Zinātnieki apgalvo, ka dzīves ilguma pagarināšana līdz deviņiem gadiem nemaz nav tik sarežģīta. Dažas aktivitātes var uzlabot veselību, atjaunot garīgo labsajūtu un pašas par sevi ir tīra bauda.
Ilga un laimīga dzīve ir viens no galvenajiem mērķiem. Lai sasniegtu šo ilgmūžību, ir jārūpējas ne tikai par savu fizisko, bet arī par garīgo veselību. Tas prasa pareizu uzturu, fiziskās aktivitātes, ikdienas rutīnu un papildus tam labsajūtu un apmierinātību ar dzīvi.
Goldsmitas universitātes zinātnieki veica eksperimentu, lai novērtētu cilvēku laimes līmeni. Brīvprātīgie aizpildīja īpašas anketas, intervēja psihologus un veica vairākus testus. Piemēram, eksperti pētīja viņu sirdsdarbības ātrumu un smadzeņu izmaiņas, raksta DoctorPiter.
Rezultātā zinātnieki varēja atklāt, kādi ieradumi ne tikai pagarina dzīvi, bet arī ievērojami uzlabo tās kvalitāti.
Tas var šķist dīvaini, bet dziedāšana līdzi savai iecienītākajai grupai vai vienkārši dzīvās mūzikas klausīšanās ir burvju tablete. Pētnieki ir secinājuši, ka tikai 20 minūtes koncertā var ievērojami palielināt laimes sajūtu.
Cilvēki, kas bieži apmeklē koncertus, ziņo, ka kopumā jūtas par 21% laimīgāki salīdzinājumā ar tiem, kas tos neapmeklē. Turklāt šis ieradums uzlabo pašapziņu (25% dalībnieku ziņoja par to), un 75% brīvprātīgo apgalvo, ka viņu smadzenes labāk ģenerē idejas.
Mūzika stimulē smadzenes, kas var mazināt sāpes, pazemināt trauksmi un pazemināt asinsspiedienu.
Iecienītākās mūzikas klausīšanās arī palīdz pazemināt kortizola līmeni un izraisīt endorfīnu un dopamīna ražošanu, kas dod enerģiju un veicina laimes sajūtu.
Protams, iecienītākās grupas neuzstājas bieži, un biļetes var būt dārgas. Taču pilsētā, iespējams, ir vietas, kurās notiek dzīvās mūzikas koncerti. Jaunas vietējās grupas bieži uzstājas bāros un restorānos, un tās var būt diezgan iespaidīgas. Tāpēc apmeklējiet šos pasākumus; tie ir labi gan smadzenēm, gan psihei.
Vācu zinātnieku pētījums pierāda, ka pastaigas ar mājdzīvnieku ne tikai veicina izturību, bet arī pozitīvi ietekmē nervu sistēmu. Aktīvas fiziskās aktivitātes ar suni palīdz veidot jaunus neironu savienojumus, padarot cilvēku modrāku un vērīgāku, kā arī pasargā no demences.
Turklāt mijiedarbība ar mājdzīvnieku ir īsts antidepresants. Suns izbauda sava saimnieka uzmanību, un saimnieks pilnībā iegremdējas pastaigā, visām raizēm pazūdot otrajā plānā. Jūs kopā spēlējat bumbu, izpētāt jaunas vietas, satiekat cilvēkus un baudāt saulrietus. Tas viss izraisa endorfīnu un oksitocīna izdalīšanos.
Vai jums nav suņa? Tad dodieties pastaigā paši. Ideālā gadījumā izvēlieties nepazīstamu maršrutu, vēl labāk, ja tas ir starp kokiem vai ūdenstilpnes tuvumā. Tikai pusstunda dabā var darīt brīnumus ar psihi - zinātne to ir pierādījusi.
Šis sporta veids ir piemērots gan jauniem, gan veciem. Jūs varat nodarboties ar jogu bez jebkādas fiziskas sagatavotības, taču galvenais ir to darīt pieredzējuša instruktora vadībā.
Zinātnieki secinājuši, ka cilvēki, kas praktizē jogu, ir daudz laimīgāki nekā tie, kas to nedara. Tas ir tāpēc, ka šai praksei ir holistiska ietekme uz ķermeni un smadzenēm. Nodarbību laikā atslābināties, sākat domāt citādi, un starp ķermeni, elpu un prātu rodas īpaša saikne.
Brīvprātīgie, kas praktizēja jogu, atzina, ka kļuvuši mierīgāki, līdzsvarotāki un laimīgāki. Garastāvokļa svārstības mazinājās, un bezmiegs pazuda.
