Kārdinoši zeltainās vālītes

Gan lielveikalos, gan tirgos un tirdziņos manāmas kukurūzas vālītes. Daži tās pērk kaudzēm, pošoties atvasaras piknikam ar grilēšanu, citi ir piesardzīgi, jo īsti nezina, ko ar šo skaisto, zeltaino milzu vārpu lai iesāk. Daudziem fantāzija vienkārši nesniedzas tālāk par salātiem no konservētas kukurūzas, kas tik ātri un vienkārši pagatavojami, vēl citiem kukurūza nozīmē vienīgi brokastu pārslas vai popkorna turzu kinoteātrī.

Ko lai dara – neesam amerikāņi, kuriem kukurūza ir sirdij ļoti tuva. Viņi saka – īstā vasaras smarža ir grilētu kukurūzas vālīšu smarža. ASV izaudzē aptuveni 40% no visas pasaules kukurūzas ražas. Lielāko audzētājvalstu vidū ir arī Ķīna, Brazīlija, Meksika, Indonēzija, Indija, Francija, Argentīna, Dienvidāfrika un Ukraina. Runājot par kukurūzas audzēšanas vēsturi, pētnieku domas, kā parasti, dalās, taču skaidrs, ka tā ir ļoti sena – Centrālamerikas iedzīvotāji kukurūzu audzējuši jau pirms 7 – 12 gadu tūkstošiem. Arheologi izpētījuši, ka trīs līdz četrus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras kukurūzas vālītes bijušas krietni mazākas, tikai 3 – 4 cm garas.

Kad Kolumbs ieradās Amerikā, vietējiem iedzīvotājiem jau bija noturīgas kukurūzas ēšanas tradīcijas. Gatavojot kukurūzas ēdienus, viņi tiem allaž pievienoja arī nedaudz ugunskura pelnu. Ieceļotāji to neuzskatīja par vajadzīgu un rezultātā daudzi, pārtiekot no kurkurūzas, saslima ar pelagru. Šodien zināms, ka to izraisa B3 vitamīna trūkums. Izrādās, ka pelnos esošās minerālvielas uzlabo šā vitamīna biopieejamību. Kukurūzā ir arī B1 un B9 vitamīni, A vitamīns, nedaudz C vitamīna, dzels, magnijs, kālijs, fosfors, fluors, molibdēns, varš, jods un ļoti nelielā daudzumā pat zelts. Kukurūza ir arī labs šķiedrvielu avots, tāpēc tā palīdz uzlabot gremošanas trakta darbību, normalizēt holesterīna un cukura līmeni asinīs. Jaunākie pētījumi liecina, ka kukurūza satur vairāk nekā desmit dažādu antioksidantu.

Vienā kukurūzas vālītē var būt līdz tūkstotim graudiņu. Līdztekus šķirnēm ar dzeltenām vālītēm ir arī sarkanīgas, violetas, zilas un gandrīz melnas. Kukurūza mīl siltumu un tās veģetācijas periods ir 90 – 150 diennakšu ilgs. Tie, kuri cenšas audzēt saldo kukurūzu Latvijas mazdārziņos, zina, ka mūsu apstākļi tai ne vienmēr ir pa prātam, un darbaprieku reizēm nokauj arī tas, ka īsti nav zināms, ko ar izaudzēto iesākt vai arī konservatīvie ēdāji cienastu izbrāķē... Tomēr, ieraugot kārdinoši zeltainās kukurūzas vālītes, gribas mēģināt vēlreiz – varbūt iegaršosies, varbūt izdosies atrast kādu veidu, kā tās pielāgot savai gaumei.

Noderīgi!

• Labas kvalitātes kukurūzas vālīti apņem svaiga, nesakaltusi gaišzaļa lapu maksts, graudiņi ir gaiši dzelteni, blīvi izkārtoti vienmērīgās rindās un, tiem uzspiežot, izdalās pienaina sula. Kad piengatavības stadija pagājusi, graudiņi kļūst lielāki, cietāki, tumšāki un šādas vālītes vairs nav labi izmantojamas kulinārijā.
• Tiek uzskatīts, ka uzglabājot kukurūzas vālītes zaudē savu saldumu, tāpēc vislabāk tās ēst pavisam svaigas. Tomēr mūsdienu kukurūzas šķirnes saldumu saglabā ilgāk. Vālītes glabā ledusskapī nelobītas, tās stingri ietin pārtikas plēvē.
• Gan veselas vālītes, gan nolobītus kukurūzas graudiņus var saldēt. Vālītes atkarībā no lieluma pirms saldēšanas blanšē 7 – 11 minūtes. Ja saldē graudiņus, tad vālītes vispirms blanšē piecas minūtes, tad graudiņus nogriež (katram nogriež augšējās trīs ceturtdaļas).
• 100 gramos kukurūzas graudiņu ir 86 – 100 kkal.
• Kukurūzas vālītes vārot, ir grūti precīzi noteikt vārīšanas ilgumu, tāpēc 10 minūtes pēc vārīšanas sākuma ieteicams uzmanīgi atdalīt kādu graudiņu un nogaršot, vai gatavs.
• Sāls pievienošana ūdenim paildzina kukurūzas vārīšanos, tāpēc labāk tam pielikt mazliet cukura, bet sālīt jau gatavas vālītes.
• Lai maltīte būtu veselīgāka, vārītas vai tvaikotas kukurūzas vālītes var ēst nevis ar sviestu, bet ar augstas kvalitātes olīvu eļļu vai linsēklu eļļu, mērenās devās pievienojot sāli, piparus un garšaugus pēc patikas.
• Cepeškrāsnī kukurūzas vālītes cep ar visām lapām 180 grādu siltumā aptuveni pusstundu. Pirms pasniegšanas lapas atloka; aiz tām vālītes ēdot var turēt.

Receptes

• Grilētas kukurūzas vālītes. Sastāvdaļas. Kukurūzas vālītes, mīksts sviests, sāls. Pagatavošana. Kukurūzas vālītēm atloka, bet nenorauj lapas, noņem matiņus. Ar otiņas palīdzību pārziež katru vālīti ar sviestu no visām pusēm, uzkaisa sāli. Lapas atkal aizloka ciet, lai vālīte būtu nosegta. Tie ietin cepamajā folijā, liek uz grila un cep no katras puses aptuveni 10 minūtes.
• Tvaikotas kukurūzas vālītes. Sastāvdaļas. Četras kukurūzas vālītes, divas ēdamkarotes auksta spieduma olīvu eļļas, divas tējkarotes aso sarkano piparu pulvera, četras tējkarotes laimu sulas, sāls, maltas romiešu ķimenes – pēc patikas. Pagatavošana. Tvaikojamā katlā ielej ūdeni, uzliek katlam vāku, uzvāra. Kukurūzas vālītes noloba, liek tvaikojamā grozā, ko ievieto katlā, uzliek vāku un tvaiko piecas minūtes. Tikmēr sajauc pārējās norādītās sastāvdaļas, lai iegūtu mērci. Ar to pārziež gatavās vālītes, pasniedz karstas.
• Kukurūza mīklā (taukvāres katlā). Sastāvdaļas.Piecas kukurūzas vālītes, nepilna glāze miltu, trīs ēdamkarotes augu eļļas, trešdaļglāze piena, trīs olas, sāls pēc garšas. Pagatavošana. Kukurūzas vālītes izvāra, atbrīvo no lapām. Olu baltumus atdala no dzeltenumiem, dzeltenumus saputo ar eļļu, pievieno pienu, kurā izšķīdināts sāls, iesijā miltus, kārtīgi samaisa, pēc tam iecilā stingrās putās saputotus baltumus. Vālītes apmērcē mīklā, liek taukvāres katlā, eļļā, kas sakarsēta līdz 170 grādu temperatūrai, vāra 6 – 8 minūtes, notecina, nosusina un tūlīt pasniedz.
• Konservētas sterilizētas kukurūzas vālītes. Sastāvdaļas. Astoņas kukurūzas vālītes, 1,5 litri ūdens, 45 g cukura, 45 g sāls. Pagatavošana. Kukurūzas vālītes notīra, apgriež galus, lai tās varētu vertikāli ielikt trīslitru burkā. Kukurūzu izvāra mīkstu ūdenī bez sāls un liek izkarsētā burkā. No ūdens, sāls un cukura izvāra sālījumu, karstu pārlej kukurūzai. Burkai uzliek metāla vāciņu, sterilizē vienu stundu, aizvalcē, apgāž burku uz vāciņa, pēc pusstundas apgriež ar vāciņu uz augšu, ļauj atdzist. Ziemā konservētās vālītes pirms pasniegšanas liek katlā ar ūdeni un uzvāra.