Iestājoties pastāvīgi siltam laikam, kad salnas vairs nedraud, daudzi istabas augi, piemēram, palmas, aukubas, agaves, gumijkoki, segliņi, mirtes, acālijas un dažādi sukulenti, labprāt uzturas ārā – uz balkona vai dārzā.
Mūsdienu iespējas atvieglo katra dārzkopja dzīvi, un ražotāji gādā par to, lai arī dārza darbi kļūtu par atpūtu, tāpēc, metoties vasaras pilnbriedā, ir pienācis laiks izvēlēties īpašumam piemērotāko un sev parocīgāko dārza tehniku.
Ir lietas, kas iekrīt sirdī uzreiz. Anitai un Valdim Kazakiem tā bija ar japāņu stila dārziem, ko viņi iepazina 2007. gadā, apceļojot Uzlecošās saules zemi.
Rozes gan Latvijā, gan citviet pasaulē jau izsenis ir viens no krāšņākajiem un izplatītākajiem krāšņumaugiem. Senajā Romā tās bija greznuma un bagātības simbols.
Koši zaļš, glīts zāliens priecē acis un rada sakoptu kopskatu. Lai panāktu šo iespaidu, nepieciešama regulāra un rūpīga zāliena kopšana. Pavasarī, kad nokūst sniegs, var novērtēt, kā zāliens pārziemojis.
Maijs nu jau arī laikapstākļu ziņā ir oficiāli nosaucams par dārza darbu mēnesi, kad jāsteidz sēt un stādīt visu, pēc kā ilgojas ziemas nogurdinātais prāts.
To, ka īsts puķkopis katru brīvo brīdi pavada dārzā, jēkabpiliete Ruta Subbotina demonstrē ļoti skaidri – izdzirdējusi piebraucam auto, ceļas no dobes, kuru tikko ravējusi, nāk pretī un atvainojas, ka rokas ar zemēm.
Dzīve bez garšaugiem noteikti nebūtu tik daudzveidīga un iespējām bagāta. No gada gadā to klāsts kļūst arvien plašāks un daudzveidīgāks: parādās jauni, agrāk vēl neiepazīti augi, bet sen zināmajiem selekcijas rezultātā rodas jaunas, savdabīgas aromātu un garšas nianses, kas tā vien aicina nodoties jauniem kulināriskiem izaicinājumiem.
Iekopjot un apzaļumojot pagalmu pilsētvidē, ļaudis visbiežāk izvēlas pie savas mājas iekopt līdzenu, rūpīgi pļautu zālienu, kurā dominē graudzāles un nav piemaisījumu.
Gandrīz katrā košumdārzā Latvijā ir atrodama kāda egle vai priede, lielu popularitāti ir iemantojuši arī dažādu formu un krāsu kadiķi. Kad runa ir par skujkoku kopšanu, daudzi kopšanas pamatprincipi ir attiecināmi ne tikai uz skujkokiem, bet arī uz citiem mūžzaļajiem augiem, kā, piemēram, tūjām, pacipresēm un īvēm.
Kaut arī pavasaris šogad nav pārlieku steidzīgs un ziema ņēmusi virsroku pār savu saulaino pēcteci, apzinīgiem mazdārziņu īpašniekiem tik un tā ir vērts sākt domāt par dārza darbiem un izvēlēties augsnes īpašībām un klimata apstākļiem atbilstošus augu kopšanas līdzekļus, lai nodrošinātu bagātīgu ražu.
Marts ir laiks, kad zemes darbu mīļotāji tiecas iesēt kādu sēkliņu, apčubināt tikko izdīgušu stādu, apraudzīt ziemas guļā noliktos puķu sīpolus un gumus un ar nepacietību gaida, kad saule izkausēs sniegu, lai atkal ar pilnu sparu varētu iegremdēt rokas smaržīgajā un dāsnajā zemē.
Istabas augi, tāpat kā ikkatra dzīvā radība, alkst pēc uzmanības un labiem dzīves apstākļiem. Pienācīgi augšanas apstākļi un rūpes tiem ir vajadzīgi visu gadu, bet, neskatoties uz to, ka ziema lielai daļai telpaugu ir miera periods, tieši šajā laikā augiem ir nepieciešama papildu uzmanība un rūpes.
Parasti dzīvojamā istaba ir telpa, kur kopā pulcējas visa ģimene. Pieaugušie šeit atpūšas, bērni rotaļājas, un katrs grib justies ērti un komfortabli. Tā iegājies, ka dzīvojamā istaba mājā ir tieši tā vieta, kur atrodas visvairāk istabas augu, – tie rada patīkamu mikroklimatu un mājīgu vidi.
Ziemas dārzam ar ziemu patiesībā nav nekāda sakara, vien līdzība nosaukumā. Stiklotajā, koridoram līdzīgajā telpā, kas kādas jūrmalnieku ģimenes savrupnamu savieno ar pirti un baseinu, valda mūžīga vasara – te nepārtraukti viss aug, plaukst, smaržo, zied, zaļo.
Ventspilnieces Jeļenas Grišinas dārzs atgādina pasaku. Rāmās vasaras dienās bez krāšņiem ziediem un kupliem košumkrūmiem to veido arī akurāti bruģēti celiņi un cakainām mežģīnēm un izšuvumiem rotātas dārza mēbeles.
Ventspilnieki Liene un Roberts Gustavsoni ir īsti dabas mīļi, kuri savā piemājas dārzā atrod vietu pat vispieticīgākajam, nejauši ieaugušam augam. «Jebkurš stādiņš taču ir dzīva būtne, kas grib, lai ar to rēķinās,» teic dārza saimnieki.
Dvietes pagasta mājās Apsītes, kurās visu savu mūžu dzīvojis vīnogu selekcionārs Pauls Sukatnieks, pašlaik saimnieko Vanda Gronska, kura ar Dvietes iedzīvotāju palīdzību cenšas izkopt vairāk nekā 20 gadus pamestu dārzu, lai tajā atkal atdzīvinātu reiz mājojošo mierpilno auru un liktu atplaukt reiz ziedošajam brīnumdārzam.