dārzs

Dārzu saimniekiem jāņem vērā, ka, sākot jauno dārza darbu sezonu, augi grib ēst un dārzkopim jārūpējas, par to, lai tie saņemtu pilnvērtīgu barības bāzi.

Kaut arī daudzgadīgo puķu lauciņā visdažādāko augu ir bez konkrēta skaita, katru gadu parādās kas jauns, agrāk neredzēts, uzmanību uzreiz piesaistošs.

Ar dārzu iepazīstinājuši, Krūmiņu māju saimnieki – Skaidrīte un Haralds Kalpiņi – aicina piesēst. Bet, sarunai turpinoties, temats, protams, nemainās. Aizrunājamies līdz jaunam pavasarim, un mājastēvs neslēpj, ka domas par dārzu «nekad neiziet no galvas ārā», kur nu vēl laikā, kad viss atkal saplaukst un sazaļo.

Dienas kļūst garākas un gaišākas, sniegs pamazām sāk atkāpties, un brīdis, kad Latvijas ainavā uzplaukst sudrabaini pūpolu mākoņi, ir klāt. Pierasts, ka pūpoli simbolizē dzīvības atgriešanos dabā, pavasari un Lieldienu laiku, kad Pūpolsvētdienas rītā reizē ar balti pūkaina pūpolzara pērienu saņemam arī labas veselības vēlējumu.

Ja liekas, ka zem zāliena ir zeme, tad tur ir kas vairāk. Mārtiņš Šternbergs ir viens no nedaudzajiem, kurš Latvijā pārstāv grīnkīpera profesiju.

Tiekoties un runājot ar lielāku vai mazāku privātdārzu kopējiem, bieži nācies dzirdēt apgalvojumu, ka satikšanās ar dendroloģi Aiju Kaškuri, viņas konsultācijas, praktiskā palīdzība teritorijas plānošanā, augu izvēlē un apkārtnes labiekārtošanā vai tikai vērīga ieklausīšanās pieredzes bagātās speciālistes viedajos padomos daudziem uz pasauli likusi paskatīties citām acīm.

Vienā elpas vilcienā 93 metrus augstajā Talsu Ķēniņkalnā pagrūti uzkāpt. Tāpēc iespēja piestāt kādā no kāpņu laukumiņiem, lai pilsētas gleznaināko ainavu atkal un atkal skatītu, ir gana labs iemesls reizē atgūt spēkus.

Aiga Jaunzeme ar vīru Oskaru mīt Vaiņodē. Pagasta apdzīvotā vietā Augustē ģimene soli pa solim iekopj savu dīķmalu Gailišķe, kurā atpūšas kopā ar bērniem un viņu ģimenēm un uz kuru labprāt brauc arī radi un draugi.

Anglijas Karaliskā dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā reģistrētas septiņas Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā izveidotās siltumnīcu acāliju sīkziedu šķirnes. Šķirņu autors ir Rihards Kondratovičs.

Sīpolos ik uz soļa pamanāma izdoma un pamatīgums. Visam, ko šeit radījušas saimnieku rokas, sirds un prāts, klāt stāvējusi mīlestība – to nevar nejust. Savu dzejnieka dvēseli Visvaldis Vecvagars vispārējai apskatei neizliek, tikai ļauj to nojaust viņam vien raksturīgā manierē – caur dzirnakmeņiem un akmeņiem, kas ieskauj Sīpolus, caur saviem fantastiskajiem stāstiem un pastāstiem, caur savu latvietību līdz kaula smadzenēm.

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā Rīgā, Kandavas ielā 2 sākušas ziedēt pirmās acālijas un no 1.februāra Acāliju mājas durvis tiks atvērtas apmeklētājiem.

Par sanpaulijām, Uzambāras jeb Āfrikas vijolītēm, nevar nepriecāties. Sudrabaini mīkstu lapu rozetes viducī trauslie, maigi zīdainie ziedu čemuri ir pārsteidzoši savā formu un krāsu toņu dažādībā.

Gaumīgi, kompakti augu stādījumi visapkārt izmēros nelielajam pagalmam, koši ziedošu puķu akcenti starp dažādu formu un toņu skujeņiem – Dainas un Jēkaba Laivenieku savrupmājas nelielais, taču ar lielu rūpību un mīlestību koptais dārzs pilsētas daudzdzīvokļu namu ciešā ieskāvumā noteikti ir viens no skaistākajiem Liepājā.

«Tā bija mīlestība no pirmā acu skata!» bija pārliecināta gan Elita, gan Aivars. Grūti noticēt, ka sapņu mājā abi kopā nodzīvoja vien pusotru gadu. Žurnāls Māja ir pateicīgs par saules pilno dienu Elitas Veidemanes un Aivara Brīzes ar sirds siltumu veidotajā dārzā.

Latvijā novembrī Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) reģistrētas piecas jaunas vīnogu šķirnes, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja VAAD Sēklu kontroles departamenta Sēklu sertifikācijas un šķirņu aizsardzības daļas eksperte Sofija Kaļiņina.

Jēkabpils centrs jau palicis aiz muguras, taču Daugavu, kas no mūsu meklētās ielas netālu, tā arī neredzam. Privātmājas ieskāvušie dārzi veido krāšņus laukumus un zaļas stādījumu barjeras, aiz kurām upes zilā lente tikai jaušama

Strādīga un saticīga ģimene, kopti lauki, ziedošs dārzs, spodrs pagalms – tā vienmēr ir bijusi latviskā darba tikuma vizītkarte, un Avotu ozolos vēl šobaltdien šīs vērtības tiek turētas godā.

Drēgnais oktobris, par spīti tam, ka prāts uz rušināšanos dobēs vairs nenesas, uzskatāms par pēdējo dārza darbu mēnesi. Līdzās priekam par lapu sārtumu, kastaņu lietus nebēdnīgumu un līksmajiem gājputnu kāšiem jāpagūst piepildīt grozus un pagraba plauktus ar pēdējām ražas veltēm un sagatavot dārzu ziemas guļai.

Jau no seniem laikiem latvietim pīlādzis (sērmūkslis, sērmūslis, pīlēģis, pucenis, saldoksnis, čārmyuška) bijis īpašs koks – maģiskām spējām apveltīts, katrai sētai svētību nesošs, no visa ļauna pasargājošs.

Durbes novads var lepoties ar daudziem skaistiem dārziem. Vietējie iedzīvotāji novērojuši – cits no cita noskatās un dara daiļu savu apkārtni. Tā teikt, ne jau komisijām, bet lai paši justos labi, lai būtu, kur dvēselei veldzēties.