Pētījums: pat 15 minūšu pastaiga pagarina dzīvi

Zinātnieki ir atklājuši, ka vismaz 10 -15 minūšu pastaiga ir krietni lielāks ieguvums veselībai un ilgmūžībai nekā īsas pārvietošanās visas dienas garumā

Ikdienas fizisko aktivitāšu ilgums un struktūra ietekmē sirds slimību gaitu un samazina priekšlaicīgas nāves risku, secināts oktobrī publicētā Sidnejas Universitātes pētījumā, vēsta laikraksts “The Washington Post”. Noskaidrots, ka pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri regulāri staigāja vismaz 15 minūtes no vietas, sirds slimību risks bija uz pusi mazāks un viņi kopumā dzīvoja ilgāk nekā tie, kuri staigāja reti.

“Runājot par fiziskajām aktivitātēm, mēs zinām, ka jo vairāk, jo labāk,” pastāstīja Sidnejas Universitātes profesors Emanuels Stamatakis, pētījuma vadītājs. “Taču līdz šim mums nav bijusi sevišķi laba izpratne par šīs aktivitātes nozīmi”. Secinājumi balstīti arī agrākos pētījumos par veselības ieguvumiem pat pēc nelielām fiziskām aktivitātēm. Taču rodas jautājums, vai tikai ar vienkāršu iešanu ir pietiekami, jo lielākā daļa no mums nepietiekami kustas.

“Šis pētījums ir par to, kā ar iešanu panākt maksimālus veselības uzlabojumus,” skaidroja profesors. Pastaiga var būt visizplatītākā fiziskā aktivitāte gandrīz ikvienam. Taču arī to daudzi no mums dara par maz. Pašreizējās vadlīnijas iesaka mērenām fiziskām aktivitātēm veltīt vismaz 150 minūtes nedēļā, paredzot ātru iešanu. Taču 75 līdz 80 procenti cilvēku ir nepietiekami aktīvi un viņi šīm vadlīnijām neatbilst. Vairums reti vingro, kaut gan efektu var panākt pat ar minimālām kustībām.

Agrākajos pētījumos Stamatakis un viņa kolēģi ir pierādījuši, ka īslaicīgu ikdienas aktivitāšu, piemēram, mājsaimniecības darbu neliela intensitātes palielināšana ir daudz efektīvāka un saistīta ar zemāku sirds slimību un priekšlaicīgas nāves risku. Taču ne visi spēj vai vēlas to palielināt.

Stamatakis un viņa kolēģi vēlējās noskaidrot, vai ir citi veidi, kā gūt lielāku labumu no vienkāršas kustēšanās. Kā būtu, ja cilvēku aktivitātes nedaudz paildzinātu? Izrādījās, ka vislabākās ir tieši 15 minūšu pastaigas.

Lai to noskaidrotu, zinātnieki no Apvienotās Karalistes biobankas, kas ir milzīga Lielbritānijas iedzīvotāju veselības datu glabātuve, apkopoja 33 560 vīriešu un sieviešu datus, no kuriem vairums bija aptuveni 60 gadu vecumā. Visi biobankas dalībnieki ilgstoši valkāja kustību izsekotājus, kas sniedza plašu medicīnisko informāciju. Zinātnieki piesaistīja dalībniekus, kuriem nebija diagnosticētas sirds slimības un kuri apliecināja, ka nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, noejot mazāk par 8000 soļiem dienā, bet vairums no viņiem daudz mazāk. Dalībniekiem, kuri bija nepārtraukti staigājuši 15 minūtes vai ilgāk, diagnosticēja viszemākos sirdslēkmju un citu sirds un asinsvadu problēmu riskus. Tiem, kuri nepārtraukti staigāja vismaz 10 minūtes, sirds slimības atklāja retāk un konstatēja lielāku dzīves ilgumu nekā tiem, kuru garākās pastaigas ilga tikai piecas minūtes. Tas ietekmēja rezultātus, pat ja cilvēki katru dienu veica aptuveni vienādu soļu skaitu. Pētnieki apgalvo, ka ilgākas pastaigas “nozīmīgi aktivizēja" izmaiņas sirds un asinsvadu sistēmā, paātrinot vielmaiņas procesus, ko ar īsākām pastaigām panākt nevarēja.

"Šis ir ļoti reprezentabls un nozīmīgs pētījums, kas sniedz papildus priekšstatu par fiziskās aktivitātes nozīmi," komentēja Darens Varburtons, Britu Kolumbijas Universitātes zinātnieks, kurš pētījis fiziskās aktivitātes ietekmi uz veselību un jaunajā pētījumā iesaistīts nebija.

“Jebkura fiziskā aktivitāte ir labāka nekā nekāda. Tomēr pētījums parāda saikni, nevis cēloņsakarības, tāpēc tas nepierāda, ka ar garākām pastaigām iespējams garantēti uzlabot veselību. Tomēr jāatzīst, ka cilvēki, kuri vairāk kustas, vairāk arī interesējas par veselīgu dzīvesveidu, uzturu un citiem ieradumiem, kas pozitīvi ietekmē viņu ilgmūžību.”