsu organismā, kad sportojam?
Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem (43%), iestājoties pavasarim un siltākam laikam, ir nolēmuši sākt vai atsākt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, liecina Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.
Covid-19 ierobežojumu dēļ sporta klubi jau vairākus mēnešus ir slēgti, tādēļ sportošana ziemas mēnešos ir bijusi katra paša pārziņā. Pavasarī, kad gaisa temperatūra palielinās un vasara šķietami vairs nav aiz kalniem, arvien vairāk cilvēku izvēlas atsākt sportot svaigā gaisā.
“Praksē nereti nākas uzklausīt dažādus iemeslus, kāpēc cilvēks nevar vingrot, iet garās pastaigās, nūjot vai kā citādi būt aktīvs, taču vairumā gadījumu tās patiešām ir tikai atrunas,” teic „Mēness aptiekas” eksperte Veselības centru apvienības fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Guna Vītoliņa. Lūk, izplatītākie attaisnojumi un ārstes komentāri!
Vairāk kā puse jeb 55% Latvijas iedzīvotāju neseko līdzi noieto soļu skaitam vai citu fizisko aktivitāšu rezultātiem, kas pieejami dažādās veselības un sporta lietotnēs, bet vienlaikus 20% aptaujāto uzsver, ka fiziski aktīvs dzīvesveids uzlabo pašsajūtu, vēsta aptaujas dati.*
"Nike" meistartrenere un personīgā trenere Aleksa Hipvela no Vācijas jau pamazām gatavojas enerģiskam 16. martam Latvijas galvaspilsētā. Viņa jau šajā sestdienā dosies uz "Arēna Rīga", lai uz lielās "Nike Training day 2019" skatuves iekustinātu un pozitīvi uzlādētu ikvienu pasākuma apmeklētāju.
Sievietes daudz vairāk nekā vīriešus uztrauc savs ārējais izskats un ķermeņa aprises. Mūždien nomācošā frāze "man nav, ko vilkt" zemapziņā arī varētu būt saistīta ar kārotās formas iegūšanu, lai beidzot varētu uzvilkt tās stilīgās ādas bikses, kuras stāv skapī un krāj putekļus, taču dikti spiež un tām rāvējslēdzējs neiet ciet. Womenshealthmag.com apkopojis četrus noderīgus ieteikumus, lai sevi ik dienu uzturētu labā fiziskajā formā.
Vairāk nekā puse pacientu nelieto ārsta izrakstītos medikamentus, bet trešā daļa aptaujāto iedzīvotāju savu dzīvesveidu vērtē kā neveselīgu. Vismaz katrs desmitais cilvēks izjutis nepieciešamību vērsties pie psihologa vai psihoterapeita, taču to nav varējuši izdarīt. Šādus datus atklāj Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss. Tas rāda, ka iedzīvotāji salīdzinājumā ar pagājušo gadu kritiskāk vērtē savu dzīvesveidu un arvien vairāk uzskata, ka nedara pietiekami savas veselības labā.
Lai arī divas trešdaļas Latvijas jauniešu ikdienā cenšas būt fiziski aktīvi un ārpus skolas sporto vai aktīvi atpūšas vismaz divas reizes nedēļā, vairāk nekā puse jeb 57% norāda, ka vēlas to darīt biežāk, secināts mazumtirdzniecības tīkla "Narvesen" rīkotā jauniešu projektu konkursa "Diena kā piedzīvojums" veiktajā aptaujā.