Ēdieni

Ja vien cilvēks neuzskata, ka pīrāgos jābūt tikai un vienīgi gaļai, tad doma par kāpostu pīrāgu viņam varētu patikt.

Makaronu izstrādājumu veikalu plauktos ir bezgala daudz, tie ir ar dažādu formu. Šodien piedāvājumā ir makaroni, ko ražo no rupja maluma miltiem un kuros ir daudz balastvielu.

Pie salātiem vai gaļas esam pieraduši izvēlēties piedevas – kartupeļus, rīsus, griķus vai makaronus. Pirmajā mirklī var šķist, ka piedevas ir kaut kas nenozīmīgs un mazsvarīgs, taču arī tās ir svarīga un īpaša maltītes sastāvdaļa.

Ēdiens bez mērces bieži vien zaudē daļu no savas garšas vērtības. Ne velti mērču gatavotājiem pavāru saimē piešķir īpašu statusu. Protams, mērces nereti asociējas ar padomju laika raksturīgo tumīgu miltu un krējuma vai piena kombināciju, ko pasniedza kā piedevu pie otrā ēdiena.

«Kādu medījumu vīrs atnes mājās, no tā arī gatavoju. Neko nesamāksloju. Un manai ģimenei vislabāk arī patīk vienkāršs un latvisks ēdiens – kartupeļi, gaļa, dārzenīši,» atklāj šarmantā TV raidījumu vadītāja un divu dēlu – Martina (9) un Niklāva Toma (1) – mamma Jana Duļevska.

Augļi jebkurā gadalaikā ieņem nozīmīgu vietu ēdienkartē, jo tie ir ne vien garšīgi, saldi, bet bagāti ar vitamīniem, organiskajām skābēm, pektīnvielām, minerālvielām, šķiedrvielām un citām vērtīgām lietām. Tajos ir ogļhidrāti, kas viegli pārstrādājas.

Oktobris rosina iekurināt cepeškrāsni, lai siltā un mājīgā gaisotnē ceptu ābolmaizes, ābolus mīklā, ābolkūkas un citus gardumus. Viens no tādiem ir strūdele. Ja ir laiks un patika, var pašrocīgi gatavot gan mīklu, gan pildījumu, ja laika trūkst un pārliecības par savu varēšanu, var izmantot arī gatavu kārtaino bezrauga mīklu.

Rīdziniece Sarmīte Klūga pirms divarpus gadiem atradusi jaunu vaļasprieku – sākusi cept maizi. Par to viņa var pateikties iespējai dzīvot lauku mājā, kur bija saglabājusies veca maizes krāsns.

«Man patīk gatavot ēst, bet laika trūkuma dēļ izvēlos viegli un ātri pagatavojamus produktus, kas tikpat labi ir ēdami arī nepagatavoti.

Šķiet, uz jautājumu, kā marinēt gaļu, atbilde ir zināma un vienkārša, tāpat kā uz jautājumu, kāpēc tā vajadzīga. Protams, tāpēc, lai mīkstinātu gaļu, piešķirtu tai īpašu garšu un aromātu jau pirms cepšanas.

29.septembrī Briselē notika Ukles garšu festivāls, kurā piedalījās Eiropas Savienības dalībvalstis, piedāvājot Briseles multikulturālajai publikai valstu raksturīgos ēdienus un dzērienus, kā arī iepazīstinot ar valstu kultūru.

Ja brokastīs izvēlas apēst kādu maizes šķēli, tad visticamāk uz tās tiek uzziesta plāna kārtiņa sviesta vai margarīna.

Brokastīs brīvdienās vai arī darbdienu rītā nereti sakārojas pēc plānām pankūkām, ko lietpratēji, cepot uz pannas, prot meistarīgi apmest gaisā. Gatavojot šāda veida pankūkas, ir priekšrocība – tās var papildināt ar ievārījumu, krējumu vai atvēlēt mazliet vairāk laika, lai pagatavotu pildījumu no biezpiena, maltās gaļas, sēnēm, zivīm, ar dažādiem dārzeņiem, piemēram, brokoļiem un sieru.

Gan lielveikalos, gan tirgos un tirdziņos manāmas kukurūzas vālītes. Daži tās pērk kaudzēm, pošoties atvasaras piknikam ar grilēšanu, citi ir piesardzīgi, jo īsti nezina, ko ar šo skaisto, zeltaino milzu vārpu lai iesāk. Daudziem fantāzija vienkārši nesniedzas tālāk par salātiem no konservētas kukurūzas, kas tik ātri un vienkārši pagatavojami, vēl citiem kukurūza nozīmē vienīgi brokastu pārslas vai popkorna turzu kinoteātrī.

Noteikti daudzi piekritīs, ka omlete ir viens no labākajiem ne tikai olu, bet arī brokastu ēdieniem. Omleti var viegli un ātri pagatavot, un galvenais – tā būs sātīga gan atsevišķa, gan papildināta ar dažādu pildījumu – sēnēm, papriku, tomātiem, žāvētu gaļu, garšaugiem vai ko citu.

Kad Eiropas Parlamenta preses padomnieka Ģirta Salmgrieža ikdiena aizritēja Rīgā līdz 2007. gada rudenim, tad attiecības ar ēst gatavošanu vairāk raksturojās ar jēdzienu «jūs». «Latvijā, īpaši Rīgā, daudzas labas lietas var nopirkt gan veikalā, gan tirgū, tāpēc nebija nepieciešams pārlieku aizrauties ar ēst gatavošanu,» atzīst Ģirts.

Vai gan kādam vēl jāskaidro, kāpēc svaigas dārza un meža veltes ir labākas par tām, kas ilgi glabātas un tālu pārvadātas. Centīsimies ikdienas nevaļā nepalaist garām iespēju katru dienu mieloties ar augļiem un ogām, aizmirstot par neveselīgajiem saldumiem.

Protams, latvieši nevar lepoties ar franču tradicionālo brokastu maizīti – kruasānu, taču tas nenozīmē, ka tas nevar būt cienīga piedeva pie rīta kafijas vai citā ēdienreizē – ar karsto šokolādi.

Sēņošanas sezona norit ar mainīgiem panākumiem. Viens salasa labi ja dažas gailenes, citam laimējas uziet pasakainu sēņu vietu, kur grozs drīz vien pilns ar bekām.

Zupas pierasts galvenokārt izmantot pusdienās kā pirmo ēdienu. Zupas var gatavot visdažādākās – vieglas, maigas, treknas, sātīgas, tās var būt vienkāršākas ar gaļas un dārzeņu gabaliņiem, bet var būt arī viendabīgas, viegli vai vairāk iebiezinātas ar krēmīgu konsistenci.