Ludzānieši Helēna un Jāzeps Sarkšņi vienu no skaistākajiem pilsētas dārziem iekopuši kādreizējā mazdārziņu teritorijā, paši nemaz neesot dārza darbu lietpratēji.
Tagad, kad iegūtas ne vien godalgas, bet arī zināšanas un pieredze daiļdārzniecībā, viņi dalās savā meistarībā, arī citiem palīdzot iekopt krāšņas un pārdomātas lauku sētas.
Namā, kura priekšā iekopts krāšņais daiļdārzs, Sarkšņu ģimene dzīvo jau kopš 1971. gada. Sākotnēji rosīties dārzā esot sācis Helēnas vīrs Jāzeps. «Agrāk šeit bija tikai mazdārziņi, bet tad teritorijā sāka būvēt privātmājas. No sākuma mums tagadējā dārza vietā bija tikai milzīgs kartupeļu lauks un augļu koku zona. Puķu dobes bija tikai ap pašu māju. Vēlāk visu pamazām sākām paplašināt,» agrāko ainavu restaurē Helēna. Kopējā pagalma platība atnācējam šķiet plaša, taču saimniece domā, ka šādu iespaidu rada tas, ka dzīvojamā un saimniecības zona ir ierūmētas vienā dārza maliņā, pārējo teritoriju atstājot brīvu.
Pašmācības ceļā Helēna apguvusi daiļdārzniecības gudrības. «Žurnāls Praktiskais Latvietis rīkoja tālmācības kursus, tajos mazliet pamācījos, bet vispār profesionāli neesmu biju saistīta ar dārza darbiem,» stāsta skaistā dārza saimniece. Vairākus gadus dārzs ticis atzīts par skaistāko un sakoptāko daiļdārzu visā Latgalē. «Kopš pirmajiem konkursiem, kuros piedalījāmies, dārzs jau ir daudzreiz mainījies un turpina mainīties. Viss ir simts reižu stādīts un pārstādīts,» nosmej saimniece, norādot, ka kolekcijā ir mikslis – gan krūmi, gan puķes. Vasaras puķes dobēs sastopamas ļoti minimāli, pārsvarā ir daudzgadīgi augi. «Ar tiem ir mazāka ņemšanās, vairs īpaši nepatīk ravēt. Lielāko daļu dārza esmu arī nomulčējusi, lai būtu mazāk rūpju.»
Krūmu klāstā esot gan bārbeles, gan spirejas un citi augi, kas dārzam rada apjomu, vienlaikus spējot augt bez īpašas kopšanas. «Man nepatīk, ka dobēs ir nesaskaņotas krāsas, labāk, lai ir dažādas puķes, bet vienādos toņos, neveidojot kontrastu,» Helēna raksturo savu gaumi. Ir zona, kas ziedēšanas laikā iekrāsojoties zili sarkanos toņos, bet pa vidam šur tur iespīdoties arī pa kādam baltam ziedam. Zilos toņus dobju akvarelī nomaina dzelteno toņu gamma. Dārza krāsu plūdumā iekārtota arī flokšu dobe – tur, kā jau šim augam raksturīgi, sastopamas visvisādas krāsas. Jaunus augus Helēna dobēs nesteidzot stādīt, jo nav jau vairs vietas – tad ir rūpīgi jāapsver kāda auga likvidēšana un kolekcijas nomaiņa. Visi skujeņi lielākoties iegādāti stādaudzētavā Baltezerā, bet puķes dārzā mitušas jau iepriekš, kā arī kolekcija papildināta, nopērkot kaut ko, kas iepatīkas. Arī meita, kas dzīvo Talsu pusē, bieži vien atved kādu krāšņu dārza papildinājumu no Kurzemes stādaudzētavām.
Ilgus gadus līdzās daiļdārza izveidei Helēna ar vīru Jāzepu aizraujas arī ar stādu audzēšanu un pārdošanu: «Nodarbojamies ar to jau ļoti sen un nekādi nevaram beigt. Audzējam tomātus, gurķus, kāpostus, arī podu puķes, piemēram, petūnijas.» Bez rosīšanās dārzā citu aizraušanos Helēnai neesot, tāpēc viņa smejot sūdzas, ka ziemā neesot, ko darīt. «Rudenī visu sanesam pagrabā, un ziemā ir miers,» saka Helēna. Martā dārza darbi atsākoties, jo jāsāk kurināt siltumnīcas un jādomā par tomātu sēšanu un stādu audzēšanu.
Idejas dārza ainavas uzlabošanai saimniece smeļoties žurnālos un grāmatās, kā arī katru gadu cītīgi apmeklējot Puķu draugu saietus dažādās Latvijas pilsētās.