Kad telpaugi pārceļas uz balkona

Iestājoties pastāvīgi siltam laikam, kad salnas vairs nedraud, daudzi istabas augi, piemēram, palmas, aukubas, agaves, gumijkoki, segliņi, mirtes, acālijas un dažādi sukulenti, labprāt uzturas ārā – uz balkona vai dārzā.

Tur tie, pareizi kopti, aug un attīstās labāk nekā telpās, taču jāņem vērā, ka pirms iznešanas dārzā augi pakāpeniski jāpieradina pie jaunajiem apstākļiem.

Augu pieradināšana

Lai sāktu pieradināt istabas puķes pie āra gaisa, intensīvāk vēdina telpas, augus iznes uz terases vai balkona un novieto no vēja un tiešiem saules stariem aizsargātā vietā, bet, ja naktis ir vēsas, tos ienes atpakaļ telpās. Uz palikšanu ārā augus parasti iznes jūnija sākumā vai vidū – tas atkarīgs no laika apstākļiem. Lai mazinātu augšanas apstākļu izmaiņu radīto stresu, istabas augus pirmo reizi iznes laukā siltā, mazliet mākoņainā bezvēja dienā, jo šādos laika apstākļos augi ātri piemērojas jaunajai videi. Piemērota vieta augiem ir aizvējš un viegls noēnojums, bet tā, lai ir pietiekami daudz gaismas.

Istabas augiem lauka apstākļos pēc iespējas jācenšas radīt tādus gaismas apstākļus, kas līdzīgi to telpu apgaismojumam, kurās augi pavada gada lielāko daļu. Tad augiem, ienesot tos rudens pusē atpakaļ telpās, neradīsies augšanas vai attīstības traucējumi.

Mitruma nozīme un mēslošana

Iznesot augus dārzā, tos ieteicams ierakt augsnē, tādējādi pasargājot no apgāšanās un mitruma zuduma. Pareizi ierakts puķupods atrodas 2 līdz 3 centimetrus virs augsnes, un zem tā ir bedrīte liekā mitruma novadīšanai, kā arī jāpievērš uzmanība tam, lai pa poda drenāžas caurumu tajā neiekļūtu tārpi un dažādi kaitēkļi.

Pa vasaru dārzā novietotie istabas augi regulāri jālaista un jārasina. Sausā, saulainā laikā podus agri no rīta vai pievakarē kārtīgi salaista, kā arī rītos un vakaros rasina. Ja pieturas sauss un karsts laiks, tad augu tuvumā novieto traukus ar ūdeni, bet, ja augi ir ierakti augsnē, tad plašā lokā ap tiem bagātīgi salaista augsni, lai palielinātu gaisa mitrumu istabas augu tuvumā.

Vasara ir aktīvās augšanas periods, kad augiem pietiekamā daudzumā ir nepieciešamas barības vielas. Podā esošā augsne satur ierobežotu barības vielu daudzumu. Daļu, ar saknēm uzsūcot, augi izmanto, savukārt daļa barības vielu izskalojas caur noteces caurumiem. Kad barības vielu daudzums ir izsīcis, augu augšanai un attīstībai nepieciešamo barības vielu sāk pietrūkt, augi novājinās un sāk nīkuļot.

Augi, kurus nedrīkst nest ārā

Jāņem vērā, ka dažiem telpaugiem pārcelšanās ārā no telpām nav vēlama. Piemēram, populārās orhidejas falenopši (Phalaenopsis) slikti panes klimata mainīgos apstākļus – ne to rozetē, ne saknēs nedrīkst krāties ūdens. Ūdens pilieni uz lapām kopā ar spožajiem saules stariem falenopšu lapās var izdedzināt brūnus plankumus, tad lapa zaudē dekorativitāti un neatjaunojas. Lapu begonijas – karaliskā begonija (Begonia rex) un tai līdzīgās – slikti jūtas spilgtajos saules staros, kas izbalina košo lapu krāsojumu. Kopš vecmāmiņu jaunības iecienītās mirtes (Myrtus communis) sakņu kamols jāsargā no pārmērīga un ilgstoša slapjuma. Arī kafijkoki (Coffea) un kamēlijas (Camellia) labprāt aug vienmērīgi mitrā augsnē un pārmērīgs mitrums tiem ir nevēlams. Iecienītās dracēnas (Dracaena) un klīvijas (Clivia) nebūs apmierinātas, ja to dziļajās lapu žāklēs sakrāsies ūdens. Bokarne (Beaucarnea recurvata) jeb ziloņkāja (saukta arī par nolīnu) jālaista ļoti maz, tāpēc augu nedrīkst pakļaut mērcējošam lietum, kas mēdz mīties ar ilgstošu sausumu.

Raksts tapis sadarbībā ar Green OK

***

Ekspertes viedoklis

Līga BĀLIŅA, Green OK produktu attīstības vadītāja

– Istabas augiem, tāpat arī balkona puķēm un citiem podaugiem aktīvās augšanas periods ir no pavasara līdz rudenim, savukārt ziemā ziedošajiem augiem – ziemā, to ziedēšanas laikā. Šajā periodā augi regulāri jāpiebaro. Ieteicams lietot šķidro mēslojumu, jo to ir vieglāk precīzi dozēt. Lietojot precīzas devas, samazinās risks augus pārbarot vai pakļaut tos barības vielu trūkumam. Tāpat kā dārza augiem, arī istabas un balkona puķēm ir vajadzīgs slāpeklis, fosfors, kālijs, kā arī nelielās devās mikroelementi. Lai nodrošinātu istabas augus un balkona puķes ar nepieciešamajām barības vielām, ieteicams izmantot tieši šiem augiem paredzētos mēslojumus, jo to sastāvi ir izstrādāti tā, lai, ievērojot podaugu augšanas apstākļus, nodrošinātu augus ar vajadzīgajām barības vielām.

Aktīvās augšanas periodā papildmēslojumu dod reizi 7 līdz 10 dienās. Ātri augošajiem augiem var biežāk, savukārt lēni augošajiem augiem retāk – līdz pat tikai vienai reizei 2 līdz 3 nedēļās. Augšanas un ziedēšanas laikā ieteicams mēslojumu pievienot laistāmajam ūdenim katrā laistīšanas reizē, sadalot ražotāja rekomendēto devu uz katru laistīšanas reizi.

Sausā laikā augus nepieciešams regulāri rasināt. Izsmidzināmajam ūdenim pievienojot mēslojumu, kas paredzēts šādam mērķim, augus var piebarot caur lapām. Izsmidzinot barības vielas uz lapām, tiek nodrošināta ātra un efektīva augu apgāde ar barības vielām. Smidzināšanai izmanto remdenu ūdeni. Ar smidzinātāju visa auga lapas pārklāj ar smalku pilienu kārtiņu. Nesmidzina, kad uz lapām krīt tieši saules stari.

Jāatceras, ka nedrīkst mēslot novājinātus – slimus vai nepilnīgi iesakņojušos – augus, kā arī tādus, ko ir novājinājis sausums. Mēslošanu var atsākt, kad augs ir atguvies no iekaltēšanas, atveseļojies vai pilnībā iesakņojies pēc pārstādīšanas.