Jau no seniem laikiem latvietim pīlādzis (sērmūkslis, sērmūslis, pīlēģis, pucenis, saldoksnis, čārmyuška) bijis īpašs koks – maģiskām spējām apveltīts, katrai sētai svētību nesošs, no visa ļauna pasargājošs.
Durbes novads var lepoties ar daudziem skaistiem dārziem. Vietējie iedzīvotāji novērojuši – cits no cita noskatās un dara daiļu savu apkārtni. Tā teikt, ne jau komisijām, bet lai paši justos labi, lai būtu, kur dvēselei veldzēties.
Ierasts domāt, ka rūpes par zālienu svarīgas tikai pavasarī un pašā vasaras pilnbriedā, taču tā gluži nav. Arī augusta izskaņā un rudenī mauriņa kopšanas darbi ir aktuāli – tas pilnvērtīgi jāsamēslo veiksmīgai pārziemošanai un, lai zāles sega nezaudētu savu glīto izskatu, jāturpina regulāri pļaut.
«Šī vieta iepatikās uzreiz,» atceroties novembri pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad pirmoreiz ieraudzīta krūmu slēptā nogāze un tai piegulošā pļava, saka ogrēnietis Kārlis Knopkens.
Kaut kā neiznāk atpūsties Japānā vai Austrālijā? Vidusjūra un Āfrika vien sapņos rādās? Neskumstiet, jo arī pašu dārzā var izveidot eksotiskus svešzemju stūrīšus, atliek vien iznest ārā ziedošus subtropu izcelsmes telpaugus.
Ludzānieši Helēna un Jāzeps Sarkšņi vienu no skaistākajiem pilsētas dārziem iekopuši kādreizējā mazdārziņu teritorijā, paši nemaz neesot dārza darbu lietpratēji.
Orientējoties pēc Talsu ielām un pakalniem, pilsētai cieši piegulošo Paugurciemu viegli atrast. Turklāt oficiālā piederība Laidzes pagastam šeit esošajām rūpīgi iekoptajām sētām un dārziem neliedz kļūt pamanītiem abpus robežai, mudinot priecāties par skaistajām ainavām un slavēt ieguldīto darbu.
ASV, Kalifornijā kāda 59 gadus veca sieviete savu 63 gadus veco vīru apglabājusi savas mājas pagalmā. Sieviete stāsta, ka vīru mīlējusi, taču īstām bērēm viņiem neesot bijis līdzekļu.
Iestājoties pastāvīgi siltam laikam, kad salnas vairs nedraud, daudzi istabas augi, piemēram, palmas, aukubas, agaves, gumijkoki, segliņi, mirtes, acālijas un dažādi sukulenti, labprāt uzturas ārā – uz balkona vai dārzā.
Mūsdienu iespējas atvieglo katra dārzkopja dzīvi, un ražotāji gādā par to, lai arī dārza darbi kļūtu par atpūtu, tāpēc, metoties vasaras pilnbriedā, ir pienācis laiks izvēlēties īpašumam piemērotāko un sev parocīgāko dārza tehniku.
Ir lietas, kas iekrīt sirdī uzreiz. Anitai un Valdim Kazakiem tā bija ar japāņu stila dārziem, ko viņi iepazina 2007. gadā, apceļojot Uzlecošās saules zemi.
Rozes gan Latvijā, gan citviet pasaulē jau izsenis ir viens no krāšņākajiem un izplatītākajiem krāšņumaugiem. Senajā Romā tās bija greznuma un bagātības simbols.
Koši zaļš, glīts zāliens priecē acis un rada sakoptu kopskatu. Lai panāktu šo iespaidu, nepieciešama regulāra un rūpīga zāliena kopšana. Pavasarī, kad nokūst sniegs, var novērtēt, kā zāliens pārziemojis.
Maijs nu jau arī laikapstākļu ziņā ir oficiāli nosaucams par dārza darbu mēnesi, kad jāsteidz sēt un stādīt visu, pēc kā ilgojas ziemas nogurdinātais prāts.
To, ka īsts puķkopis katru brīvo brīdi pavada dārzā, jēkabpiliete Ruta Subbotina demonstrē ļoti skaidri – izdzirdējusi piebraucam auto, ceļas no dobes, kuru tikko ravējusi, nāk pretī un atvainojas, ka rokas ar zemēm.
Dzīve bez garšaugiem noteikti nebūtu tik daudzveidīga un iespējām bagāta. No gada gadā to klāsts kļūst arvien plašāks un daudzveidīgāks: parādās jauni, agrāk vēl neiepazīti augi, bet sen zināmajiem selekcijas rezultātā rodas jaunas, savdabīgas aromātu un garšas nianses, kas tā vien aicina nodoties jauniem kulināriskiem izaicinājumiem.
Iekopjot un apzaļumojot pagalmu pilsētvidē, ļaudis visbiežāk izvēlas pie savas mājas iekopt līdzenu, rūpīgi pļautu zālienu, kurā dominē graudzāles un nav piemaisījumu.