Jaunā novērojumu pētījumā tika identificēti astoņi dzīvesveida paradumi, kas, ja tos pieņem pusmūžā, var pagarināt cilvēka dzīves ilgumu.
Pētnieki izmantoja datus no medicīniskajiem ierakstiem un anketām, kas iegūtas no 719 147 cilvēkiem, kuri piedalījās Veterānu lietu miljonu programmā (MVP), veselības pētījumu programmā, kas koncentrējas uz vairāk nekā miljonu Amerikas Savienoto Valstu veterānu un kuras mērķis ir palīdzēt pētniekiem pētīt, kā gēni, dzīvesveids, militārā pieredze un pakļaušana militārajai varai ietekmē veselību un labsajūtu, ziņo medicalnewstoday.com.
Sjuaņa-Mai T. Ngujena, veselības zinātnes speciāliste Veterānu lietu departamentā un ceturtā kursa medicīnas studente Kārles Ilinoisas Medicīnas koledžā Ilinoisā, prezentēja pētījumu Amerikas Uztura biedrības ikgadējā sanāksmē Nutrition 2023 Bostonā, Masačūsetsas štatā.
Astoņi identificētie paradumi ir:
Kādi paradumi var ievērojami palielināt dzīves ilgumu? Šajā pētījumā izmantotie dati tika apkopoti laikā no 2011. līdz 2019. gadam. Tajā piedalījās ASV veterāni vecumā no 40 līdz 99 gadiem. Novērošanas laikā nomira vairāk nekā 30 000 dalībnieku.
“Šajā pētījumā mēs aplūkojām visu iemeslu mirstību, izmantojot Koksa proporcionālā riska regresijas modeļus, un ilgmūžību, izmantojot vairāku dzīves tabulu metodi, atsevišķi aprēķinot ilgmūžību vīriešu un sieviešu veterāniem,” skaidroja Ngujena.
Veterāniem, kuri pieņēma visus astoņus ieradumus, nāves gadījumu skaits no jebkura cēloņa samazinājās par 13% salīdzinājumā ar tiem, kuri neieviesa nevienu no astoņiem ieradumiem.
Pētījumā atklāts, ka vīriešiem, kuri 40 gadu vecumā ir pieņēmuši visus astoņus ieradumus, paredzams, ka viņi dzīvos vidēji par 24 gadiem ilgāk nekā vīrieši, kuri neieviesa nevienu no šiem ieradumiem. Sievietes, kuras līdz 40 gadu vecumam ir pieņēmušas visus astoņus ieradumus, dzīvos vidēji par 23 gadiem ilgāk nekā tās, kuras neieviesa nevienu.
“Svarīgākais vēstījums: veterāni, kuri pusmūžā apņemas veikt mērenas pārmaiņas veselīgāka dzīvesveida virzienā, var pagarināt savu paredzamo dzīves ilgumu,” uzsvēra Ngujena.
Pētnieki atklāja, ka zema fiziskā aktivitāte, opioīdu lietošana un smēķēšana visvairāk ietekmēja indivīda dzīves ilgumu. Pētījuma laikā šie ieradumi bija saistīti ar par 30-45 % lielāku nāves risku.
Stress, pārmērīga alkohola lietošana, slikts uzturs un slikta miega higiēna bija saistīti ar aptuveni 20-30 % nāves riska pieaugumu pētījuma laikā. Salīdzinājumam, pozitīvu sociālo attiecību trūkums bija saistīts ar 5 % lielāku nāves risku.
Garīgā veselība, visticamāk, ietekmē paredzamo dzīves ilgumu.
“Mēs nekad iepriekš neesam kvantitatīvi noteikuši, kā dzīvošana ar trauksmi vai depresiju ir saistīta ar mirstību. Šā pētījuma laikā mēs uzzinājām, ka tā ir saistīta ar 8 % priekšlaicīgas nāves gadījumu. Šis pētījums un mūsu atklājumi ir likuši pārdomāt, kā varam virzīt turpmākos pētījumus, lai jēgpilnāk iekļautu psihosociālos faktorus,” sacīja Ngujena.
Saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centru datiem, hroniskas slimības, piemēram, sirds slimības un diabēts, ir galvenie nāves un invaliditātes cēloņi Amerikas Savienotajās Valstīs.
“Neinfekciozas hroniskas slimības ir saistītas ar vairāk nekā 80% no visiem veselības aprūpes līdzekļiem…,” pastāstīja Ngujena.
“Dzīvošana ar hronisku slimību ir dārga un apgrūtinoša gan indivīdam, gan sabiedrībai. Pētījumi ir atklājuši, ka aptuveni 90% diabēta, 80% koronārās sirds slimības un 70% sirds un asinsvadu mirstības gadījumu var attiecināt uz neveselīgiem dzīvesveida paradumiem,” viņa teica.
Dr. Jaņpins Li, pētnieks Hārvardas T.H. Čana Sabiedrības veselības skolas Uztura katedrā un pētījuma līdzautors, iepriekš bija 2018. gada pētījuma līdzautors, kurā tika atklāts, ka piecu veselīgu ieradumu ievērošana pieaugušajiem — veselīga uztura ievērošana, regulāras fiziskās aktivitātes, veselīga ķermeņa svara uzturēšana, nelietošana pārāk daudz alkohola un nesmēķēšana — var pagarināt dzīvi par vairāk nekā desmit gadiem.
Pētnieki varēja šim pētījumam pievienot trīs jaunus veselīgus ieradumus, jo MVP apkopotā informācija ir tik plaša. “Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, mēs paplašinājām iepriekšējos piecus dzīvesveida faktorus līdz astoņiem," sacīja Dr. Li.
Ir ieguvumi, pat ja pacienti nevar ieviest visus astoņus veselīgos ieradumus.
"Mūs patiešām pārsteidza tas, cik daudz var iegūt, ieviešot vienu... divus... trīs... vai visus astoņus dzīvesveida faktorus!" sacīja Ngujena.
Dr. Viljams Šafners, profilaktiskās medicīnas un infekcijas slimību profesors Vanderbilta Universitātes Medicīnas centrā Nešvilā, Tenesī štatā, īpaši pievērsa uzmanību šim pētījuma elementam.
"Tas bija iespaidīgi tādā ziņā, ka pat ja jūs sākat un neveicat tos visus... tas joprojām ir izdevīgi," viņš teica. Lai gan pētījums liecina, ka veselīgu ieradumu ieviešana vecākā vecumā, visticamāk, noved pie mazāka paredzamā dzīves ilguma pieauguma, tas joprojām, iespējams, ir auglīgs.
"Mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka veselīga dzīvesveida ieviešana ir svarīga gan sabiedrības veselībai, gan personīgajai labsajūtai," sacīja Ngujena. "Jo agrāk, jo labāk, bet pat ja veicat izmaiņas 40. vai 60. gadu vecumā, tas joprojām ir izdevīgi, kā redzams mūsu pētījuma rezultātos!"
Ārsti jau sen iesaka pacientiem ēst pareizi un regulāri vingrot. Šādi pētījumi ļauj viņiem kvantitatīvi novērtēt veselīgu paradumu ieviešanas ieguvumus.
"Mērķis ir ļaut plašai auditorijai un klīniskajam ārstam saprast, cik liela ir atšķirība, ja viņi dara to vai šito, tāpēc tas kaut kādā veidā palīdz viņiem izskaidrot pacientam, kāpēc ir tik svarīgi ievērot veselīgāku dzīvesveidu," pastāstīja Dr. Li.
Vairāk rakstu par dzīves ilgumu lasiet šeit.
