Pētnieki sniedz jaunas atbildes uz jautājumu: kas izraisa lieko svaru?
Ir vispārzināms, ka aptaukošanās ir globāla epidēmija, īpaši industrializētajās valstīs un ka tā ir viens no galvenajiem slimību, un sliktas vispārējās veselības cēloņiem. Tagad debatēs par to, vai galvenais aptaukošanās cēlonis ir uzturs vai fizisko aktivitāšu trūkums, ir parādījušies jauni argumenti, raksta “Medical Express”.
Patērētās kalorijas ir jāpatērē kā enerģija, vai nu ar fiziskām aktivitātēm, vai bazālo aktivitāti - organisma iekšējiem procesiem, kas patērē enerģiju, piemēram, elpošanu. Runājot par aptaukošanos, līdz šim nav bijis skaidrs, vai vidēji tiek patērēts pārāk daudz kaloriju, lai tās tiktu izmantotas normālai aktivitātei, vai arī aktivitātes nav pietiekamas, lai patērētu saprātīgu kaloriju daudzumu.
Jauns pētījums pievēršas diētas un fizisko aktivitāšu problēmai
Amanda Makgroski un viņas komanda analizēja datus no 4213 pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem 34 populācijās sešos kontinentos. Izlase ir iespaidīgi daudzveidīga un aptver cilvēkus no mednieku - vācēju grupām, lopkopjiem, lauksaimniekiem un industrializētām sabiedrībām. Tas ietver cilvēkus ar plašu diētas un aktivitātes līmeņa diapazonu.
Sākotnēji rezultāti atklāja, ka aptaukošanās rādītāji bija augstāki attīstītākajās populācijās, tāpat kā ķermeņa masa, kas nozīmē, ka aptaukošanās bija izplatītāka ekonomiski attīstītākajās valstīs, taču šķita, ka šeit cilvēki kopumā arī patērēja vairāk enerģijas. Tomēr šī nav pilnīga aina.
Pētnieki atzina, ka ķermeņa izmērs kopumā, tāpat kā augums, industrializētajās vietās bija lielāks. Pastāv arī svara un enerģijas patēriņa svārstības vecuma un dzimuma dēļ. Pētnieki vēl vairāk precizēja savus datus, pielāgojot tos šiem faktoriem.
Tomēr pēc korekcijas atbilstoši vecumam, dzimumam un ķermeņa izmēram, enerģijas patēriņš kopumā joprojām bija augstāks ekonomiski attīstītākās iedzīvotāju grupās, kas norāda, ka, visticamāk, augstāku ķermeņa tauku daudzumu neizraisa fizisko aktivitāšu trūkums.
Pētnieki atklāja, ka kopējais enerģijas patēriņš ir tikai vāji saistīts ar aptaukošanos, veidojot aptuveni 10% no aptaukošanās gadījumu pieauguma ekonomiski attīstītākajās valstīs.
Tā vietā viņi norāda, ka vainojams lielāks īpaši pārstrādātu pārtikas produktu (UPF), piemēram, pārstrādātas gaļas, gatavu ēdienu un uzkodu, patēriņš, atzīmējot, ka "UPF procentuālā daļa uzturā bija pozitīvi korelēta ar ķermeņa tauku procentuālo daudzumu".
Lai gan fiziskās aktivitātes nav galvenais aptaukošanās cēlonis, pētījuma autori iesaka regulāri vingrot, jo joprojām tiek uzskatīts, ka tās ir galvenais slimību profilaksē un labākas garīgās veselības uzturēšanā. Pētījumā arī uzsvērta nepieciešamība pievērst uzmanību kaloriju samazināšanai no ļoti pārstrādātiem pārtikas produktiem, lai palīdzētu risināt aptaukošanās krīzi.
Viņi raksta: "UPF hipergaršīgums, enerģijas blīvums, uzturvielu sastāvs un izskats var traucēt sāta signālu pārraidi un veicināt pārmērīgu patēriņu. Ir arī pierādīts, ka apstrāde palielina patērēto kaloriju procentuālo daudzumu, kas tiek absorbēts organismā, nevis izvadīts."
