dārzs

Tiklīdz esam iebraukuši Vietalvas pagasta Aivaros un sasveicinājušies ar mājiniekiem, fotogrāfs Ģirts pazūd. Tas arī saprotams, jo sakoptajā sētā, no kuras paveras skats uz plašu apkārtni, ko bildēt netrūkst.

Reizēm domājam, ka viss, ko audzē dārzā vai siltumnīcā, sen zināms un pazīstams, tomēr ir arī jaunas, Latvijā vēl mazpazīstamas kultūras, kuras vērts izmēģināt. Melotrijas jeb ogu gurķīši pārsteidz gan ar savu izskatu, gan ar īpatnējo garšu un dažādo lietojumu.

Solveiga un Jānis Melnači ar dēliem Tomasu (16) un Robertu (8) jau vairāk nekā desmit gadu saimnieko Padures pagasta Lazdkalnos.

Tas būtu interesants pētījums – noskaidrot, cik latviešu dārzos brangi aug vismaz viens ražens rabarberu cers. Noteikti daudzos. Pašu pirmo sulīgo un vitamīniem bagāto rabarbera kātu, turpat, no dobes neatejot, nograuzt var katrs, bet ko ar izaugušo kārumu iesākt tālāk!

Tāpat kā mūzikā, glezniecībā vai literatūrā ir savas izcilības, tā arī puķkopji kā žanra klasiķi noteikti pieminēs selekcionāru Aldoni Vēriņu. Viņš ir viens no Latvijas godavīriem, kura devumu novērtēs vēl paaudžu paaudzēs. Patlaban Puķu karalim, Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmes kavalierim, Atzinības krusta virsniekam ir 85 gadi un neskaitāmi apbalvojumi, kuri liecina par to, ka sabiedrība novērtējusi viņa 65 gadus ilgo darbu. Nesen Aldonis Vēriņš izdeva biezu, skaisti ilustrētu grāmatu – Latvietis un viņa peonijas. Tur patiesi ir viss, kas šobrīd sakāms par puķi, kura zied cilvēka mūža garumā.

Neticami, bet fakts: rudens aveņu ražu var novākt arī tad, kad jau uzsnidzis sniegs! Kas jādara, lai no jūlija beigām līdz pat pirmajām salnām dārzā ienāktos avenes?

Dai­nas un Zi­gur­da Ka­lē­ju dārzs at­gā­di­na sav­da­bī­gu pa­sa­ku val­stī­bu. Pa­ši saim­nie­ki ap­gal­vo: tas ir mū­su mī­les­tī­bas dārzs, ku­rā kat­ram no­stū­rim, kat­rai do­bei, kat­ram ak­me­nim, mē­be­lei un augam ir sa­va vēs­tu­re, savs stāsts, sa­va pie­vie­no­tā vēr­tī­ba.

Zemenes var stādīt no aprīļa līdz septembrim, taču populārākais stādīšanas periods ir maija vidus vai rudens pusē, kad pieejami jaunie stādi. Lai zemeņu raža būtu bagātīga un leknie stādi vairotu dārznieka gandarījumu, nolemjot audzēt šīs sārtās dārza princeses, jāievēro to prasības pēc pilnvērtīgas augsnes un citas kaprīzes.

Liepājniece Ausma Kronberga, dzirdot kaimiņu, garāmgājēju vai visādi citādi ar skaistiem dārziem saistītu ļaužu apbrīnas vārdus par savu 600 kvadrātmetru plašo, bet skaisti iekopto valstību, parasti mulst un sakās nepelnīti lielīta.

Ja plaša lauka vidū starp noputējušiem ceļmalu krūmiem un aizaugušām grāvmalām pēkšņi ieraugi krāšņu, lielu un rūpīgi koptu dārzu, pārsteigums garantēts. Pašas vienkāršākās puķes te ieraugāmas visā savā krāšņumā, jo saimniece ir atradusi vietu, kur tām vislabāk augt un ziedēt.

Augļu dārzu īpašniekiem jārēķinās, ka šonedēļ, iestājoties karstam un mitram laikam, ir paaugstināta bīstamība bakteriālās iedegas izplatībai, aģentūru LETA informēja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre.

Durbenieki Mudīte un Jānis Spāģi teic, ka dārzs nav tapis izrādīšanai citiem, bet savam priekam. Darbs gan ieguldīts milzīgs, līdz ar brikšņiem apaugušu teritoriju izdevies pārvērst skaistā zonā.

Iekopjot un apzaļumojot pagalmu pilsētvidē, ļaudis visbiežāk izvēlas pie savas mājas iekopt līdzenu, rūpīgi pļautu zālienu, kurā dominē graudzāles un nav piemaisījumu.

Vēloties saglabāt mauriņa segu skatam un pēdām tīkamu visas siltās sezonas garu­mā, pienācis laiks domāt par zāles pļaušanas tehnikas iegādi.

Dārza darbu mīļotāji var uzelpot – sniegs ir nokusis, saulīte dāsni aplaimo ar gaismu, un var ķerties pie darba. Rūpīgam dārzniekam nevajadzētu aizmirst par dārza mēslošanu, jo, kā zināms, ko sēsim pavasarī, to pļausim rudenī, – tāpēc tagad ir īstais laiks, lai bagātinātu augsni ar tai nepieciešamajām barības vielām.

Dārzu saimniekiem jāņem vērā, ka, sākot jauno dārza darbu sezonu, augi grib ēst un dārzkopim jārūpējas, par to, lai tie saņemtu pilnvērtīgu barības bāzi.

Kaut arī daudzgadīgo puķu lauciņā visdažādāko augu ir bez konkrēta skaita, katru gadu parādās kas jauns, agrāk neredzēts, uzmanību uzreiz piesaistošs.

Ar dārzu iepazīstinājuši, Krūmiņu māju saimnieki – Skaidrīte un Haralds Kalpiņi – aicina piesēst. Bet, sarunai turpinoties, temats, protams, nemainās. Aizrunājamies līdz jaunam pavasarim, un mājastēvs neslēpj, ka domas par dārzu «nekad neiziet no galvas ārā», kur nu vēl laikā, kad viss atkal saplaukst un sazaļo.

Dienas kļūst garākas un gaišākas, sniegs pamazām sāk atkāpties, un brīdis, kad Latvijas ainavā uzplaukst sudrabaini pūpolu mākoņi, ir klāt. Pierasts, ka pūpoli simbolizē dzīvības atgriešanos dabā, pavasari un Lieldienu laiku, kad Pūpolsvētdienas rītā reizē ar balti pūkaina pūpolzara pērienu saņemam arī labas veselības vēlējumu.

Ja liekas, ka zem zāliena ir zeme, tad tur ir kas vairāk. Mārtiņš Šternbergs ir viens no nedaudzajiem, kurš Latvijā pārstāv grīnkīpera profesiju.