Rudenī jāēd augļi un ogas

Vai gan kādam vēl jāskaidro, kāpēc svaigas dārza un meža veltes ir labākas par tām, kas ilgi glabātas un tālu pārvadātas. Centīsimies ikdienas nevaļā nepalaist garām iespēju katru dienu mieloties ar augļiem un ogām, aizmirstot par neveselīgajiem saldumiem.

Daži var garšot vairāk, daži mazāk, bet visi dod mūsu organismam kādu labumu un palīdz stiprināt veselību pirms ziemas.

Āboli

Angļu valodā izplatīta paruna, kas esot radusies 19. gadsimtā: an apple a day keeps the doctor awy, vārdu sakot – ja katru dienu apēdīsi pa ābolam, nebūs jāiet pie ārsta. Interesanti, ka neviena uzturviela ābolos nav atrodama rekordlielā daudzumā, taču acīmredzot tās visas kopā veido ļoti harmonisku salikumu, kas padara ābolu par patiesi veselīgu augli. Lai gan C vitamīna saturs ābolos nav pats lielākais, tajos ir daudz citu antioksidantu. Āboli palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs, atvieglo cīņu ar lieko svaru un noder vairāku vēža veidu profilaksei.

Brūklenes

Brūklenes ir patīkami lasīt, jo atšķirībā no daudzām citām ogām transportējot neatsulojas, nesaplok un tik drīz nesāk arī bojāties. Ogas var izbērt plānā kārtiņā un kādu laiku turēt istabas temperatūrā. Brūklenes satur benzoskābi, kas neļauj attīstīties rauga sēnītēm. Tajās ir arī dažādas citas organiskās skābes, C vitamīns (aptuveni 15 mg 100 gramos), pektīnvielas, mangāns, kālijs, miecvielas. Brūkleņu sēkliņās ir arī omega–3 taukskābes. Tautas medicīnā brūklenes ir pazīstams un viegls līdzeklis pret drudzi un iekaisumiem. Ar ūdeni un medu sajauktu brūkleņu sulu lieto, lai ārstētu saaukstēšanos, galvassāpes un aizcietējumus, kā arī lai atkoptos no vispārēja savārguma.

Pīlādži

Svaigi spiestai pīlādžu ogu sulai piemīt ārstnieciskas īpašības, to garša būs patīkama, ja lietosiet nelielos daudzumos kopā ar saldām ogām. Tāpat svaigas pīlādžogas medū būs gards un, galvenais, veselīgs našķis visas ziemas garumā, kas var palīdzēt cīnīties pret saaukstēšanos un vienkārši stiprināt imunitāti. Pīlādžu ogās ir pretiekaisuma vielas, tām piemīt nomierinoša un urīndzenoša iedarbība, tās satur karotīnu, C, P un K vitamīnus. Kaltētas pīlādža ogas var palīdzēt gremošanas sistēmas problēmām, bet to tēja var līdzēt plaušu slimību, piemēram, bronhīta, gadījumos.

Bumbieri

Lai gan bumbieri nevar lepoties ar ļoti lielu vitamīnu saturu, tie ir labs balastvielu avots, dod zināmu daudzumu C, B1, P un PP vitamīna, kālija u. c. Bumbieros ir arī varš, kas palīdz aizsargāt organismu no atsevišķiem brīvo radikāļu veidiem, balastvielas kalpo aizcietējumu profilaksei un palīdz normalizēt holesterīna līmeni. Lai arī tas nav īpaši dokumentēts pētījumos, no pieredzes zināms, ka bumbieri reti izraisa alerģiju.

Aronijas

Aroniju augļus, tāpat kā pīlādžus, to rūgtās garšas dēļ nevar daudz lietot svaigā veidā, taču to sula ir ne tikai garšīga, bet arī veselīga. Tās dos patīkamu un neparastu akcentu saldajos ēdienos. Aronijas satur maz cukura, bet īpaši daudz P un C vitamīna. Ēdamkarote aroniju satur P vitamīna dienas devu, kā arī B2 un A vitamīnu, mēreni daudz pektīnvielu, organiskās skābes. Tās satur arī kalciju, kāliju, magniju, dzelzi un citas veselībai svarīgas minerālvielas.

Kazenes

Tās savvaļā sastopamas mežmalās un izcirtumos, taču to garšīgo ogu dēļ tās audzē arī dārzos. Kazenes ir bagātas ar A, C un E vitamīniem, tās satur kāliju, varu un magniju. Starp citu, no kazeņu lapām gatavo tēju un tinktūru, kas var palīdzēt, piemēram, caurejas gadījumā. Ar to var skalot kaklu un muti iekaisumu gadījumos. Kazeņu lapu tēju patīkamās garšas dēļ var dzert arī ikdienā, aizstājot ierastās tējas šķirnes.