Jau no seniem laikiem latvietim pīlādzis (sērmūkslis, sērmūslis, pīlēģis, pucenis, saldoksnis, čārmyuška) bijis īpašs koks – maģiskām spējām apveltīts, katrai sētai svētību nesošs, no visa ļauna pasargājošs.
Arī šodien katrā dārzā vajadzētu atrast vietu pīlādzim – šim izcili dekoratīvam kokam, kas priecē gan ar veselīgiem un krāšņiem augļiem, gan ar interesantu lapojumu, gan ar daudzveidīgu koka vainaga formu.
Koks, kas piesaista uzmanību
Pīlādzi parasti iedomājamies kā koku ar rūgteni smaržojošām baltu ziedu kupenām pavasarī un sarkanu ogu ķekariem rudenī. Taču selekcijas rezultātā ir izveidotas daudzas ēdamo un dekoratīvo pīlādžu šķirnes ne tikai ar tradicionāli sarkanām, bet arī ar karmīnsarkanām, sarkanbaltām, baltām, dzeltenām, rozā, koraļļrozā, zilām vai brūni melnām ogām, kas koku zaros košas saglabājas arī ziemas mēnešos. Dekoratīvajiem pīlādžiem var būt gan ložņājošs, gan stāvs, gan piramidāls vai kolonnas veida vainags. Visām pīlādža sugām un šķirnēm veģetācijas periodā ir daudzveidīgs un ļoti dekoratīvs lapojums, kas rudenī pārvēršas par daudzkrāsainu un košu katra dārza rotu.
Ēdamo pīlādžu šķirnēm ir nenoliedzama praktiska vērtība – to ogas ir lielas, skaistas, vitamīniem bagātas, ēdot sīvumā nevelk muti. Dekoratīvo pīlādžu augļu galvenais ieguvums ir to daudzveidīgais skaistums, taču arī tās ir ēdamas. Vienīgais daudzkrāsaino ogu trūkums – daudz neapēdīsi.
Pīlādža vieta dārzā
Pīlādži ļoti labi izskatās stādījumos kopā ar dažādiem lapu augiem vai skujeņiem. Tos ļoti labi var kombinēt kopā ar ziedošiem krūmiem – bārbelēm, spirejām, irbenēm, grimoņiem vai citiem lapaiņiem. Pīlādzi var stādīt arī kā atsevišķu soliteraugu, no vairākiem kokiem var veidot lielākas vai mazākas stādījumu grupas. Pīlādzis ir ļoti labs fons daudzveidīgiem ziemciešu stādījumiem.
Pīlādži nav kaprīzi – tie aug gandrīz jebkurā augsnē. Vislabāk pīlādži jutīsies vieglās, ūdenscaurlaidīgās mālsmilts augsnēs. Pīlādži ir aukstumizturīgi koki, dažas sugas pacieš pat 30 grādu salu. Pīlādzim vispiemērotākā būs labi apgaismota vieta, taču dažas šķirnes labi aug arī daļējā noēnojumā.
Kā pīlādzi stādīt?
Pīlādžus stāda gan pavasarī, gan rudenī. Konteineros iepodotos augus, kādus visbiežāk iespējams nopirkt stādaudzētavās, paliekošā vietā var stādīt visu veģetācijas periodu. Atklātā laukā augušiem kailsakņu stādiem vispiemērotākais laiks stādīšanai paliekošā vietā ir vasaras beigas un rudens.
Augsnes sagatavošana pirms pīlādža stādīšanas ne ar ko neatšķiras no jebkuras citas augļu koku kultūras – tai jābūt brīvai no ilggadīgajām nezālēm. Izraudzītajā vietā 50–70 cm dziļumā izrok tik lielu bedri, lai tajā varētu ērti izkārtot koka sakņu sistēmu. Bedrei pa vidu konusa veidā ieber auglīgu augsnes kārtu, uz kuras liek koka stādu, un pa visu bedri izkārto saknes. Jāpārliecinās, vai sakņu gali ir vērsti uz leju (ja saknes būs uzliektas uz augšu, koks lēnāk augs). Kociņu bedrē ievieto tā, lai acojuma vieta atrastos virs augsnes. Uzreiz var iedzīt arī mietiņu, pie kā jauno kociņu piesiet. Saknes apber ar zemi un viegli piemin. Iestādīto pīlādzi bagātīgi salej, lai augsne pieskalojas pie saknēm. Pēc stādīšanas ļoti vēlams apmēram par vienu trešdaļu apgriezt koka zarus, lai pirmajā gadā tas labāk ieaugtu.
Izplatītākās dekoratīvo pīlādžu sugas
Amerikas pīlādzis (Sorbus americana) ir vidēji liels koks ar ļoti lielām, saliktām lapām, savukārt Austrijas pīlādzim (S. austriaca) lapas ir veselas, zaļas, to apakšpuse sudrabaina, bet vainaga forma piramidāla. Kašmiras pīlādzis (S. cashmiriana) ir īpašs prāvo, balto ogu dēļ. Latvijā plaši audzēts ir daiļais pīlādzis (S. decora): paliels kokveida krūms ar lielām saliktām lapām, ogas lielas, sarkanas. Daiļo pīlādzi visbiežāk potē uz pusstumbra. Pīlādzim (S. discolor) vainags ir pusnokarens, lapas smalkākas nekā parastajam pīlādzim, augļi rozā krāsā, bet pīlādzis (S. gracilis) lepojas ar glītu, līdz trīs metrus augstu vainagu. Lapas veselas, ogas brūni melnas. Zviedrijas pīlādzis (S. intermedia) ir līdzīgs miltu pīlādzim, tikai tā lapas ir sekli, asi un noapaļoti daivainas. Latvijā plaši izplatīts, labi pacieš pilsētas piesārņoto gaisu, piemērots ielu apstādījumos. Ļoti laba ziemcietība. Ķēnes pīlādzis (S. koehneana) ir stāvs, neliels krūms ar saliktām lapām (viena lapa sastāv no 17–25 sīkām lapiņām) un baltiem augļiem. Tīringes pīlādža (S. thuringiaca) šķirne ‘Fastigiata’ ir ar stāviem zariem, šauru, kompaktu un konisku vainagu. Lēni augošs. Plaši izmanto apstādījumiem gar ielu malām. Vilmorīna pīlādzim (S. vilmorinii) ir izplests vainags un izliekti zari. Lēni augošs. Ziedi krēmbalti, auglīši gaiši rozā, ziemā iekrāsojas krēmkrāsā. Lapas sīkas, spīdīgas, rudenī iegūst piesātinātu bordo toni. Izcili dekoratīvs pīlādzis, īpaši piemērots audzēšanai nelielos dārzos.
Populārākās ēdamo pīlādžu šķirnes
‘Krasavica’ – pīlādža un bumbiera krustojums. Koka vainaga forma ieapaļi ovāla, laba ražība un ziemcietība. Augļi oranžsarkani, saldskābi, rūgti.
‘Granatnaja’ – pīlādža un vilkābeles krustojums, visizplatītākā ēdamo pīlādžu šķirne. Augļi tumši sarkani, ķiršu lielumā, spīdīgi, saldskābi, sulīgi, bez rūgtuma.
‘Krasnaja’ – forma plati piramidāla, stāva, zari nokareni. Augļi dzeltenīgi sarkani, sulīgi saldskābi, lieli, spīdīgi, ar plānu miziņu. Augsta ražība un ziemcietība.
‘Likjornaja’ – pīlādža un aronijas krustojums, ziemcietīga, pašneauglīga šķirne, laba ražība, augļi ļoti gardi, rudenī krāsojas tumši rubīnsarkanā krāsā.
‘Moravica’ – koka vainaga forma liela, stāva, augļi apmēram vienu cm plati, tumši sarkani, saldskābi, bez rūgtuma, ļoti sulīgi ar plānu miziņu.
‘Krasnaja Krupnaja’ – koka vainaga forma liela, nokareni zari, augsta ražība un ziemcietība, augļi ieapaļi, dzeltenīgi sarkani, lieli, sulīgi.
‘Neževinskaja’ – koka vainaga forma liela, stāva, laba ražība un ziemcietība, augļi oranži, līdzīgi savvaļas pīlādžiem, bez rūgtuma.
‘Kubovaja’ – koka vainaga forma plati piramidāla, augļi iegareni, sulīgi, saldskābi, augsta ziemcietība.
‘Burka’ – pīlādža un aronijas krustojums. Ogas divas reizes lielākas nekā parastajam pīlādzim, brūni sarkanas, saldskābas ar vieglu rūgtumiņu. Koks līdz 2 m augsts, tam kompakts, skrajš vainags.
‘Konzentra’ – koka vainaga forma izplesti piramidāla, laba ziemcietība, augļi pasīki, apaļi, gaiši oranžsarkani ar biezu mizu, skābi ar vāji rūgtenu piegaršu.
Skaistākās dekoratīvo pīlādžu sugas, šķirnes un hibrīdi
Hibrīdi ‘Joseph Rock’ – ātraudzīgs koks ar dzelteniem augļiem; ‘White Swan’ – augļi balti
Arnolda pīlādži (S. arnoldiana): šķirne ‘Coral Beauty’ – augļi krēmīgi rozā ; ‘Coral Pink’ – augļi ir balti rozā , bet ‘Copper Glow’ augļi ir oranži. Šķirne ‘Golden Wonder’ izceļas ar dzeltenoranžiem auglīšiem , bet ‘Vermiljon’ tie ir koraļļsarkani. Šķirnei ‘Kirsten Pink’ vainags aug krūma formā, augļi koraļļrozā.
Miltu pīlādžu (S. aria) šķirni ‘Magnifica’ raksturo šauri konisks vainags un ādainas lapas, augļi klāti ar sudrabainu pūciņu.
Parastā pīlādža (S. aucuparia) šķirnei ‘Laciniata’ (Aspleniifolia) lapas ir dziļi šķeltas ar zāģzobainu malu, atgādina papardes.
***
Iesaka Imants PARFENOVIČS, Zaļenieku kokaudzētavas vadītājs:
– Gan mūsu kokaudzētavā Zaļeniekos, gan nesen atvērtajā Zaļenieku Stādu centrā, kas atrodas Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē, var iepazīties ar ļoti plašu Latvijā izaudzēto ēdamo un dekoratīvo pīlādžu kolekciju. Piedāvājam 15 ēdamo pīlādžu šķirnes un apmēram 40 dekoratīvo pīlādžu dažādības, kā arī vairākas ekskluzīvas nokareno pīlādžu dižstādu šķirnes. Dekoratīvie pīlādži ir ļoti krāšņi un daudzveidīgi: tie vienlīdz labi iederas gan pilsētu sabiedriskajos apstādījumos, gan lielākos vai mazākos piemājas dārzos. Ar savu izteiksmīgo vainagu formu, ar lapu košo krāsojumu un dekoratīvajam ogām tie vienaldzīgu neatstāj nevienu. Ilgus gadus strādājot ar augiem, joprojām esmu pārliecināts, ka gan ēdamie, gan dekoratīvie pīlādži pie mums vēl arvien ir nenovērtēta kultūra.
Zaļeniekos audzējam arī pašu potētus skujeņus – egles, priedes, lapegles, kā arī lapu kokus: bērzus, gobas, vītolus, kļavas, plūmes. Audzējam hortenzijas, ceriņus un daudz ko citu. Lai cilvēkiem, kas iekārojuši vienu vai otru stādu, nebūtu jāmēro ceļš līdz Zaļeniekiem, plašajā un mūsdienīgajā Stādu centrā Rīgā ir atrodams viss, ko audzējam paši un ko audzē kolēģi citās Latvijas stādaudzētavās. Iegādājoties augus Zaļenieku Stādu centrā, jau tagad katram iespējams saņemt profesionāļu konsultācijas un vērā ņemamus ieteikumus, taču drīzumā ceram atvērt arī ainavu arhitektu biroju, kur būs iespējams pasūtīt individuālu dārza projektu, konsultēties par dažādiem dārza plānošanas jautājumiem.
***
PADOMS
• Lai iegūtu ēdamo pīlādžu ogu ražu, jāstāda vismaz divi koki (var nebūt vienas šķirnes). Attālumam starp iestādītajiem pīlādžiem nevajadzētu būt lielākam par trīs metriem.
• Katrā stādaudzētavā pīlādžu stādu cenas var būt atšķirīgas: viens kailsakņu stāds atkarībā no lieluma vidēji maksā no Ls 2 līdz Ls 10, konteineros stādīto pīlādžu stādi atkarībā no to lieluma un šķirnes maksā vidēji no Ls 5 līdz Ls 20.
• Dažu retu nokareno pīlādžu šķirņu ekskluzīvi dižstādi maksā no Ls 80 līdz Ls 100.
• Pīlādžu ogas satur A, P un C vitamīnus, rūgtvielas un ēteriskās eļļas, kā arī organiskās skābes – ābolskābi, citronskābi, tāpēc tās ir efektīvs līdzeklis cīņai ar nierakmeņiem, klepu un aizsmakumu. No pīlādžu ogām var gatavot želejas, džemus, vīnu, tējas.
• Kaltētas un miltos samaltas pīlādžogas ir dabīgs konservants. Lai ilgāk saglabātu svaigu rupjmaizi, zviedri un somi, piemēram, malumam pievieno maltas pīlādžogas – maizei tas piešķir arī specifisku garšu.
